Tukumā un novadā

Ceturtdienas pēcpusdienā Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un attīstības departamenta darbinieces apskatīja trīs egles, kuras pretendēja uz lielās pilsētas svētku egles statusu.

Šodien Tukuma slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja Ruta Apriķe saņēma ziedojumu Ls 560 apmērā no Grīnbergu ģimenes Bredfordā, Anglijā. <br />Ziedojumu uz Tukuma slimnīcu atveda Jāna Jēruma-Grīnberga un Inga Jēruma; naudu saziedojuši Bredfordas iedzīvotāji Anglijā, kas, pavadot pēdējā gaitā kādreizējo džūkstenieci Laimu Grīnbergu, ziedu naudu novēlēja labdarīgiem mērķiem.

Lai arī Tukuma bibliotēka jau gandrīz visu šo gadu ir Tukuma domes pārziņā, rajona padome maksā algu un sociālā nodokļa iemaksas diviem metodiķiem. 2007. gadā apstiprinātais finansējums bija Ls 12 905, taču, kā skaidroja A. Jaunkļaviņš, nākamajam gadam prasīts ievērojami vairāk naudas.

Visu rajona padomes komiteju sēdēs izskatīja jautājumu par nodibinājumu «Rīgas reģiona attīstības aģentūra». Kā informēja padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš, pašvaldību vadītāji izteikušies, ka nesaredz jēgu dibinājumā darboties un šo mākslīgo veidojumu uzturēt, turklāt - maksāt tam naudu. 2009. gadā šīm mērķim būtu jāparedz iemaksas Ls 20 824 apmērā.

Īsi pirms valsts svētkiem Reģionālās attīstības ministrija aicināja uz diskusiju par to, kā dzīvosim jaunveidotajos novados. Diskusijā piedalījās ministrs Edgars Zalāns un ap Rīgas rajonu izvietoto triju rajonu pašvaldību vadītāji - Siguldas novada priekšsēdētājs Tālis Puķītis, Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Tieši 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienā, pateicību par savu devumu novada un visas valsts izaugsmē saņēma apbalvojumam izvirzītie 36 Kandavas novada ļaudis.

Svētki pagājuši, un nu mūsu zemīte Latvija 91. gadu staigā. Droši. Bez bēdu. Jācer, - tomēr bez krīzēm, nedrošības par nākotni. Būs labi. Citādi iznāk tā - no vienas cīņas par grūtībām otrā iekšā. &quot;Slikti, slikti! Valdība ar&#39; sliktā.&quot; Kaut kur dzirdēti vārdi - katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā arī pelnījusi. Diemžēl... Bet patiesībā jau aizvakar, šodien, rīt - dienas kā jau dienas. Tieši svētkos sals iznāca klajā un zemes garozu pacietināja. Pirmais sniegs uzsniga.

Šodien, 18. novembrī, pulksten 10 no rīta, Melnezera ielas sākumā pie Biznesa inkubatora sākās Dižpārgājiens. Dižajā pāgājienā tukumniekus iet rosināja Zigfrīds Freimanis un orientēšanās kluba «Silva» ļaudis.

Piektdien Latvijas dzimšanas dienai veltīts pasākums norisinājās Zemītē.

Ceturtdien Tukuma dome rīkoja tikšanos ar tiem Tukuma izglītības iestāžu skolēniem, kas bija izvirzīti vai kas paši pieteicās Latvijas institūta rīkotajā akcijai «Nākamie 90» un kas bija uzrakstījuši eseju par Latviju pēc desmit gadiem.

Valsts svētku priekšvakarā novada skolu audzēkņi pierādīja savas zināšanas konkursā «Cildens mans novadiņš». Šoreiz komandām bija jātiek galā ar četriem uzdevumiem, tostarp - diviem mājas darbiem: savas skolas prezentāciju un uzdevumu kādai no pretinieku komandām. Konkurss iesākās ar svecītes aizdegšanu un novēlējumu Latvijai dzimšanas dienā. Un arī konkursa jautājumi un visa pasākuma norise bija ciešā saistībā ar novadu, ar Latviju.

Protams, tā ir mūsu mīļā Latvija. Un par viņu - mīļo, jauko māmulīti Latviju - 14. novembra rītā runāja, dziedāja un dejoja Tukuma pilsētas bērnudārzā «Pasaciņa». Tas bija svētku koncerts Dzimtenei, kura pēc dažām dienām svinēs 90 gadu jubileju.<br />Zālītē pamazām pulcējās audzēkņi un pedagogi, satraukti rosījās koncerta dalībnieki tautas tērpos un svinīgos svētku ģērbos. Skanēja tik ierastā un iemīļotā «Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme». Goda vietā - sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tādos pašos toņos - svētku programmiņas pedagogu rokās.

