Tukumā un novadā

Gandrīz 40 biedrību, visdažādākie projekti, atbalsts tukumniekiem un pagastu iedzīvotājiem – tāds ir Tukuma nevalstisko organizācijas apvienības veikums tās 20 darba gadu laikā. Apaļo jubileju apvienība svinēja 7. aprīlī Tukuma kultūras namā, uzsverot katras biedrības īpašo lomu un veikumu.

Satikt savu meistaru svētdien, 8. aprīlī, Tumes kultūras namā bija nākuši tie, kas vēlējās, piemēram, iemācīties izšūt krustdūrienā, ko ierādīja tumeniece Maruta Čauva, kuras darbu klāstā ne tikai izšūti, bet arī tamborēti rokdarbi.

Līdz 30. aprīlim ikvienam ir iespēja iejusties mākslas filmas «Nameja gredzens» noskaņās, tuvplānā apskatot tērpus, kuros filmā “dzīvoja” Maksis, Pihto, Valdis, Ūlups, Namejs, Lauga un citi un kurus izdomāja kostīmu māksliniece Sandra Sila un viņas asistente Gita Peta.

Latvijas meistaru dienās «Satiec savu meistaru» ikvienam ir iespēja iemēģināt un savām rokam pagatavot kaut ko interesantu un kaut mazliet ieskatīties tādā arodā, ko senlatvietis noteikti ļoti labi pārzināja.

7. aprīlī Irlavā notika īsti florbola svētki. Un ne tikai tāpēc, ka notika divu čempionātu – 1. līgas sieviešu un vīru komandu – finālspēles. Uz  finālspēli tikās divas spēcīgākās vīru florbola komandas – «Irlava/Avant» un «Lielvārde/Fans».

Pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis kopš Phjončhanā (Dienvidkorejā) noslēdzās ziemas olimpiskās spēles. Tukumu šajās spēlēs pārstāvēja bobsleja izlases fiziskās sagatavotības treneris Jānis Ozols, kura trenētais bobslejistu divnieks Oskars Melbārdis un Jānis Strenga ieguva bronzas medaļu.

Pieci Latvijas lauku amatierteātri 31. martā tikās Lapmežciemā, lai aizvadītās Teātra dienas un tuvojošās Joku dienas noskaņās ar lustīgām izrādēm tiktos amatierteātru saspēlēšanās svētkos «Nopietni…? Pa jokam!».

Jautā lasītājs: – Jau rakstīts par Spartaka ielas peļķi Tukumā, bet tā arī nekas nav izdarīts. Līdz ko ir slapjš sniegs vai lietus, tā pie kādreizējā maizes kombināta veidojas peļķe, un tieši tāpēc bērniem šī iela nav droša

Lielajā Piektdienā «Irlavas interešu klubiņš» sadarbībā ar kopienu centru «Dzintariņi» devās uz centru «Mežrozītes» un ar lielu aizrautību piedalījās Lieldienu pasākumā.

4. aprīlī Tukuma 2. pamatskolā pulcējās 7 Tukuma novada un atsevišķu pārnovadu skolēni uz mūspusē vēl nebijušu pasākumu – «Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību». Tajā, atsaucoties Tukuma Bērnu bibliotēkas uzaicinājumam, piedalījās 5. un 6. klašu audzēkņi un viņus konsultējošie pedagogi no 7 skolām.

Darba ikdiena – debesīs – tas ir Lienes Mudrovas un Krista Kulmaņa pienākums, jo viņi apguvuši stjuarta amata prasmes un strādā nacionālajā aviolīnijā «AirBaltic».

Latvijas Metropolīts Aleksandrs: “Kristus Baznīca vēsta pasaulei par Kristu, par Viņa labprātīgajām ciešanām cilvēku dzimuma labad, par Viņa krustā sišanu un, visbeidzot, par Viņa uzvaru – visslavēto Augšāmcelšanos no mirušajiem.

Rideļu dzirnavas uguns teju līdz pamatiem ir nopostījusi divreiz – Pirmā pasaules kara laikā un padomju gados. Tāpat, pateicoties Kambalu dzimtai, tās divas reizes uzslietas no jauna. Vispirms to 1922. gadā paveica Donāts Kambala, bet Atmodas gados, kad īpašums tika atdots to vēsturiskajiem saimniekiem, – viņa dēls Juris Kambala.

29. martā Tukuma 2. pamatskolā norisinājās koru konkursa «Dziesmai būt!» 1. kārtas skate, kurā piedalījās Tukuma, Engures un Jaunpils novadu 5.–9. klašu zēnu, jauktie un meiteņu kori.

29. aprīlī Jaunpils vidusskolā 5. līdz 12. klašu skolēni piedalījās Sporta un veselības dienas aktivitātēs. Visas dienas garumā bērni varēja piedalīties dažādās meistarklasēs, kas uzlabo gan veselību, gan arī ārējo izskatu. Bet vakarā notika tradicionālais skolas konkurss «Zelta kurpīte».

31. marta vakarā Džūkstes kultūras namā izskanēja labdarības koncerts, kurā tika vākti ziedojumi baznīcas atjaunošanai. Divu stundu garumā skatītājiem bija iespēja vienkopus redzēt vidējās paaudzes deju kolektīva «Pūces», bērnu DK «Pasaciņa» un līnijdeju kolektīva «Čilli» dejotājus.

Kopš pagājušās nedēļas Kandavas novada muzejā aplūkojamas ikonas. tās kā logu uz mūžību raksturo Guntis Dišlers, Latvijas kristīgās akadēmijas docents. Izstādes atklāšana 29. martā bija labi apmeklēta, un tā bija arī iespēja katram interesentam ne tikai uzzināt, kā tad īsti uz ikonu lūkoties, bet arī burtiskā nozīmē lielu daļu darbu aptaustīt un uzzināt to tapšanas tehniskos knifus.

28. martā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā notika telefonakcija, kurā par dažādiem veselības aprūpes jautājumiem izvaicājām  Nacionālā veselības dienesta Kurzemes nodaļas vadītāju Dzintru Eglīti. Pa tālruni jautājumus viņai uzdeva arī laikraksta lasītāji.

28. martā, klātesot tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos tika uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

28. martā galerijā «Vējspārns» Kandavā atklāta mākslinieku Nugzara Paksadzes un Natālijas Baidukas (Kluodas) kopīgi veidota gleznu izstāde «Atspulgi».

Jau kādu laiciņu pirms svētkiem visur varam redzēt dažnedažādas Lieldienu dekorācijas – olas, cāļus, trušus un zaķus. Zinot, ka daudzi dārzos un vēl pelēcīgajās piemājas pļaviņās sēdošie garauši tapuši tepat, Tukumā, Dārzniecības ielas «Salmu muzejā», gājām lūkot, kā muzeja īpašniekiem šogad sokas.

Tukumniekiem jau kā tradīcija ir Lieldienu zaķu mājiņa, kurā ikviens var ielūkoties trušu ģimenes ikdienā. Šogad zaķēnus var aplūkot bērnu spēļu laukumā Lielās ielas parkā.

28. martā Kandavas Mūzikas un mākslas skolas zālē uzstājās novada skolu kori un vokālie ansambļi. Pirmajā festivāla daļā vārds jeb skatuve tika atvēlēta koriem, kur gan skatei jeb konkursam «Dziesmai būt» oficiāli tika pieteikts tikai viens kolektīvs – K. Mīlenbaha vidusskolas 5.-9. klašu dziedātāji (vadītāja Andra Vilkauša).