ĪSUMĀ

Konstatēti būtiski trūkumi AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā, tostarp stratēģiskajā un dividenžu plānošanā, rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzraudzībā no Zemkopības ministrijas kā kapitāldaļu turētājas puses.
Meža nozare kopš 2021. gada darbojas bez apstiprinātām vidēja termiņa politikas pamatnostādnēm, vienlaikus virzot nozīmīgus lēmumus par ciršanas apjomiem un nosacījumiem.
AS “Latvijas valsts meži” dividenžu plānošana ir necaurskatāma – sešos gados gandrīz puse jeb 316,9 milj. eiro dividenžu izmantota Zemkopības ministrijas “iezīmētiem” pasākumiem, bet līdz 2025. gada beigām uzņēmumā uzkrāti 405,3 milj. eiro, no kuriem vismaz 130,3 milj. eiro varēja novirzīt valsts budžetā.
Ministru kabineta un Zemkopības ministrijas kā AS “Latvijas valsts meži” akcionāra lēmumi par cenu izmaiņām skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādes līgumos 2024.–2026. gadā ir pieņemti ārpus kompetences, un to izpilde AS “Latvijas valsts meži” radīja ieņēmumu samazinājumu 49,4 milj. eiro.
Kokrūpniecības uzņēmumi paši ilgāka termiņa izsolēs 2021. gada beigās zāģbaļķus nosolīja par cenām, kas bija vidēji par 23 % augstākas nekā sākotnējās, turklāt publiskie dati neliecina, ka nozare kopumā būtu bijusi kritiskā finanšu situācijā.

21. maijā plkst. 10.00 Valsts kontrolē norisināsies preses konference, kurā piedalīsies valsts kontrolieris Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis un ģenerālprokurors Armīns Meisters.

AS “Latvijas valsts meži” apsaimnieko 47 % no Latvijas mežiem un ir viens no nozīmīgākajiem valsts uzņēmumiem – 2024. gadā valsts budžetā dividendēs iemaksāja 141,3 milj. eiro jeb 37 % no kopējām valsts budžetā iemaksātajām dividendēm. 2024. gadā neto apgrozījums sasniedza 586,1 milj. eiro. AS “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija.

“AS ”Latvijas valsts meži” ir uzticēts apsaimniekot būtisku valsts resursu. Revīzijā konstatējām, ka mērķtiecīgas politikas plānošanas neesamība un trūkumi AS ”Latvijas valsts meži” pārvaldībā rada valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas. Ja trūkst skaidru mērķu, caurskatāmas pārvaldības un ekonomiski pamatotu lēmumu, cieš ne tikai valsts budžets, bet arī sabiedrības uzticēšanās tam, kā tiek apsaimniekoti valsts meži,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Meža nozare jau piecus gadus darbojas bez vidēja termiņa valsts politikas.

Kopš 2021. gada nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, kurās būtu noteikti vidēja termiņa mērķi, prioritātes un sagaidāmie rezultāti meža nozarē, lai vienlaikus samērīgi īstenotu visu nozaru intereses. Neraugoties uz to, 2025. gadā Zemkopības ministrija ir virzījusi būtiskus normatīvo aktu grozījumus, paredzot samazināt koku ciršanas vecumu, palielināt kailciršu platības un maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, lai arī līdz šim nav izmantoti 10 % no atļautā ciršanas apjoma.

AS “Latvijas valsts meži” vidēja termiņa darbības stratēģija netiek izmantota kā efektīvs kapitālsabiedrības vadības instruments.

AS “Latvijas valsts meži” stratēģijā stratēģiskos finanšu rādītājus nenosaka pietiekami ambiciozi – to faktiskā izpilde ir robežās no 100 % līdz pat 329 % no plānotā. Piemēram, peļņas rādītājs – ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) no saimnieciskās darbības – no 2021. līdz 2025. gadam ir izpildīts robežās no 153 % līdz pat 329 % no plānotā. AS ”Latvijas valsts meži” padome rādītājus nepārskatīja, tādējādi neveicinot kapitālsabiedrības izaugsmi. Turklāt no darbības stratēģijas ir izslēgti vairāki, Valsts kontroles ieskatā, būtiski kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rādītāji, tostarp meža kapitālvērtība, kas raksturo valsts meža kapitāla saglabāšanu un pieaugumu un izriet gan no Meža politikas, gan Meža likuma.

Stratēģijā nav iekļautas arī akcionāra gaidas par koksnes krājas pieaugumu un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – akceptējot, ka no 2027. gada ikgadējās valsts budžetā iemaksājamās dividendes būs līdz pat 33,8 milj. eiro mazākas par akcionāra noteikto dividenžu apmēru.

AS “Latvijas valsts meži” dividenžu plānošana ir necaurskatāma un neprognozējama.

