Tukumā un novadā

Vai viegli būt skolotājam? Šādu, kā arī citus jautājumus (iespējams, katram skatītājam savus) uzdod vēl arvien jaunā, bet nu jau pieredzes bagātā režisora Rūdolfa Miķelsona īsfilma «Marutiņa», ko nedēļas nogalē, 13. oktobrī, bija iespēja noskatīties Kandavas novada muzejā.

Rīti – baiļu un satraukuma pilni...Tā pavisam droši var sacīt ikviens, kam iegadījies ik rītu pirms 8.00 būt pie Tukuma Raiņa ģimnāzijas un 2. pamatskolas, kur kopā mācās vairāk nekā 900 skolēnu, to vidū šajā mācību gadā arī 155 Tukuma 2. vidusskolas audzēkņi.

No 30. marta līdz 5. oktobrim norisinājās skolu čempionāts taku skriešanas seriālā skolu jauniešiem «Stirnu bukā». Kopumā tika aizvadīti 7 posmi dažādās Latvijas vietās: Carnikavā, Tērvetē, Saldū, Alūksnē, Ventspilī, Krimuldā, Cēsīs. Skolu jauniešiem bija jāpiedalās vāveres distancē, pieveicot 5-6km.  Engures vidusskolas skolēni startēja šajās sacensībās ar labiem rezultātiem, jo uz goda pjedestāla atsevišķos posmos kāpa: Alise Evardsone, bet savā grupā stabili vietu pirmajā sešiniekā vienmēr izcīnīja Tomass Stūrnieks.

Jau trešo reizi pārcelts šī gada 22. augustā atkārtoti izsludinātais iepirkums Tukuma 2. vidusskolas pārbūvei. Šobrīd noteikts, ka piedāvājumi jāiesniedz līdz 5. novembrim, kas nozīmē, ka būs pagājis gandrīz gads, kopš 2018. gada 23. novembrī tika izsludināts pirmais pārbūves konkurss.

Šīs nedēļas sākumā rakstījām par ceļa Sloka-Talsi posmu no Plieņciema līdz Ķesterciema aplim, kur svaigi ierīkoto asfaltu jau klāj remonta ielāpi – darbu neatbilstošās kvalitātes dēļ uzņēmējam SIA «Strabag» nāksies visu šo posmu vēlreiz apstrādāt, lai ierīkotu vienlaidus segumu. Atsaucoties šai 8. oktobra publikācijai, saņēmām vairāku ļoti sašutušu laikraksta lasītāju zvanus par to, ka vēl trakāka situācija esot uz otra ceļa, kas savieno Tukumu un Ķesterciema apli.

8. oktobrī ar sarunām Cēres pamatskolā tika uzsākts ikgadējais iedzīvotāju sapulču maratons. Kaut arī pašvaldības budžets vēl tikai taps, jau tagad bija iespēja ar novada domes pārstāvjiem diskutēt par darbiem, ko katrā pagastā iedzīvotāji uzskata par svarīgākajiem un drīzumā veicamiem. Tāpat pašvaldības vadība un speciālisti klātesošos iepazīstināja ar citām aktualitātēm, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmēs novada iedzīvotājus.

Daudziem lauksaimniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi pieder lielsaimnieku kārtai vai iesaistījušies dažādās maza apjoma nozarēs, pavasaros un rudeņos ceļš mērojams uz Lauksaimniecības izstādi Rāmavā. Jau 28. reizi tajā tikās lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides veidošanas un labiekārtošanas speciālisti un interesenti. Rāmavas izstādes ir arī tikšanās vieta šķirnes trušu audzētājiem. Šķiet, ka mūsu novados interese par trušu audzēšanu ir gājusi mazumā, jo Latvijas šķirnes trušu audzētāju saimniecību sarakstos agrāk zināmās saimniecības vairs neredzam. Tomēr ir prieks, ka šķirnes trušu audzēšanai pievērsusies Elīna Ķilda no Jaunpils.

