Tukumā un novadā

Šovakar, 6. aprīlī Tukuma kultūras namā pirmizrādi piedzīvoja bērnu un jauniešu teātra Knifiņš izrāde Trīs traki truši. Trušiem Pēterim (Nora Nameda Vasermane), Otto (Sofija Bleive) un Jēkabam (Lāsma Ķimene) drosmi iegūt palīdzēja ūpis (Justīne Ogurcova), āpsis (Kate Tretjakova), Vārna (Tīna Tretjakova) un vardes (Simona Zvaigzne, Melisa Irbe un Šarlote Logina). Režisori Mārtiņš Počs, Zane Štāla, bet ar padomu palīdzēja teātra izveidotāja Rudīte Poča. Izrāde Tukumā būs skatāma arī Lieldienās – 9. aprīlī 15.00.

Vairākus mēnešus jaunieši no 145 Latvijas skolām pārbaudīja savas zināšanas skolēnu erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”. Ir zināms, kuras desmit komandas no Kurzemes  iekļuvušas pusfinālā. Konkurss noslēgsies 15. aprīlī Rīgā, “Hanzas peronā”, kur visas dienas garumā norisināsies Latvijas Fizikas festivāls. Tā ietvaros paredzēta plaša un daudzveidīga programma, kā arī konkursa noslēguma kārtu norise un uzvarētāju noskaidrošana.

Aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Kandavas un pagastu apvienību uzsāks invazīvo augu izskaušanu Kandavā. Pielietojot Latvijā jaunas, dabai draudzīgas, ekspertu izsvērtas metodes, ierobežos invazīvās augu sugas Kanādas zeltgalvītes izplatību 6,3 ha platībā Kūrorta ielā 12, Kūrorta ielā 2 un Kalna ielā 2 (Skolas kalnā starp Kūrorta un Zīļu ielām). Darbi ļaus sakārtot pilsētvidi un novērst apdraudējumu dabas daudzveidībai.

Ceturtdien, 6. aprīlī Engures Saieta namā tiks atklāta žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” autoru hobiju darbu izstāde "Kā Fēnikss no pelniem...". Tajā varēsiet skatīt interjera priekšmetu un apģērbu atdzimšanu, ko darinājušas autores: Silvija Bērziņa, Dagnija Liepa, Dzintra Ozola, Dzintra Zālīte, Džuljeta Leiterte, Melita Medne un Lolita Sīmane. Izstāde jūs pārsteigs ar darbu daudzveidību.

Šodien, 5. aprīlī , Latvijā jauniešiem ir iespēja ielūkoties profesijas aizkulisēs. Kā liecina izglītības organizācijas «Junior Achievement Latvia» apkopotā informācija, šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 1997 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 10 991 vakanci. Skolēnu pieprasītākā profesija šogad – policijas inspektors, ierindojot aiz sevis iepriekšējo gadu līderi – programmētāja vakanci.

Tas tāpēc, ka tieši 1253. gada 4. aprīlī Sāmsalas un Kursas bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs Eberhards Kuldīgā parakstīja Kursas dalīšanas jeb tā saukto Miera Kursas līgumu, kurā rakstos līdz ar 150 citu vietu nosaukumiem pirmoreiz minēts arī Tukuma vārds.

1. aprīlī Zantes kultūras namā valdīja īsta pavasara rosība, jo bija sabraukuši dejotāji no tuvākām un tālākām vietām, lai tiktos ikgadējā pasākumā «Iedejojam pavasari Zantē». Lai arī bija smieklu un joku diena, aprīļa joku dejotāji nedeva un patiesi dejoja gan nopietnākas, gan ne tik nopietnas dejas. Šajā vakarā tika ne tikai iedejots pavasaris Zantē, bet arī izdejots stāsts par mūsu Latviju, jo šis gads ir īpašs – vasarā atkal dimdēs Rīga Dziesmu un Deju svētkos, bet skatītājiem bija iespēja izbaudīt mazos deju svētkus Zantē.

Šodien visā Latvijā un arī Tukuma novadā sākas akcija Satiec savu meistaru. Tukuma Audēju darbnīcā aicina pīt pīnītes un tamborēt.