Piektdien Latvijas dzimšanas dienai veltītie pasākumi izskanēja daudzviet novada pagastos un skolās, arī Cērē. Zāles noformējums, ziedi, skolotāji un skolēni svētku tērpos pamatskolas mazajā, bet tik mājīgajā zālītē ienesa īstu svētku noskaņu un koncerts varēja sākties.

Klātesot kultūras, izglītības un dažādu citu nozaru ļaudīm, Šēseles ielā 3 tika atvērtas Tukuma bibliotēkas jaunās telpas - dāvana valstij tās svētkos.

Jau kopš rudens lielākajā rajona sadzīves atkritumu izgāztuvē «Ziedoņi» Tumes pagastā bija vērojama aktīva darbošanās, bet šomēnes pēc jauna žoga uzstādīšanas parādījies arī brīdinošs uzraksts «Izgāztuve tiek slēgta». Vai tas nozīmē, ka atkritumi vairs netiek pieņemti, to vaicājām SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» valdes priekšsēdētājai Indrai Rassonei.

Un to zina pat bērnudārzā! Svētku gaidās arī paši mazākie apgūst to, kādēļ šogad tik bieži tiek pieminēs skaitlis 90 un kā tad ar savām mazajām rociņām to parādīt.

Arī tukumnieki gatavo īpašu dāvanu valstij tās lielajā jubilejā. Pilsētas dziedošie un dejošie kolektīvi, spilgtas teātra personības un citi darbīgi ļaudis 18. novembrī iedzīvinās Māras Zālītes un Valda Zilvera radošajā sadarbībā tapušo poēmu «Vēstules Tukumam»

10. novembrī ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona vizīte Tukumā sākās ar tikšanos domē un sarunu ar skolēniem Raiņa ģimnāzijā. Pēcpusdienā vēstnieks iepazinās ar divām ražotnēm - «Skonto Plan» un «Komforts», kā arī piedalījās uzņēmēju diskusijā. Vizītes noslēgumā Č. Larsons viesojās «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā, sniedzot nelielu interviju.

Otrdien Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas pārstāvji, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis tikās ar to Kurzemes novada pašvaldību vadītājiem, kam ir iebildumi pret novadu veidošanu. Vēlā pēcpusdienā pienāca arī Tukuma rajona neapmierināto - Engures, Lapmežciema, Smārdes, Jaunpils, Viesatu, Pūres, Tukuma - kārta.

Sestdienas pusdienlaikā lielveikalā «K-Rauta» norisinājās mājās gatavotu un pašu audzēto gardumu tirdziņš, kurā piedalījās Tukuma 2. pamatskolas 3.a, 4.a un 4.b klases skolēni un viņu skolotājas - Ilze Gabaliņa, Liene Mētra un Zaiga Tarasova.

Tā tiešām ir. Augusts Ozoliņš, kurš ilgus gadus rūpējās par sabiedrisko kārtību Kandavā un tās tuvējā apkārtnē, joprojām ļaužu sarunās tiek pieminēts ar labu vārdu kā teicams kārtības uzturētājs pilsētā. Vēl nesenajā laikrakstā rīkotajā telefonakcijā ar policijas pārstāvjiem kāds lasītājs atgādināja: &quot;Kādreiz, kad Kandavā strādāja Ozoliņš, pa dienu viņu neredzēja, bet ielās satikt varēja pēcpusdienās un vakara stundās&quot;...

Šovakar gājienā no pilsētas centra ar lāpām un karogiem priekšgalā teju tūkstotis tukumnieku devās uz Tukuma Brāļu kapiem, godināt Brīvības cīnītājus.

Šodien Lāčplēša diena - visu Latvijas Karavīru diena, kas kalendārā ierakstīta par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11.novembrī, atbrīvojot Rīgu no no fon der Golca un Bermonta vadītajām armijām. Ik gadu Lāčplēša dienā drosmīgos karavīrus godina un piemin arī Tēvzemes Daugavas Vanagu Tukuma nodaļas Kandavas kopas aktīvisti Ausmas Dūdiņas vadībā. Šoreiz pasākumam bija īpašs skanējums un to radīja četru zēnu koru (no Talsiem, Ventspils, Rīgas un Kandavas) skanīgie priekšnesumi. Un vēl - šis bija pirmais pasākums, kurš norisinājās kultūras nama Lielajā zālē pēc remonta.