Kā trekns, skaļš un arī dūmojošs punkts svētku izskaņai bija mocīšu šovs. To varēja uzskatīt arī par trako nobraucienu turpinājumu, jo šoviņš notika turpat, Lielajā ielā. Un skatītāju bija ka biezs.

Daži gan līdz nožogotajai ielas daļai pie 3. vidusskolas neaizgāja – pārāk iespaidīgi un biedējoši bija tukumnieka Ata Gromova (Ača), rīdzinieku Daiņa Bērziņa (Skapja), Jedinaks Dudkina un cilvēka, kurš sevi sauc par Bigmenu, priekšnesumi: brauciens uz mocīša, stāvot kājās; griezieni ratā; brauciens ar paceltu mocīša priekšu vai pakaļu, strauja bremzēšana un galu galā – riepu nosvilināšana. Pēc šoviņa braucējus ieskāva sajūsminātu atbalstītāju un skatītāju pūlis, kas fotografējās pie un uz mocīšiem. Paši šovmeņi gan bija tā kā nobažījušies – vai patika, vai nebija par īsu? Jo, nelaime viena – ieskriešanās ceļš un arī trasītes platums mototrikiem tomēr bija mazliet par mazu, pārāk daudz apkārt bija bērnu, arī tādu, kurus, kā šķita, neviens arī tā īsti nepieskata.
Jau pēc sacensībām, uzrunājām šova organizētāju Aču jeb Arti Gromovu, lai noskaidrotu, kā slavenā krievu filmā saka, kā viņš līdz tādai (moču šovmena) dzīvei nonācis.
Viņš pastāstīja:
– Nu tad tā, šis stāsts sākas jau tad, kad 13 gados dabūju pirmo mopēdu. Kopš tā laika braucu visu laiku ar močiem, tieši šim sporta veidam – stantraidingam (stuntridings) pievērsos pagājušajā vasarā beigās. Man tā ir sirdslieta. Traumas esmu guvis pavisam nenozīmīgas (līdz šim), tikai mazus nobrāzumus. Cerams, – tā arī paliks. No Tukuma esmu laikam viens, kas tā patstāvīgi trenējas.
Trenējos dažādās vietās, paldies kāda lielveikala sargiem, kas ļāva trenēties stāvlaukumā ziemā un rudenī. Tagad treniņu vieta gan ir vecais traktortehnikas placis aiz auto pirts. Trenējos vismaz reizes četras nedēļā.
Parasti uzstājamies vairāki, pieaicinu savus Rīgas draugus vai ari viņi pieaicina mani. Braucam ari uz sacensībām Lietuvā. Ir bijušas vairākas komercuzstāšanās. Respektīvi, mūs pieaicina rādīt šovu par naudu.
Kopa Latvija ir deviņi sportisti, kuri nodarbojas ar stantraidingu, un es esmu trešajā vietā.
Svētdienas uzstāšanās Tukumā, savā pilsēta, deva lielu gandarījumu, nedomāju, ka būs tik daudz skatītāju. Protams, liels prieks, ka varēja manīt skatītāju ovācijas un prieku. Veiksmīgi bija arī laika apstākļiem, jo lietus varēja visu izbojāt.