1. oktobrī pilsētā sākās apkures sezona, un ar šo pašu dienu stājās spēkā jauns tarifs – 39,44 Ls/MWh – SIA «Tukuma siltums» apkurinātajām mājām. Vienlaikus sabiedrisko pakalpojumu regulatoram uzņēmums iesniedzis jau nākamā tarifa paaugstinājuma projektu, kas, ja to apstiprinās, stāsies spēkā no 2009. gada 1. janvāra.

Rīgas rajona pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājam Antonam Baranovskim vaicājām, kāpēc tik strauji aug tarifs un ko šādā situācijā darīt iedzīvotājiem.

Vai zaudējumi ir pamatoti?

– SIA «Tukuma siltums» izteicies, ka pagājušā gada siltās ziemas dēļ radušies zaudējumi Ls 100 000 apmērā. Vai šie zaudējumi jeb nenopelnītais (nesaražotās megavatstundas) tiek iekļauts tarifā?

– Nē. Ne zaudējumus, ne parādus tarifā neiekļauj. Uzņēmums teicis, ka tarifs bijis par mazu, ka cilvēki nav samaksājuši visu, kas jāmaksā. Tas radījis zaudējumus uz amortizācijas atskaitījumu rēķina. Viņi ļoti labi uztur katlu māju, lai iekārtu amortizācijas laiks pagarinātos un lai varētu šādus izdevumus segt.

– Vai uzņēmums šādus zaudējumus nevar iekļaut kādās citās pozīcijās, kuras jums nebūtu pamata neapstiprināt?

– Tā nevar būt. Ir Ministru Kabineta noteikumi, kas to regulē. Ja šaubāmies par kādu ciparu, prasām atšifrējumu, kas un par kādu cenu iepirkts, kāpēc veikts remonts utt. Viss ir jāparāda, neko nevar tāpat vien tarifa aprēķinā ielikt.

– Ja neizstrādāja plānotās megavatstundas, tad pāri palika kurināmais, netika notērēta elektrība, citi resursi? Tātad bija ne vien zaudējumi, bet arī ietaupījums?

– No vienas puses tā liekas, ka tie ir ietaupījumi; no otras puses, ja būtu saražots vairāk megavatstundu, cilvēki samaksātu divreiz vairāk. Situācija pagājušoziem bija šāda – pieņemsim, ka bija paredzēts saražot 1000 megavatu, bet izstrādāja tikai 500. Tātad darba algas, sistēmas remonts, kurināmais un citi izdevumi, kas tika sadalīti uz 1000 megavatiem, jāsadala uz 500. Viss aprēķins mainās. Otrkārt, strauji pieauga kurināmā cena, bet tarifā tā veido 60 līdz 70% no visām izmaksām.

– Bet reāli taču kurināmais palika pāri?

– Nē, jo to nemaz neiepirka.

Ja nesiltinātu, maksātu vairāk

– Bet, vai neiznāk tā – cilvēki iegulda līdzekļus dzīvokļa sakārtošanā, tādējādi patērē mazāk megavatstundu, taču uzņēmums tikai ceļ tarifu, līdz ar to nekāda ieguvuma iedzīvotājiem nav.

– Nav taisnība. Atceros, kad tikko sākām strādāt ar tarifiem, mazuts maksāja līdz 100 dolāriem par tonnu; siltumenerģijas (megavata) cena bija uz pusi mazāka nekā tagad, bet vidējā cena par m² bija 50 līdz 60 santīmu.

Bet pagājušajā ziemā vidējā maksa pilsētā bija nedaudz virs 70 santīmiem par m², daļai – virs 40 vai 50 santīmiem. Un tas tāpēc, ka daudzi nosiltinājuši dzīvokļus (apsaimniekotājs siltinājis māju galus) mājas, sakārtojuši radiatorus, ielikuši logus. Lai arī kurināmais tagad maksā ap 450 dolāru tonnā, lai arī tarifs ir daudz augstāks, iedzīvotāji siltumu taupa un maksā gandrīz tikpat kā kādreiz, kad mājām nebija veikti nekādi uzlabojumi.

