Ir jābūt precīzi izstrādātai politikai un programmai, kas par valsts budžeta naudu nākamgad tiks izdarīts, intervijā "Latvijas Avīzei" saka valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Ir aprēķināts, cik naudas valsts 2009.gadā varēs atļauties tērēt, bet nav pateikts, kam šo naudu tērēs. Bet jābūt precīzi izstrādātai politikai un programmai, kas par šo naudu nākamajā gadā tiks izdarīts. Tad nebūs grūti atrast atbildi uz jautājumu, kas ir lieks, kas ir par dārgu, kas ir svarīgāks un kas mazsvarīgāks, uzsver ierēdne.

Sudraba iebilst pret visu tēriņu vienādu samazināšanu, neizvērtējot, kas iestādēs notiek, cik tās racionāli saimnieko, vai tās vispār ir vajadzīgas, kur ir svarīgi naudu piešķirt papildus, jo pēc laika tā dos daudz lielāku atdevi.

Valdība tēriņu samazināšanai ir piegājusi visnotaļ tikai matemātiski, kas nav pareizākais ceļš, uzsver valsts kontroliere.

Viņa norāda, ka makroekonomiski ir apzināta iespējamā situācija nākamajā gadā, iespējamie ieņēmumi no nodokļiem un cita veida ieņēmumi, kā arī, ņemot vērā līdzšinējos tēriņus, prognozēti nākamā gada izdevumi. Bet neviens nav izvērtējis fundamentāli, kam tieši nauda tiks tērēta. Katram ministram ir iedots konkrētās ministrijas nākamā gada budžeta skaitlis, un ministrs atkarībā no nozares plāniem veido savas nozares politiku.

Sudraba uzsver, ka diemžēl starpnozaru diskusijas nenotiek. Pēc viņas domām, tās būtu ļoti nepieciešamas, jo tad varētu noskaidrot, kur izdevumus patiešām varētu samazināt un kur to nevar atļauties.

Valsts kontroliere norāda, ka patlaban valdība ir izdarījusi tikai vienu darba daļu – pateikusi, cik daudz kopumā valsts varētu atļauties tērēt nākamajā gadā. Bet valdībai bija jānāk arī ar programmu, kādi mērķi tiks sasniegti ar konkrēto naudas summu, uzsver Sudraba.

"Ir lietas, ko skaidri un gaiši var redzēt. Piemēram, ka vienu un to pašu funkciju veic vairākas institūcijas, ka institūciju lielums ir absolūti neracionāls utt. Pirms tiek noteikts samazināt izdevumus, nav uzlikts par pienākumu katram parādīt, ko tu šodien dari, kāds ir tavs darba rezultāts, cik tas rezultāts maksā… Tad arī objektīvi būtu iespējams izsvērt, vai šis rezultāts ir tā vērts, lai par to maksātu attiecīgo cenu," uzsvēra Sudraba.

Pašlaik nav skaidri noteikti tēriņu mērķi, atzīmē Sudraba, norādot, ka budžetu nevar izanalizēt no saturiskās izpildes viedokļa.

"Jebkura darbība ir jāplāno – gan darbs, gan rezultāti. Ir jāzina, cik šie rezultāti maksās, un tikai tad var pieņemt pareizos lēmumus, var kontrolēt, vai rezultāti ir sasniegti un vai tas netiek darīts par pārāk dārgu cenu," uzsver Sudraba.

Sudraba šaubās, vai amatpersonas var mainīties, ja tās gadiem ir dzīvojušas ar pārliecību, ka neviens no tām neprasīs atbildību par naudas izlietojumu.

Viņa atzīmē, ka vadošie darbinieki ir pieraduši, ka viņiem neuzdod jautājumus: "Kāpēc brauci komandējumā, kāpēc mainīji mēbeles un rīkoji seminārus, ko iestādē, kur ir tikai 14 darbinieki, dara personāldaļas speciālists?"

"Skatoties uz nākamo gadu, neviens neprasa un nesaka, kāds rezultāts nākamajā gadā ir jāsasniedz. Ir noteikts tikai viens uzstādījums: samaziniet izdevumus, kā katrs uzskatāt par pareizu. Diemžēl valstī kopumā prioritātes netiek redzētas un politika netiek veidota kopumā, bet gan katrā ministrijā atsevišķi," pauž Sudraba.