Ik gadus septembrī sabiedrība intensīvāk diskutē par to, kā bērni pavada brīvo laiku. Kā vienkāršākā nodarbe, kam nav nepieciešama nauda (kā maksas pulciņiem), inventārs, piemērots apģērbs, minēta rotaļāšanās pagalmā – vienkārši ej un draiskojies! Tomēr, izrādās, tik vienkārši tas nav.

Rotaļu mājiņā pie policijas drūzmējās bars puišeļu. Bija pagrūti noteikt viņu vecumu, tomēr šķita, ka šo rotaļu ierīci viņi ir pārauguši un ka izklaidei noteikti pienāktos kaut kas nopietnāks, nevis metāla slidkalniņš vai trošu ceļš. Arī citās dienās mazuļiem, kam rāpšanās un kāpelēšana padodas lēni un ilgi, nākas pamukt malā šo ašo un bezbailīgo pusaudžu priekšā. Visu to redzot, vienā brīdī sanāk dusmas un gribas rāties – lieli zirgi mazajās mājiņās, un vēl kliedz pilnā balsī!… Bet tad atminos kādas sievietes pārdomas tai pašā laukumiņā pirms pāris dienām. Viņa vēroja, kā kopā ar mazāko brāli rotaļu priekus baudīja arī lielākie brāļi un māsas, un vienkārši teica – viņiem taču nekā tāda nav bijis… Lai izpriecājas!
Tiesa. Un tas nekas ir gaužām skarba patiesība – pliki pagalmi, pussalauztas rotaļu ierīces, kam rūsa noēdusi krāsu, suņu un kaķu piečurātas smilšu kastes… Viss gadiem locīts, saņurcīts un bēdīgs, šad tad piekrāsots, bet pašos pamatos – nolietots.
Jā, ko tur noliegt – pašu bērni vien ir tie lauzēji un plēsēji; un paši pēc tam gadiem noraugās visā tajā niecībā, – kamēr izaug. Paiet pieci, desmit, padsmit gadu, bet nekas nemainās, pareizāk, pāri paliek aizvien mazāk. Tikai arvien vairāk lauzēju un plēsēju… Arvien vairāk tādu, kuru bērnības atmiņās rotaļas pagalmā saistās ar koku laušanu, kulaku vicināšanu, krāsu baloniņiem. Un – kā likums – aizvien vairāk dusmīgu tantiņu māju logos, kas rājas, rājas un rājas – par bumbas spēlētājiem, riteņbraucējiem, skrituļotājiem… Un vispār – kāpēc vajadzīgas šūpoles, vai tad ar pļavu nepietiek? Nepietiek. Patiesībā tas, cik daudz bērnu te darbojas, pierāda, ka šādas ierīces vajadzētu katrā mikrorajonā, katrā pagalmā – lai bērns sajustos kaut kur un kaut kam piederīgs. Jā, savai mājai, pagalmam, draugiem, savai rotaļu vietai; lai būtu aizņemts piemērotās aktivitātēs; lai iemācītos saudzēt un saglabāt…