Otrdien, 5. aprīlī, uz sanāksmi par Praviņu pamatskolas turpmāko nākotni un iespējamo alternatīvās skolas izveidošanu stāstīja Drustu tautskolas «99 Balti zirgi» vadītājs Ojārs Rode un biedrības «Tautskola 99 Baltie zirgi» pārstāvji Silva Balode un Reinis Ziļevs. Viņi Praviņās plāno veidot Drustu skolas filiāli.

Laiks un bērni izvirza citus noteikumus
Kā uzrunājot vecākus, skolotājus un skolēnus, stāstīja skolas veidotāji, ideja veidot alternatīvu izglītības iestādi radusies, ņemot vērā pašu pieredzi kā vecākiem, kurus neapmierina lielo skolu standarti: "Ir cits laiks, kas prasa citu domāšanu, jo ir cita informācijas pieejamība. Tāpēc jābūt savādākai skolai, jo arī bērni savādāk uztver pasauli. Ir liela atšķirība starp bērniem, kuri tagad ir pieauguši, un vienu piecgadnieku, kuru ar vārdiem "stāvi klusu" vairs nepaklusināsi – sekos jautājumu rinda… Un tas nenozīmē, ka bērns nav audzināts, tas tikai liek vērtēt visu savādāk – ka bērnu nevar tik vienkārši izaudzināt un ka metodēm jābūt savādākām, vērstām nevis uz sacensību, bet gan paša bērna labsajūtu. Līdz šim skolā svarīgākais bijis rezultāts – atzīmes, vērtējums, taču mēs gribam likt pretī cita veida skolu, kurā galvenais būtu sadarbība (bērnu vidū, bērnu un skolotāja, bērnu un vecāku) un caur to arī virzība uz panākumiem. Turklāt katram tādā tempā, kādā viņš spējīgs šos panākumus sasniegt. Tas nozīmē, ka nedrīkst bērnus salīdzināt, jo katram varēšanas latiņa ir atšķirīga – ir jātiecas uz augšu, tikai jāsaprot, ka katrs to izdarīs savā laikā."
S. Balode stāstīja, ka alternatīvajā skolā izvirza piecas attīstības un izglītības prioritātes – fizisko, emocionālo, garīgo, intelektuālo un sociālo. Tādējādi mēģinot veidot tādu atmosfēru, kas dod iespēju bērniem runāt vienam ar otru un veidot attiecības: "Liela nozīmē tajā darbā, kuru gribam šeit uzsākt, ir vecākiem, jo viss atkarīgs arī no tā, kā vecāki ar bērnu strādā ģimenē.
Kāpēc tad viss vajadzīgs? Redziet, ir daudz bērnu, kam nereti intelekta koeficients ir virs vidējā, bet viņam nav vietas skolā, jo ir uzvedības problēmas, – viņu sūta no komisijas uz komisiju un tad kaut kur nogrūž… Ar to mēs negribam teikt, ka skolas un skolotāji ir slikti, tikai nereti bērnu skaits klasē ir tik liels, ka skolotājs nevar visu pamanīt, izdarīt, ar katru pastrādāt. Bet šeit ir harmoniska vide gan paša mājā, gan apkārtnē, tāpēc ir lieliska iespēja izveidot savādāku skolu."

Vairāk lasiet 12. aprīļa laikrakstā.