Budžeta ietvara likumprojektu veidošanas procesā AS “Latvijas valsts meži” iesniedz Zemkopības ministrijai valsts budžetā iemaksājamā dividenžu apmēra prognozes, kuras ministrija tālāk pārsūta Finanšu ministrijai. AS “Latvijas valsts meži” sākotnēji plānotie dividenžu apmēri īsā laikā tiek būtiski palielināti – trīs līdz septiņu mēnešu laikā no 21,3 % līdz pat 71,6 %. Tas rada šaubas par prognožu ticamību un pareizību. Turklāt AS “Latvijas valsts meži” revīzijā nesniedza dividenžu prognozes pamatojošos aprēķinus. Palielinot valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru, Zemkopības ministrija vienlaikus rosina šos ieņēmumus kā iepriekš neplānotus budžeta “papildu resursus” izmantot konkrētu pasākumu finansēšanai. Tas ierobežo budžeta pieņemšanas procesā valdībā un Saeimā izvērtēt iespēju šādus papildu līdzekļus novirzīt kopējām valsts prioritātēm. Sešos gados Zemkopības ministrijas rosinātajiem pasākumiem novirzīti 316,9 milj. eiro jeb gandrīz puse no AS “Latvijas valsts meži” dividenžu ieņēmumiem, no kuriem 91,1 % jeb 288,6 milj. eiro izmantoti Zemkopības ministrijas resora iekšējām vajadzībām, tostarp lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam.

Plānojot mazākas dividendes, neīstenojot investīcijas plānotajā apmērā un nenosakot skaidrus dividendēs neizmaksātās peļņas izlietojuma principus, AS “Latvijas valsts meži” līdz 2025. gada beigām uzkrāja 405,3 milj. eiro. Četru gadu laikā netika īstenotas 47,5 milj. eiro investīcijas, bet vairāk nekā 119 milj. eiro no peļņas atstāti AS “Latvijas valsts meži” rīcībā bez konkrēta mērķa. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, AS “Latvijas valsts meži” darbības nodrošināšanai un dividenžu izmaksai nepieciešamais uzkrājums 2025. gada beigās bija aptuveni 275 milj. eiro. Tātad vismaz 130,3 milj. eiro ir iespējams novirzīt valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.

Viena un tā pati pagaidu padome bez pietiekama pamatojuma viena gada vietā darbojās trīs gadus; bijušo padomes priekšsēdētāja padomnieku un valdes locekļus bez konkursa pieņem darbā citos amatos.

AS “Latvijas valsts meži” pārraudzību trīs gadus – no 2023. gada marta līdz 2026. gada februārim – veica viena un tā pati pagaidu padome, kuru Zemkopības ministrija kā kapitāla daļu turētāja katru gadu atkārtoti iecēla bez atklāta konkursa un atbilstoša pamatojuma. Normatīvais regulējums pagaidu padomes iecelšanu pieļauj tikai izņēmuma gadījumos un uz laiku līdz vienam gadam. Tādējādi Zemkopības ministrija nav ievērojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības par atklātu padomes locekļu atlasi.

Pēc lēmuma 2024. gadā samazināt AS “Latvijas valsts meži” padomes locekļu skaitu no pieciem līdz trim ar mērķi nodrošināt efektīvu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā tika izveidots amats – padomes priekšsēdētāja padomnieks, kura atlīdzībai 15 mēnešu laikā izlietoti 48 059 eiro. Šāda rīcība nav uzskatāma par lietderīgu, jo padomes pienākums ir nodrošināt efektīvu korporatīvo pārvaldību. Turklāt AS “Latvijas valsts meži” padome ir rīkojusies ārpus savas kompetences, uzdodot valdei pārveidot padomes priekšsēdētāja padomnieka amatu par neatkarīgā direktora pārvaldības un juridiskajos jautājumos amatu.

Savukārt 2026. gada sākumā pēc lēmuma samazināt AS ”Latvijas valsts meži” valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim pēc padomes aicinājuma kapitālsabiedrība divus bijušos valdes locekļus bez konkursa pieņēma darbā jaunizveidotos amatos savās iepriekšējās atbildības jomās. Līdz ar to valdes locekļu skaita samazināšana netika īstenota pēc būtības. Padome arī nenodrošināja, ka lēmums par valdes priekšsēdētāja atsaukšanu ir pietiekami caurskatāms. Rezultātā 27 470 eiro atsaukšanas pabalsts izmaksāts bez skaidri dokumentēta pamatojuma.

Ministru kabineta un Zemkopības ministrijas kā AS “Latvijas valsts meži” akcionāra lēmumi par cenu izmaiņām skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādes līgumos 2024.–2026. gadā ir pieņemti ārpus kompetences, un to izpilde AS “Latvijas valsts meži” radīja ieņēmumu samazinājumu 49,4 milj. eiro.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam akciju sabiedrības operatīvās darbības jautājumi ir ekskluzīvā valdes kompetencē. Jautājums par cenu izmaiņām zāģbaļķu piegādes līgumos neietilpst ne Zemkopības ministrijas kā AS “Latvijas valsts meži” kapitāldaļu turētājas, ne Ministru kabineta kompetencē. Līdz ar to AS “Latvijas valsts meži” nebija pienākuma pildīt Ministru kabineta un AS “Latvijas valsts meži” akcionāru sapulces pieņemtos lēmumus par sākotnēji līgumos noteiktās cenas samazināšanu egles un priedes II šķiras zāģbaļķu piegādēm.