Lasītājs jautā: – Rakstu jums par sev mazliet sasāpējušu jautājumu – par Pūres estrādi. Nedēļas nogalēs mēdzu pastaigāties pa Pūres centra ieliņām, takām un apskates objektiem. Viena no iecienītākajam pastaigu vietām ir Pūres estrāde pie dīķiem ar taciņu līdz Abavai. Pirms kāda laika notika koku mežistrādes darbi un pie estrādes tika nozāģēti otrā pusē augošā smukā vienlīniju koku rinda, kas estrādei bija kalpojusi kā fona aizkari. Cik noprotu, tie bija stādīti laikā, kad tapusi pati estrāde. Tagad diemžēl skats ir šausminošs, skatoties no centra ielejas augšas. Liekas, ka Pūrē ir atklāta jauna degradējusies teritorija. Tur blakus esošajā zemes gabalā vasarā uz zemes kaudzēm auga balandas un dadži cilvēka augumā. Tagad tas viss ir atklāts kā uz delnas. Vai tiešām Pūres estrāde būtu jāiznīcina kā vieta?! Jo diemžēl tagad vien var saprast un redzēt, cik tā pašvaldībai un kultūras pasākumu organizācijai Pūrē ir vienaldzīga. Izbraukāta, atkritumiem piemētāta, arī šļirces tur mētājas, kad jauniešiem bijusi balle. Rodas jautājums, vai tiešām vajadzēja nozāģēt šo smuko koku rindu līdz ar zemi? Varēja to tikai sakopt. Vai tiešām Pūres pašvaldības vadībai ir vienalga, kā tur izskatās? Vai tiešām Pūrē kultūras pasākumi grimst?! Varbūt tad lūdzu atdodiet kādiem šo vietu apsaimniekot, lai ļauj tai dzīvot otru dzīvi. Ticu, ka ir cilvēki, kas to izdarītu. Jo taču nekas neapstājas, pasākumi norisinās visas vietās, visos gada laikos. Lūgums būtu NTZ ziņām šo uzjautāt personīgi, jo pāris gadus jau par to vietējā sarunu līmenī tiek diskutēts.

Arī Latvijā mēs spējam sniegt tiešu atbalstu ukraiņu karavīriem, kas nesavtīgi cīnās pret okupācijas spēkiem. Sākot ar aizsargtīklu kolektīvu pīšanu, un beidzot ar automašīnu, citu frontē noderīgu lietu ziedošanu. Pateicoties Tukuma ukraiņu atbalsta centram, spējam līdzēt arī ar akūti nepieciešamo karavīru ekipējumu, gan nakts redzamības ierīcēm, droniem uc. lietām. Ar Tukuma pašvaldības starpniecību, katrs spējam sniegt šo būtisko atbalstu – ziedojot.

Šodien, 30. martā, Tukuma novada domes sēdē tiek apstiprināts Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītājs. Šajā amatā, nomainot līdzšinējo vadītāju Silvija Rabkēviču, stāsies Māris Valdmanis.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībai Zantes pagastā ir dziļas tradīcijas – šogad biedrībai aprit 90 gadi! Puiši un vīri, kas tradīciju turpina, saka, ka lielā mērā jau tas, pateicoties novadnieka Aivara Fībiga savulaik aktīvajam darbam, tostarp, strādājot ar jauniešiem un stāstot par ugunsdzēsēju profesiju. Pats viņš Zantes BUB jau kādu laiku pieskata no mākoņu maliņas, taču viņa iesāktais darbs – turpinās. Par to tad arī nelielā sarunā izvaicājām pašus brīvprātīgos.

Šodien, 24. martā, Slampes kultūras pilī norisinās Tukuma novada uzņēmēju Gada balvas pasniegšana. Kopumā sumināja trīspadsmit nominantus.

Lapmežciema pagastā no 2023. gada 15. marta ikvienam pieejams audio gids jeb klausāmtakas, kuru pavadībā doties izzinošās pastaigās pa pludmali un cauri piejūras ciemiem.

Pavasaris ir īstais laiks, lai iedzīvinātu pārgājienus savā ikdienā. Biedrība «Iedvesmas plūsma» ar Tukuma novada pašvaldības finansiālu atbalstu iniciatīvu projekta ietvaros rīko četru pārgājienu ciklu «Soļi pretī dabai» Tukuma novadā.

15. un 16. martā, Džūkstes pamatskolā norisinājās biedrības “Latvijas Mazpulki” organizētā “Projektu nakts”. Pasākumā tikās 15 jauniešu komandas no visas Latvijas un viņu mentori, kuras 24h laikā intensīva darba rezultātā nonāca pie savām jaunatnes iniciatīvu projekta idejām un cīnījās par galveno balvu - 100 eiro līdzfinansējumu savai projekta realizēšanai. Pasākumā piedalījās arī Tukuma novada jaunieši -Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pašpārvalde, 632. Tumes mazpulks un Slampes mazpulks "Saulespuķe".

