Tukumā un novadā

20. – 25. augustā Rūmenes muižā būs skatāma izstāde “Bez fetiša / Without Fetish”, kurā Āfrikas tradicionālā māksla izstādīta mijiedarbībā ar latviešu mūsdienu mākslinieku darbiem. Izstāde liek pamatus vērienīgajam daudzkultūru mākslas muzeja TUKKU MAGI projektam, kas būs pirmais šāda veida mākslas centrs Ziemeļeiropā.

Spēka vārdi un dziesmas, dažādas enerģijas un, protams, jaunas zināšanas – to visu apgūt vienas dienas plenērā svētdien, 28. jūlijā, aicināja biedrība «Ligzda» un tās vadītāja Raimonda Ertnere kopā ar domubiedriem.

Pavisam nejauši vienā no sociālajām vietnēm ieraudzījām tādu kā palīgā saucienu – sieviete, kas pie sevis Ragciemā uzņēmusi atraktīvu veloceļotāju no Peru, lūdza atsaukies labus cilvēkus Bauskas pusē, kas būtu gatavi dot puisim nākamo pajumti nakts mājām. Izmantojot iespēju, kamēr tālais viesis vēl ir gana aizsniedzamā attālumā, devāmies viņu mazliet iztaujāt.

Pagājušā nedēļā, 27. jūlijā, Durbes pilī teatralizētā uzvedumā tika izspēlēti 100 gadu seni notikumi. Pils lielajā zālē atkal tika izveidota Baltijas landesvēra lazarete. Ārsta, žēlsirdīgo māsu, brīvprātīgo slimnieku kopēju un ievainoto karavīru lomās iejutās gan Durbes pils muzeja darbinieki, gan pasākuma apmeklētāji.

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju tiek runāts visos pagastos un ciemos, 30. jūlijā iedzīvotāju sapulces par iespējamo namu siltināšanu notika pie Tukuma novada Slampes pagasta daudzdzīvokļu mājām «Kurši», «Dziesmas» un «Lāstekas».

Iejusties kolhoznieku gaitās – pagātnē un teātra izrādē, apskatīt senaizmirstas vai jaunatklātas vietas, pabūt īstā fermā un ļauties mūzikas mirklim, kā arī, protams, izballēties – ar tik bagātu programmu 27. jūlijā izskanēja jau devītie Lamiņu pagasta svētki. Lai katru reizi tie būtu citādāki, par to gādājusi bibliotekāre Zinta Ozoliņa kopā ar kolēģēm kultūras darbā Valdu Dzelzkalēju, Aiju Celitāni un Inesi Vīnšteini.

Šodienas, 2. augusta, dienvidū Engures ostā oficiāli atklātas ikgadējās burāšanas sacensības «Engures kauss 2019». Tās ilgs visu nedēļas nogali, un labāko burātāju apbalvošana paredzēta svētdienas, 4. augusta, pēcpusdienā.

Pūres pagasta Sprunguļciems, kas garāmbraucēju skatam ir paslēpies aiz meža, atrodas Ventspils dzelzceļa līnijas malā un netālu no Dzintara ciemata. Māksliniece Inga Brīniņa izpētījusi, ka šāds ciema nosaukums nav tikai tautas valodā iegājies, bet minēts pat Vietvārdu datubāzē – kā Dzintara ciema daļa. Savukārt citi to dēvē par Dīķīšciemu, jo pie katras tā mājas esot pa dīķītim...

Jau kopš 1990. gada ik gadu Latvijā notiek divi «3×3» saieti. Pirmais šogad notika Vecpiebalgā, bet no 21. jūlija līdz 28. jūlijam saiets pēc 20 gadiem atkal atgriezās Jaunpilī. Jā, tas bija 1999. gads, kad 230 cilvēku no dažādām pasaules vietām – Amerikas, Kanādas, Baltkrievijas, Vācijas, Krievijas un visiem Latvijas novadiem, sanāca kopā, lai stiprinātu savu latvisko identitāti. Liels notikums pirms 20 gadiem bija arī tas, ka Latvijas tā laika Prezidente Vaira Vīķe Freiberaga bija pagodinājusi dalībniekus, apmeklējot saieta noslēguma pasākumu. Izrādījies, ka arī viņa bijusi viena no šīs kustības aizsācējām un aktīvām atbalstītājām.

Ik gadus vasaras vidū pūrenieki satiekas, lai mirkli pabūtu kopā Pūres svētkos un lai ikreiz uzzinātu, iepazītu vai iemācītos ko jaunu. Šogad – 19. jūlijā – tie bija nedaudz atšķirīgi, jo notika ciešā saistībā ar Pūres muižu. Vispirms savu 170. gadskārtu atzīmēja muižas vēsturisko īpašnieku baronu Rennes stādītā Kastaņu aleja, bet pēc tam notika sarīkojums kungu mājas pagalmā, piedaloties muižas īpašnieku Eversu ģimenei, kas par godu svētkiem bija atvēruši sava lielā nama durvis.

Jau 12. augusta vakarā gaidām Tukumā ierodamies ukraiņu sadraudzības pilsētas Izjumas delegāciju – 12 mūzikas skolas audzēkņus un trīs viņu skolotājus. Uzņēmēju dāvinātais finansējums ļaus ukraiņu un arī Tukuma mūzikas skolas jaunajiem mūziķiem sastapties un dodoties kopīgos ceļojumos uz Rīgu, Jūrmalu un vairākām mūsu novada skaistākajām vietām, sadraudzēties un kopīgi baudīt vasaras priekus. Un arī piedalīties kopīgos koncertos.

