Ceturtdien, 28. augustā, Tukuma domes sēdē deputāti izvērtēja novadu veidošanas izpētes projekta rezultātus un pieņēma nozīmīgu lēmumu – novadu neveidot.

Kā atzina domes priekšsēdētājs J. Šulcs, šis darba kārtības jautājums ir viens no svarīgākajiem šī deputātu sasaukuma laikā, savukārt pieņemtais lēmums – svarīgākais ilgtermiņā.

Valsts naudu nedala par labu Tukumam

J. Šulcs stāstīja, ka viss augusts pagājis novada veidošanas zīmē; notikušas projekta izstrādātāju SIA «Baltconsult» un pašvaldību pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem, notikušas kopīgas sanāksmes: "Izpētes procesā kļuvis skaidrs, ka vislielākie cietēji administratīvās reformas īstenošanā būs tās rajona centra pilsētas, kas maksā finanšu izlīdzināšanas fondā. Taču, apvienojot pilsētu ar apkārtējiem pagastiem, tās kļūst dotējamas. Tātad no pašvaldības, kuras finanšu nepieciešamība ir lielāka par 100% un tāpēc tā maksā finanšu izlīdzināšanas fondā, tā kļūst par pašvaldību, kuru dotēs citas, jo tās finanšu nepieciešamība tiks nodrošināta vien par 90%. Tanī pat laikā nemitīgi tiek uzsvērts, ka iedzīvotāju dzīves apstākļus pasliktināt nevar. Reāli gan iznāk, ka novads gadā zaudētu ap pusotru miljonu latu. Par labu Tukumam nerunā arī izstrādājamais finanšu izlīdzināšanas likums, kā arī jau iepriekš 17 Latvijas pilsētām sadalītie Eiropas savienības finansējuma miljoni." J. Šulcs atzina, ka maz ticams, vai domes lēmumā kāds ieklausīsies, tomēr iedzīvotāju dēļ vērts cīnīties.

Deputāts Ainars Vahtelis norādīja, ka par savu iedzīvotāju labklājību jācīnās; ja nav iespējams to izdarīt mierīgā ceļā, jāķeras pie tiesu darbiem. Viņaprāt, nevienam nav tiesību noteikt, kāpēc tukumniekiem jādzīvo sliktāk nekā kādam citam šīs valsts iedzīvotājam. Deputāts Agris Baumanis piebilda, ka ir labāk kļūdas atzīt vēlāk nekā nekad: "Droši vien savādi tas izskatās, ka pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu apvienoties, bet tagad sakām, ka neapvienosimies. Taču ir svarīgi kļūdas atzīt, labot un pieņemt pareizu lēmumu. Problēma tā, ka nekādus argumentus valsts neņem vēra un pieļauj veidot novadus ar 2000 iedzīvotājiem, kurus grūti salīdzināt ar iespējamo Tukuma novadu, kurā būtu vairāk nekā 36 000 iedzīvotāju. Es tiks atšķirīgos novados neredzu nekādu loģiku, tikai – intereses."

J. Šulcs piekrita, ka tiešām pagājis tika gads, kopš pērnā gada 28. jūnija, kad pieņemts lēmums apvienoties, tanī pat laikā tagad zināmi izpētes rezultāti, finanšu stāvoklis – un tie ir argumenti. Turklāt jau 2003. gadā iepriekšējā sasaukuma deputāti bija pateikuši, ka bez valsts finansējuma Tukums nevar apvienoties.

Ja nebūs naudas, novada nebūs

Lēmuma projektā teikts, ka apvienošanās pētījums izstrādāts atbilstoši MK nosacījumiem un norāda uz procesa pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Tajā minēts arī, ka Tukuma novada izveidošana, apvienojot 11 pašvaldības, nav iespējama, jo jaunveidojamais novads kļūs dotējams no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un 2010. gadā būtiski samazināsies jaunā novada kopbudžets, salīdzinot ar 2008. gada visu šo pašvaldību budžetiem; jaunā Tukuma novada attīstība nedrīkst balstīties tikai uz Tukuma pilsētas finanšu līdzekļiem; nepieciešams ar likumu noteikts valsts ilgtermiņa (ne mazāk par 10 gadiem) līdzfinansējums novadu veidojošo pašvaldību dažādā attīstības līmeņa atšķirību likvidēšanai; apvienošanās projekts parāda, ka būtiski palielināsies administrācijas izdevumi, kas kopbudžeta būtiska samazinājuma rezultātā ievērojami samazinās jaunā novada iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apjomu un kavēs Tukuma pilsētas ekonomiskās attīstības tempus. Dokumentā rakstīts, ka situācijā, kad valstī valda ekonomiskā krīze un ir augsta inflācija, nevar vienādot iedzīvotājiem sniegto komunālo pakalpojumu tarifu aprēķinu, jo tas radītu maksājumu kāpumu pagastos; bez papildu budžeta līdzekļu ieguldīšanas nevar izlīdzināt krasās atšķirības sociālo pakalpojumu un izmaksājamo pabalstu apmēros.

Deputāti nolēma uzskatīt par spēku zaudējušiem 2007. gada 28. jūnija lēmumu «Par Tukuma novada izveidošanu» un 2007. gada 25. oktobra lēmumu «Par Tukuma novada izveidošanu».

Pamatojoties uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras un žurnāla «Kapitāls» veiktā pētījuma rezultātiem, gūts apstiprinājums, ka Tukuma pilsēta atbilst visiem nosacījumiem, lai tai tiktu piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss, tāpēc nolemts atkārtoti lūgt Saeimu, Ministru kabinetu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) sagatavot un izdarīt grozījumus vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu sarakstā un piešķirt Tukuma pilsētai republikas nozīmes pilsētas statusu.

Jāpiebilst, ka šajās dienās tiek gaidīti visu novadā iesaistīto pagastu padomju deputātu gala lēmumi, lai Tukuma dome kā vadošais projekta izstrādes partneris šodien vai rīt dokumentus varētu iesniegt RAPLM.