Arī šogad Tukuma novada pašvaldība no aprīļa līdz maijam veiks lielgabarīta atkritumu bezmaksas izvešanu Tukuma novadā.

Straujās sniega kušanas rezultātā ūdens līmenis daudzviet ievērojami pakāpies, to skaitā arī Slocenes upē. Kā tika novērots, pie Dzirnavu dīķa Milzkalnē  līmenis šobrīd ir pat kritiski augsts, jo augstuma atzīmes pie slūžām jau atrodas zem ūdens. Tāpat ūdens izlauzis sev ceļu līdz Salas ielas māju pagalmiem, pie Šlokenbekas muižas – aizsniedzies līdz salas soliņu rindai.

6. martā notika preses konference, kurā Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde informēja par aktuālajiem darbiem un notikumiem, bet pašvaldības vadītājs Gundars Važa atbildēja uz jautājumiem.

Lasītājs jautā: – Pilsētas skolā (skolu nenosaukšu, jo līdzīga kārtība esot visās) itin bieži ir situācijas, ka nenotiek stundas. Piemēram, divas stundas no rīta ir, tad trīs stundu nav, pēc tam atkal kāda stunda ielikta. Iemesli tam ir dažādi. Svarīgākais – bērniem, kuriem ir šīs piespiedu brīvstundas, neļauj uzturēties skolas ēkā, viņiem ir jāiet prom. Ja māja ir divu soļu attālumā, tad OK. Bet ko darīt tiem, kam mājas attālākā mikrorajonā vai laukos? Caurām dienām tērēt naudu kafejnīcās, slaistīties pa «Rimi» un citiem veikaliem, slīpēt ielas? Vai pedagogi vispār drīkst izdzīt bērnus ārā (ir tādi normatīvie akti)? Bērni taču nav vainīgi, ka stundas nenotiek. Mūsdienās, kad esam gājuši cauri attālinātajām mācībām un katram bērnam obligāti ir jābūt aprīkotam ar viedierīcēm, var taču, piemēram, sasēdināt bērnus klasē, mieram un drošībai klāt pielikt kādu bibliotekāri vai sociālo pedagogu un uzdot darbu no uzdevumi.lv vai tamlīdzīgi. Skolu nesaukšu, jo ne jau tas ir būtiskākais. Galvenais ir tas, ka bērnus dzen ārā no skolas ēkas.

Lasītājs jautā: – Dzīvojam Lauktehnikā, un bērni regulāri brauc uz un no pilsētas ar autobusu. Vienkārši interesē, kāpēc ir tā, ka darbadienās tie autobusi, kas iet 11.00 un, piemēram, 14.00, kas būtu ērti, braucot no skolas mājās, kursē pa Meža ielu, nevis gar pieturu, kas tuvāka 2. vidusskolai? Savukārt brīvdienās – kursē gar skolu?

Martā sabiedriskajam darbiniekam, literātam, gleznotājam, skolotājam, vijoļbūvniekam Kārlim Ieviņam (1888–1977) atzīmējam 135 gadu jubileju. Kārlis Ieviņš ir daudzpusīga personība,  dzimis Tukuma novada Džūkstes pagastā, bet lielāko dzīves daļu aizvadījis Zviedrijā, popularizējot Latvijas rakstniecību, mākslu un kultūru. Īpaši atzīmējams ir viņa ieguldījums Latvijas ārlietu dienesta attīstībā valsts dibināšanas periodā un diplomātisko attiecību veidošanā ar Zviedriju.

Laikrakstam ir tradīcija reizi gadā izvaicāt Valsts policijas darbiniekus, lai uzzinātu par to, kā darbi sokas, kas šobrīd aktuāls un kādās situācijās  iedzīvotājiem vajadzētu būt zinošākiem, ikdienā – uzmanīgākiem. Šoreiz saruna īpaša, jo, kā jau esam vēstījuši, pērnā gada pašā izskaņā tika ieviesta ilgi gaidītā un plānotā Valsts policijas reforma. Tās rezultātā mūspusē viena no redzamākajām izmaiņām  – līdzšinējo sešu iecirkņu vietā Zemgales reģionā nu ir trīs, un, Tukuma un Dobeles iecirkni apvienojot, izveidots Rietumzemgales policijas iecirknis. Par to, kā tas strādā, kā arī par izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties ikdienas darbā, izvaicājām iecirkņa priekšnieku Raimondu Karlsonu, Reaģējošās nodaļas vadītāju Janeku Bahu un Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Sandri Stemperu.