Trešdien, 31. jūlijā, Tukumā, Dienvidu ielā 2, klātesot Ekonomikas ministrijas, Valsts vides dienesta, Tukuma domes administrācijas, deputātu, uzņēmēju un mediju pārstāvjiem «Eco Baltia grupas» vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» atklāja jaunu riepu pārstrādes rūpnīcu.

19. jūlijā, Tukuma novada domē uz konsultācijām ar četru novadu – Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas – deputātiem par teritoriālo reformu bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, savukārt par jaunā, ieplānotā Tukuma novada ekonomiskajiem rādītājiem runāja ekonomģeogrāfs Jānis Turlais.

kdienas steigā, līkločojot starp darbu, mājām un citiem pienākumiem, ir itin viegli kādā brīdī pazaudēties. Tādēļ jo svētīgāk, ja reiz pa reizei kāds no malas pamudina nedaudz apstāties, atbrīvoties un mirkli veltīt tikai sev un savām iekšējām pārdomām. Tieši šāds uzaicinājums pašā darba nedēļas viducī pļaviņā Kandavas Bruņinieku pilskalna pakājē uz kopīgu «Apļošanas pikniku» sapulcināja sievietes, mammas un meitas.

Kā Tukuma novada domes preses konferencē 22. jūlijā informēja domes izpilddirektore Dace Lebeda, visdrīzāk Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcijas darbiem tiks rīkots jauns konkurss: “Iepirkumu komisija gan vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, mēs par to vēl diskutēsim, taču visdrīzāk mēs informēsim visus šīs konkursa dalībniekus un publicēsim paziņojumu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā par to, ka konkurss tiek atcelts. Pēc tam desmit dienas visiem konkursa dalībniekiem būs iespēja iesniegt savas pretenzijas par šādu mūsu lēmumu, un tad varēsim izsludināt jaunu konkursu.”

Pagājušajā sestdienā, 20. jūlijā, pie Tukuma policijas ēkas ierasto policijas automašīnu vietā bija novietota daudz lielāka tehnika, izvilkti kabeļi un izvietoti prožektori, kas liecināja, ka pilsētā atkal tiek uzņemts kino – šoreiz pilnmetrāžas spēlfilmas «Cojs» kadri. Un kā dažos vārdos atzina filmas režisors Aleksejs Učiteļs, šī ēka un tās kabineti esot ļoti piemēroti, lai atainotu 1990. gada notikumus.

Lai veicinātu lasīšanu arī vasarā, Viesatu pagasta bibliotēka ģimenēm pagājušā nedēļā organizēja tematisku pasākumu “Vasarā lasi ne tikai ķiršus, bet arī grāmatas”. Iepriekšējos gados esam lasījuši upenes, zemenes un zirņus un uzzinājuši daudz interesantu faktu.

Aicinot atcerēties pagājušā gada pirmos Virsdiriģentu svētkus Irlavā un virsdiriģentu lielo nozīmi Dziesmu svētku veidošanā, īpaši jau Latvijas pirmo Vispārējo dziedāšanas svētku virsdiriģentu Jāni Bētiņu, 20. jūlijā Irlavas centrā tika atklāts jaunais vides objekts ar Dziesmu svētku virsdiriģentu roku nospiedumiem. Šis bija Irlavas svētku lielākais un nozīmīgākais notikums, kurā dziedātāji un dejotāji pulcējās kopkoncertā pie J. Bētiņa pieminekļa.

Ar modes skati un kino seansu šķūnītī, nedēļas nogalē, 20. jūlijā, noslēdzās ikgadējais mākslas plenērs Kandavā. Satikšanās vieta kā allaž bija keramiķes un pasākuma organizatores Lindas Romanovskas ģimenes mājas pagalms, kur zālienā sagūla mālā radītais, bet uz veļas auklas un improvizētiem siena zārdiem bija izvietots grafikā un gleznošanas darbnīcā tapušais, par ko pašiem priecāties un arī pasākuma viesiem.

Turpinot Ķemeru Nacionālā parka jauno reindžeru iesākto darbu, Dabas aizsardzības pārvalde šo ceturtdien, 25. jūlijā, 10.00 aicina dabas draugus atvēlēt laiku un darbu, iesaistoties dabiskas pļavas atjaunošanas talkā Ķemeru Nacionālajā parkā.

Stacijas ielas rekonstrukcija turpat kilometra garumā, Stacijas un Dāņu iela jaunā trasējumā, divas jaunas un viena atjaunota dzelzceļa pārbrauktuve, divas jaunas kāpnes – uz staciju Tukums II un Veļķu mikrorajonu – tāda ir Stacijas un Dāņu ielas pārbūves lielā bilance. Pagājušā ceturtdienā, 18. jūlijā, šie objekti tika svinīgi nodoti ekspluatācijā.

Ir vairāki ceļi, pa kuriem var nokļūt Pūres ciematā, taču tas svarīgākais noteikti ved cauri Kastaņu alejai, kam šīs nedēļas nogalē – 19. jūlijā – pūrenieki atzīmēs 170. gadskārtu un visiem par prieku to rotās ar pašu gatavotiem tauriņiem. Vienlaikus šī būs arī Pūres svētku diena – ar pasākumiem bērniem, Pūres muižas apskati un svētku koncertu.

Vides pārraudzības valsts birojs 11. jūlijā sniedzis atzinumu ietekmes uz vidi novērtējumam, kas tika izstrādāts vēja elektrostaciju parku «Pienava» un «Dobele» būvniecībai. Atzinumā minēts, kuros gadījumos atsevišķas vēja elektrostacijas (VES) nevar būvēt, kādi nosacījumi jāievēro būvniecības laikā un kādi – VES ekspluatācijas laikā, piemēram, mirgošanas un trokšņa ziņā, kā arī, vērtējot putnu un sikspārņu aktivitāti šajā teritorijā.