– Bet Tukums allaž deklarējis, ka šķeldas katlu mājas uzbūvēja, lai būtu mazāks mazuta patēriņš un iedzīvotāji maksātu mazāk. Otra lietu, ko dome allaž piemin, – jo vairāk patērētāju pieslēgs, jo lēnāk kāps tarifs. Reāli ir tā, – jo vairāk patērētāju pieslēdz, jo vairāk jākurina ar dārgo mazutu. Un tāpēc cena pieaug.

– Redziet, ja cilvēki nebūtu ekonomējuši, labiekārtojot mājokļus, ja nebūtu citu patērētāju, ja nebūtu ieguldīta nauda siltummezglos, trašu remontos, tarifs pieaugtu vismaz divas reizes, jo energoresursu cenas ir pieaugušas četras reizes, augušas rezerves daļu cenas, pacelta minimālā alga, un tas viss iekļauts tarifā. Turklāt, lai varētu dzīvot, cilvēks vairs nesaņem Ls 100 vai Ls 150 mēnesī, bet Ls 200 vai Ls 300; vairāk maksā piens, maize, un tas viss ir saistīts vienā ķēdē.

Jāņem vērā, ka mums nav sava kurināmā, izņemot šķeldu un malku. Neatkarīgi no mūsu vēlmēm, mazuta, gāzes, elektrības cena aug un augs, jo viss jāiepērk – vienalga – no Krievijas vai kādas citas valsts. Kas attiecas uz šķeldu – arī tā ir jāpārstrādā, jāatved, un arī tas maksā.

– Pavasarī mediji ziņoja, ka siltās ziemas dēļ somi ietaupījuši miljonus. Mums saka – redz, silta ziema, uzņēmums cieš zaudējumus.

– Paši somi ietaupīja, bet ne uzņēmumi. Arī mūsu iedzīvotāji ietaupīja. Ja ziema būtu auksta, gan viņi, gan mēs maksātu vairāk. Katrs temperatūras grāds paaugstina siltuma maksu par 5 līdz 6%, tātad, jo siltākā istabā gribas dzīvot, jo vairāk jāmaksā. Un jo lielāki mīnusi ārā, jo vairāk jākurina, lai normālu temperatūru noturētu. Bet bija silts, un mēs katrs ekonomējām. Un iedzīvotājiem par to paldies. Siltums ir prece, tāpat kā, piemēram, maize; mēs taču nepērkam maizi, lai to izmestu.

Algas, elektrība, kurināmais nav iekļauts

– No nākamā gada 1. janvāra tarifs par siltumu augs atkal. Dzirdēts, ka tajā iekļaus energoresursu cenas pieaugumu. Kā var paredzēt, cik liels tas būs, ja par to vēl netiek runāts.

– Tarifā nav iekļautas ne šķeldas, ne darba algu, ne elektrības cenu kāpums. Ielikts remontam nepieciešamo izejvielu cenu un mazuta cenas pieaugums (300 t jau iepirka, vēl 500 t jāiepērk), kā arī samaksa par izmešu kvotām.

– Jūsuprāt, pieprasītais tarifa pieaugums ir pamatots?

– Mēs to vēl vērtējam, pieprasījām arī papildu datus.

– Kāda ir vidējā šķeldas iepirkuma cena?

– No Ls 6,50 līdz 7,50. Protams, ja ziema būs aukstāka, kāps arī cena. Problēma tā, ka uzņēmumiem nav iespēju to iepirkt vairumā, jo nav kur nolikt.

– Komentāros internetā bija rakstīts, ka uzņēmums varējis iepirkt šķeldu lētāk, bet «Tukuma siltuma» vadība piedāvājumu noraidījusi. Dzirdēts arī, ka to nav ļāvis regulators.

– Absurds. Es lūdzu a/s «Komforts» runāt ar Tukuma domi, lai tā iedod naudu šķeldas iepirkšanai, bet domei tādas naudas nebija. Redziet, vasarā iepirktā šķelda izžūst, tai ir lielāka enerģija, lielāka siltumatdeve, tā ir ekonomiskāka. Bet neviens neklausās.

– Kā uzņēmums var samazināt saražotā siltuma pašizmaksu?