No 29. septembra līdz 5. oktobrim Zemgales vidusskolā viesojās ciemiņi no «Erasmus +» projekta partnerskolām Spānijā, Itālijā, Polijā un Grieķijā. Projekta nedēļa iesākās ar atklāšanas koncertu, kurā nelielu ieskatu latviešu dziesmu kultūrā, bija sagatavojusi skolotāja V. Fogele ar skolēniem. Pēc atklāšanas koncerta skolēni tika sadalīti piecās komandās, līdzīgi kā olimpiskie riņķi – zaļajā, zilajā, melnajā, sarkanajā un dzeltenajā. Realizējot projekta mērķus un uzdevumus, skolēni pilnveidoja matemātikas, dabas zinību, angļu valodas, mākslas, informācijas tehnoloģiju prasmes, piecas dienas darbojoties starptautiskās komandās. Tāpat skolēni iepazinās arī ar florbola spēli, par kuras eksistenci neko iepriekš nebija dzirdējuši.

Atbildi uz šo jautājumu mums lūdza rast Engures novada iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto ceļu no Engures līdz Apšuciemam un nav mierā ar tajā veiktajiem remontdarbiem. Tie turklāt uzsākti jau tik drīz pēc lielo rekonstrukcijas  darbu pabeigšanas. Iedzīvotāji uzskata, ka par ceļu būvniecības darbu kvalitātes problēmām klusēt nevar, jo – ja laikus nerunās par šī ceļa virskārtas atjaunošanu, tad turpmākajās desmitgadēs iedzīvotāji būs spiesti samierināties kārtējo tramplīnceļu, jo naudas vēl vienai kapitālai pārbūvei taču nebūs.

Kāpēc kavējas Slampes kultūras nama grīdas remonts? Šādu jautājumu redakcijai uzdevuši pašdarbības kolektīvu dalībnieki, kas ar bažām raugās uz gaidāmo valsts svētku atzīmēšanu lielajā zālē, kur nav pabeigta grīdas ierīkošana un nav arī solu, lai gan līdz svētkiem atlicis vien pusotrs mēnesis. Lielākās bažas esot par to, ka klusums zālē valdot jau ilgāku laiku...

Pēc vairāk nekā divu gadu gaidīšanas 30. septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi iepirkumu Tukuma ugunsdzēsēju depo ēkas pārbūvei Raiņa ielā 24. Tas nepieciešams, lai ēkā varētu novietot jau 2017. gadā Tukuma iecirknim piešķirto 800 000 eiro vērto ugunsdzēsēju automašīnu ar 35 metru garo pacēlāju.

Kas notiks ar Tukuma tirgu? Un kad? Šādu jautājumu jau vairākkārt uzdevuši Tukuma tirgū sastaptie ļaudis, kas tajā vai nu tirgojas, vai iepērkas. Baumas klīstot visdažādākās, bet viskonkrētākā – ka pēc rudens sezonas tirgus tikšot slēgts. Lai arī jautājums par to, kādam būt Tukuma tirgum, kā tajā uzturēt kārtību un kā, apvienojot visus teritorijas ēku īpašnieku spēku, panākt tirgus attīstību, bijis aktuāls visus pēdējos 15 gadus, ziņa par tirgus slēgšanu izteikta pirmoreiz. Tāpēc šajā publikācijā atspoguļojam, kādas par šo jautājumu bijušas diskusijas domē un kāds ir uzņēmēja un pašvaldības viedoklis.

17.oktobrī – Kandavā, Kandavas novada sociālajā dienestā no 18.00- 21.00 norisināsies Latvijas Pilsoniskās alianses rīkota iedzīvotāju diskusija, kuras mērķis ir atrast jaunas idejas un pieejas sabiedrības saliedēšanai un palīdzētu tapt Saliedētības politikas pamatnostādnēm.

Ja grāmatās attiecības risinātu un piedzīvojumos iesaistītos vienīgi cilvēciskas būtnes, nez vai bērnus kāds piedabūtu tādas lasīt. Un tieši bērnu literatūrā – vai tā būtu proza, lirika vai koša bilžu grāmata – zvēriem, putniem, kokiem un pat akmeņiem tiek dota sava unikālā balss. Tomēr, lai autora vēstījums būtu pārliecinošāks, reizēm par skādi nenāk zināt, kā tad īsti tajā dabā viss notiek...

29. septembrī daudzviet Latvijā uz nebēdu tika svinēta Miķeļa diena, kas lielākai daļai asociējas ar dažādu lauku labumu iegādi un izklaidi gadatirgos un tirdziņos. Jā, un arī Jaunpilī, kā jau ierasts, ļaudis no malu malām – gan tirgotāji, gan pircēji – tikās pils laukumā, lai kārtīgi izbaudītu šo tradīciju. Šogad gan nebija kādas Jaunpilī jau ierastas tirgus nodarbes – tirgus dalībnieku dižošanās ar brangi augušiem pašmāju labumiem. Tomēr šis gads bija īpašs ar to, ka līdztekus tirgum šajā dienā risinājās arī vairāki citi svarīgi un pat ilgi gaidīti notikumi.

