Katru gadu Tukuma dome paredz līdzekļus latvāņu pļaušanai – darba algām un citiem izdevumiem. Šogad šim mērķim līdzekļus Ls 7997 apmērā projekta «Latvāņu iznīcināšana Tukuma pilsētā» piešķīrusi valsts, savukārt daļu naudas – Ls 1411,04 paredzējusi arī pašvaldība.

Jau otrais pļāvums

Kā atzina pilsētsaimniecības departamenta vadītājs Guntis Leksis, nauda piešķirta speciālo apģērba, darba rīku iegādei, ērču potēm, apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, kā arī mehanizētajai pļaušanai un citiem izdevumiem.

Patlaban latvāņus pļauj divi cilvēki, kas šosezon vālā izgājuši jau otro reizi. Darbs gan pietiktu nevis diviem, bet četriem, tāpēc ar otrreizējo pļaušanu esot mazliet nokavēts – vietām latvāņi jau sākuši ziedēt. Tomēr cilvēku, kas gribētu šādu darbu darīt, neesot.

Pavisam Tukumā jāpļauj 11,4 ha šī indīgā un ātri augošā auga, taču vismaz piecus hektārus domāts pļaut ar tehniku. Tādu vietu, kur varētu to darīt, gan nemaz neesot tik daudz. Piemēram, naftas bāzes apkārtnē ir daudz latvāņu, taču šajā vietā reiz bijuši mazdārziņi, tāpēc nelīdzenās virsmas dēļ pļaut mehanizēti ir grūti.

Pļauj ar izkapti

Vakar pļāvējus sastapām dzelzceļa malā netālu no gaisa tilta – vīri asināja izkaptis. "Tāda ir domes pavēle, lai negūtu apdegumus, trimmerus mums nedod," stāstīja Elmārs Sarmulis. Viņš atzina, ka, pļaujot ar izkapti, īpaši ātri darbs uz priekšu neiet, ar trimmeri noteikti būtu ātrāk, bet … Baidoties, ka auga sulas šļakatas var apdedzināt pļāvējus, šāds rīks nav atļauts. Pļāvējs gan domā, ka nekāda skāde nerastos, ja pļautu ar trimmeri, kuram ir ripa: "Pašiem vairāk jāuzmanās, tas arī viss. Arī darbs būtu vieglāks, – vietām, kur tagad aug latvāņi, kādreiz bijuši krūmi, tagad palikuši to celmi, un ar izkapti strādāt ir pagrūti."

Tiesa, vienu E. Sarmuļa roku augs jau apdedzinājis; tas gan neesot no sulas, bet no adatainā kāta. Vaicāts, kāpēc nevalkā darba apģērbu, bet īspiedurkņu kreklu, vīrs atzina, ka esot nežēlīgi karsts: "Pilsētā vēl uzpūš neliels vējiņš, bet te, dzelzceļa malā, ir kā katlā, sviedri līst aumaļām, tāpēc kreklā ar garām rokām nemaz nevar izturēt." Otrs pļāvējs Vasīlijs Budanovs gan strādā kreklā ar garajām piedurknēm, taču īpašas grūtības un bīstamību darbā nesaskata. Abi vīri gan atzīst, ka augs esot apbrīnojams – iepriekšējo reizi tie pļauti pirms pusotra mēneša, taču tagad jau ziedos. Arī ziedi veidojas ne tikai stumbra galos, bet arī zemāk – nereti tie paslēpušies zem lapām, tāpēc vispirms nopļauj augu līdz pusei un ar otru reizi – līdz zemei, citādi nav jēgas: "Kā asns ārā, tā ziedelis galā, bet tieši ziedus nedrīkst pieļaut, lai neizsējas sēklas. Savukārt nopļauts tas ātri sažūst, taču pie saknes stobrs uzreiz piepildās ar šķidrumu, lai sakne neaiziet bojā."

Vīri pavisam drīz augus pļaus jau trešo reizi – sāks pie naftas bāzes Durbē un beigs Lauktehnikā pie Slocenes. Vietām esot pagrūti – strādājot varot justies kā kalnu kazas nogāzē – tā esot gan pie kultūras nama, gan Saules dārzā un šeit, dzelzceļa uzbēruma malā. Bet pļaujot jāuzmanās kā mežstrādniekam, lai pļāvums neuzkrīt virsu. Bet citādi darbam neesot ne vainas – vīri būtu gatavi strādāt arī nākamajā gadā.