– Regulatora uzdevums ir kontrolēt, vai siltumenerģijas izmaksas atbilst patiesībai, lai pašvaldības nenospiež tās zemāk, nekā reālās izmaksas. Likums nosaka, ja kāds nosaka zemāku cenu nekā reālās izmaksas, tam jāsedz starpība. Dome var noteikt, ka SIA «Tukuma siltums» siltumu pārdod par Ls 20/MWh, bet tad tai jāsedz starpība.

– Bet, kā paredzēt, cik lielus izdevumus prasīs nākamā ziema? Ja būs silts, atkal būs zaudējumi, bet – ja auksts?

– Neņemam vērā tikai vienu ziemu, bet pēdējo trīs gadu vidējo temperatūru; rēķinām, cik daudz siltumenerģijas jāizstrādā, cik daudz kurināmā tam vajadzēs. Pieslēgs papildus daudzdzīvokļu mājas, līdz ar to uzņēmums izķepurosies. Mūsu izdevums raudzīties – lai iedzīvotāji nepārmaksā un lai uzņēmums necieš zaudējumus.

– Kā parādi ietekmē tarifu?

– Tikai ar piedzīšanas administratīvajām izmaksām. Ja cilvēki nemaksā, jānolīgst parādu piedzīšanas firma, un tiešie jeb administratīvie izdevumi tiks iekļauti tarifā. Ja nāksies algot juristu, arī tā alga būs tarifā.

Ja strādā, tad jāmaksā

– Iedzīvotāji laikrakstam norādījuši, ka SIA «Tukuma siltuma» darbība bijusi necaurspīdīga, ka maksātas pārāk lielas algas.

– Redziet, katlu māja nav tikai katls un lāpsta. Tajā ir sarežģītas elektroniskas ierīces, automātika, lai kvalitatīvāk kurinātu. Nevar katlu uzticēt kādam, kas šo darbu nemāk un nezina, bet cilvēkam, kas ir tehniski izglītots, jāmaksā atbilstoša alga. Katls var uzsprāgt, sabojāties, tad nebūs siltuma nevienam. Un tad neviens vairs nerunās – ko un cik vajadzēja maksāt; tad prasīs, kāpēc nemaksāja normālu algu, lai būtu komforts.

– Varbūt algas palielinājums tarifā iekļauts iepriekš?

– Mēs esam runājuši par to, – ja kvalitatīvāk apkalpoti katli, ir mazāk izdevumu amortizācijas atskaitījumiem, un to daļu var paredzēt cilvēku algām – tā vienalga būtu tarifā jāiekļauj. Ja cilvēks iekārtas uzrauga labāk, viņš arī pelnījis samaksu.

– Vai jūs vērtējat, cik proporcionāli daudz naudas uzņēmums tērē administrācijai? Var taču pienākt brīdis, kad trases būs sakārtotas, iekārtas uzliktas, un tad var maksāt lielas algas.

– Tāds brīdis nekad nepienāks. Katru dienu kaut kas jādara – caurules jātīra, siltummezgli jāpārbauda, jāskalo, katli jāpārbauda, jāremontē… Viss nolietojas.

– Dome saka, ka nevar pieļaut, lai uzņēmums bankrotētu, tāpēc jāceļ tarifs, tanī pat laikā – kurš domās par iedzīvotājiem?

– Ir paredzēta sociālā palīdzība. Ja cilvēks ir maznodrošināts, viņam jāsaņem pabalsts. Nevar dotēt visus.

– Iedzīvotājus satrauc fakts, ka regulatoram ir izdevīgi pacelt tarifu, jo tad noteikts % paliek viņam.

– Regulatora alga mēnesī ir Ls 500 (uz papīra, pirms nodokļu nomaksas). Mana alga ir noteikta uz četriem gadiem, tā netiek indeksēta vai kā citādi mainīta. Līdz ar to uz mani tarifa pieaugums neattiecas.

***

SIA «Tukuma siltums» informāciju par kurināmā izmaksām un darba algām iesniedzis Tukuma domē. Tajā teikts, ka pavisam ražošanā nodarbināti 53 cilvēki, no viņiem 41 – strādnieks, 12 – administrācijas darbinieki; vēl četri cilvēki nodarbināti siltuma piegādē – sistēmu uzturēšanā. Vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas: administrācijai – Ls 688 (Ls 454 uz rokas), strādniekiem – Ls 479 (Ls 316), siltuma piegādē – Ls 471 (Ls 311).