2024. gadā 12 ilgāka termiņa piegādes līgumiem, kas noslēgti uz trīs gadiem, un diviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveides procesā noslēgtajiem līgumiem piemērota cita cenu noteikšanas kārtība – īstermiņa līgumu vidējās cenas. Rezultātā AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi 2024. gadā samazinājās par 37,07 milj. eiro. Savukārt diviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveides procesā noslēgtajiem piegādes līgumiem 2025. un 2026. gadā arī piemērotas cenu noteikšanas izmaiņas un šo lēmumu rezultātā AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi līdz 2026.gada beigām samazinātos vēl par 12,3 milj. eiro.

Tādējādi, Zemkopības ministrijai rosinot, Ministru kabinetam un AS “Latvijas valsts meži” akcionāru sapulcei lemjot un AS “Latvijas valsts meži” valdei īstenojot cenu samazināšanu noslēgtajos piegādes līgumos, netika ievērotas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kas uzliek pienākumu atsavināt mantu par iespējami augstāko cenu.

Zemkopības ministrijas sagatavotais 2023. gada 19. decembra informatīvais ziņojums, uz kura pamata Ministru kabinets pieņēma lēmumu samazināt zāģbaļķu cenas, nebija pietiekami kvalitatīvs un visaptverošs, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus. Tajā sniegtā informācija vairākos aspektos bija nepilnīga vai neatbilda faktiskajai situācijai, trūka alternatīvu risinājumu un to ekonomiskā izvērtējuma, kā arī priekšlikumu sagatavošanas process un argumenti nav izsekojami. Cenu salīdzinājumi ar citām valstīm balstījās uz nekonsekventu datu analīzi – lai gan norādīts, ka Latvijas produkcija esot par 40 % dārgāka, šāda atšķirība bija tikai ar Zviedriju, savukārt salīdzinājumā ar Baltijas valstīm cenu starpība 2023. gadā bija zem 20 %. Revīzijā analizētie publiski pieejamie dati arī neliecina par būtisku skujkoku pārstrādes uzņēmumu darbības apdraudējumu, jo lielākā daļa uzņēmumu strādāja ar stabiliem finanšu rādītājiem, turklāt nozarē iepriekšējos gados bija straujš apgrozījuma un peļņas pieaugums. Būtiski uzsvērt, ka uzņēmumi 2021. gada beigās ilgāka termiņa izsolēs egles un priedes II šķiras zāģbaļķus nosolīja par cenām, kas bija vidēji par 23 % augstākas nekā sākotnējās izsoles cenas.

Vienlaikus Zemkopības ministrija izvēlējās risinājumu par zāģbaļķu cenu korekciju, kas nebija pietiekami ekonomiski izvērtēts un pamatots. Koriģējot cenas, ilgāka termiņa līgumu cenas 2024. gadā bija pat zemākas nekā īstermiņa līgumu vidējās cenas. Revīzijā konstatēts, ka ilgāka termiņa līgumos piemērotās īstermiņa izsoļu vidējās cenas nebija objektīvas tirgus cenas un neatspoguļoja visu tirgu, jo to noteikšanā iekļāva tikai 11 % no AS “Latvijas valsts meži” pārdotā zāģbaļķu apjoma. Turklāt gandrīz visi skujkoku pārstrādes uzņēmumi 2024. gadu noslēdza ar peļņu.

Zemkopības ministrija un AS “Latvijas valsts meži” ilgstoši arī nav nodrošinājušas pietiekami mērķtiecīgu un koordinētu rīcību vēsturiski pārņemto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu problēmjautājumu risināšanā, par ko arī Konkurences padome ir ierosinājusi lietu.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Valsts kontrole Zemkopības ministrijai un AS “Latvijas valsts meži” sniedza astoņus ieteikumus. Tos ieviešot līdz 2028. gadam, meža nozare darbosies saskaņā ar aktuāliem vidēja termiņa stratēģiskajiem mērķiem un skaidri noteiktiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem, kā arī pirms būtisku normatīvo aktu pieņemšanas meža nozarē savlaicīgi novērsīs vai samazinās to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Savukārt AS “Latvijas valsts meži” pārraudzības funkcijas veiks padomes locekļi, kuri atlasīti atklātā konkursā, bet vidēja termiņa darbības stratēģiju izmantos kā efektīvu kapitālsabiedrības vadības instrumentu. Kapitālsabiedrības rīcībā esošie finanšu līdzekļi nepārsniegs saimnieciskajai darbībai nepieciešamo apmēru.

Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, infografika.

ntz.lv

Podcast

Saruna ar Tukuma muzeja direktori Agritu Ozolu

Kā mēs viesojāmies pie...Ziemassvētku vecīša