Vēl pāris mēnešu, un lielie dziedāšanas svētki būs sākušies – atkal dziesmās un tauru skaņās viļņosies gaiss un zeme rībēs dejotāju soļu ritmā. Skanēs Kurzeme un Zemgale, Vidzeme un Latgale – skanēs visa Latvija. Saskanēs Rīgā, kur vienkopus pulcēsies pāri trim tūkstošiem māksliniecisko kolektīvu ar apmēram 90 tūkstošiem dalībnieku. Viņu vidū būs arī mūsējie – Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadu pašdarbnieki. Protams, piedalīšanās gods pirms tam jāizcīna koru un deju kolektīvu skatēs.

Bet, kamēr lielie svētki vēl top, iepazīsimies ar to dalībniekiem – mūsu koriem un to diriģentiem.

«Vanema» ir 35 gadus veca. Tās mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Jānim Ozolam ir 32. Viņš ir precējies (sieva Marta arī ir diriģente; mūsējā – tumeniece), audzina pusotru gadu veco meitiņu Liliju un pieskata divus kaķus. Vēl rūpējas par jaukto koru «Maska» un «Pa saulei» labskanību. Dzimis un audzis Jānis ir Rīgā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Doma kora skolā un Mūzikas akadēmijā, kur arī pašlaik turpina kordiriģēšanas studijas maģistrantūrā pie Jāņa Zirņa. Plašākai Latvijas sabiedrībai viņš ir pazīstams kā populārās grupas «Cosmos» dalībnieks, savukārt TV ēšanas šovu cienītājiem zināms kā labs kulinārs.

– Kas jums pašam labāk patīk – diriģēt vai dziedāt?

– Diriģēt. Tāpēc, ka man nepatīk dziedāt. Nopietni, dziedāšana man nesagādā tik lielu prieku, jo neesmu vokāli tik spēcīgs. Labāk varu izpausties diriģējot.

(«Vanemas» dziedātāji stāsta, ka Ozols lieliski prot iedziedināt kori – māca, kā vokāli veidojami patskaņi, kā izdziedami līdzskaņi. Un, protams, arī pats ļoti skaisti dzied. – aut.)

– Kāda, jūsu izpratnē, ir diriģenta loma?

– Diriģents ir pilnīgi viss. Bez viņa neiztikt. Diriģents ir diriģents, menedžeris, plānotājs, producents, režisors, tehniķis, sponsoru meklētājs…. No mākslinieciskā viedokļa? Diriģents ir tas, kuram vajadzētu savu kolektīvu motivēt augstākiem mērķiem, mācīt mīlēt mūziku, rādīt skaisto mūzikā, mācīt muzicēt. Nevis tikai tehniski iemācīt notis (tas ir viens no diriģenta darbiem), bet galvenais – veidot mūziku, radīt atmosfēru.

– Kā tikāt pie «Vanemas»?

– Pirms divarpus gadiem uz Arhitektu ielas gāju parkot mašīnu, nāca pretī Romāns Vanags, teica: ”Jāni, klausies, «Vanemai» nav diriģenta, negribi?” Sacīju, ka man īsti nav laika. Romāns teica, ka mēģinājumi ir tikai reizi nedēļā un deva laiku līdz nākošajam rītam padomāt. Izdomāju – jā! Nezinu, kāpēc, nevaru pateikt motivāciju. To kori biju dzirdējis daudz, jo vēsturiski «Vanema» ir spēcīgi sevi pieteikusi. Varbūt lēmumam nāca par labu tas, ka esmu šai pusē ieprecējies. Sapratu, ka tāpat nedēļas nogalēs var gadīties braukšana uz šejieni. Un varbūt tā ir zīme, ka man jāmēģina kori pārņemt. Vēl tas, ka Romāns bija diezgan izmisis. Viņš jau kādu laiku bija meklējis diriģentu, turklāt arī Tumē bija vajadzīgs kora vadītājs. Tur es ieteicu Rūdolfu Bacānu.

Visu interviju ar Jāni Ozolu lasiet piektdienas, 12. aprīļa, laikrakstā.