Teju vai visu vasaru ceturtais Slampes dīķis cīnījās ar sausumu, jo gan karstais laiks, gan problēmas meniķī nekādi neveicināja ūdens pieplūšanu. Jautājums par to, ka meniķa konstrukcijas ir jāremontē, tika aktualizēts jau pagājušajā gadā, taču toreiz tika skaidrots: lai meniķi varētu salabot, jānolaiž dīķu ūdens. Tomēr arī šogad, kad lielā karstuma dēļ ūdens samazinājās līdz minimumam, nekas lietas labā netika darīts. Tāpēc, rudenim tuvojoties, problēmas atrisināja paši iedzīvotāji, kas tad arī pašu spēkiem meniķi salaboja.

26. septembrī notika kārtējā Jaunpils novada domes sēde. Viens no izskatāmajiem jautājumiem – par administratīvi teritoriālo reformu – plānots uzsākts novadnieku aptaujāšanu.  Vēl nedēļu iepriekš, apvienotajā komiteju sēdē, domes priekšsēdētāja Ligita Ginteres skaidroja, ka pašvaldību savienības sanāksmē nolēmuši pieprasīt  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces demisiju, jo tāds diktāts, kādu esot piedzīvojuši, neesot pieņemams.

Par to, kas reiz bijis Tukuma pilskalnā, zinātāju viedokļi dalās – tas varējis būt kuršu tālākais nocietinājums Ziemeļos, bet tajā pašā laikā ir liecības par lībiešu un vendu apmešanos šai pusē, un varbūt – itin labi visi kopā sadzīvojuši? Lai vai kā – tie, kuri mūsdienās iecienījuši pastaigas pilskalnā, vai kam palaimējies piedalīties kādā brīvdabas...

Pagājušās nedēļas vidū, 18. septembrī, Engures iedzīvotāji tika aicināti uz sarunu par Vecupi jeb Engurupīti – ko un kā viņi vēlētos redzēt tās krastos. Kopā sanākšana, kas norisinājās Saieta namā, notika projekta ietvaros, ko sadarbībā ar citām organizācijām kūrē «Partnerība laukiem un jūrai». Upes tīrīšanu, taisnošanu vai citus fundamentālus ieguldījumus šis projekts gan neparedz, tomēr...

Varētu jau šīs lietas pilsētā neievērot un dzīvot tik tālāk, bet šī taču ir pilsēta, kas tik ļoti pretendē uz smukumu. Tāpēc šīs trīs vietas (bet droši vien, ka ir jau vairāk, kas būtu uzmanības vērtas) manī raisīja pārdomas. Te nav nekādu mēģinājumu meklēt kādu vainīgo. Vien šīs trīs vietas mani izbrīnīja, un varbūt, ka var kaut ko darīt, lai ceļš uz smukumu (tiem, kas to atzīst par augsto vērtību) būtu redzamāks un pilsētā viesi patiesi justos gaidīti.

Pie mums redakcijā vērsās Tukuma iedzīvotāja, kurai bieži nākas sabiedrisko transportu gaidīt pieturā pie Tukuma poliklīnikas. Jau labu laiku ciešoties, bet nu mērs esot pilns – viņu aizkaitinājusi atkritumu urna, kas novietota tieši pieturā – zem jumtiņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka ministrs Juris Pūce pieprasījis Tukuma novada domes priekšsēdētāja Ērika Lukmana paskaidrojumus par likumam neatbilstošas vienošanās noslēgšanu par labu konkrētam uzņēmumam, apejot likumā noteikto izsoles kārtību, kā arī par to, ka viņš vienpersoniski domes vārdā slēdzis papildus vienošanos par apbūves tiesībām un izsoli.

Ar šādu devīzi šorīt Tukuma 3. pamatskolas skolēni pulcējās skolas pagalmā, lai vispirms jau atgādinātu paši sev un arī sabiedrībai par to, kāda nozīme ir ikdienas ierasto paradumu maiņai, lai vārdi – saudzēt dabu un saglabāt tīru vidi, nebūtu tikai vārdi, bet atspoguļotos ikviena cilvēka rīcībā. Turklāt – ne tikai akciju laikā, bet arī ikdienā.