Lai arī šogad “Mana Jūra” jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti kopumā nav iepriecinoši, tie tomēr ir mazliet labāki par iepriekšējā gada rezultātiem – 2022. gadā vidēji uz 100 metriem piekrastē tiek atrastas 229 atkritumu vienības, kamēr 2021. gadā vidēji uz 100 metriem piekrastēs tika atrastas 266 atkritumu vienības. Kopumā Latvijas vidējais piekrastes atkritumu skaits no 2011. līdz 2022. gadam ir 210 atkritumu vienības uz 100 metriem.

2022. gadā lelākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas veido 28% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 8%. Tālāk seko papīrs un kartons, nekatogarizētas atkritumu vienības (iesk. akmeņogles), izsmēķi, putuplasts (izolācija un iepakojums), plastmasas virves, metāls, pārtikas atkritumi un plastmasas pudeļu vāciņi un korķi. Šie izplatītākie atkritumi kopā veido 77% no kopējā atkritumu daudzuma, turklāt jāatzīmē, ka seši populārākie atkritumu veidi ir plastmasas atkritumi.

2020. gadā Eiropas Savienības (ES) ietvaros tika panākta vienošanās: situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tātad vidējais piesārņojums Latvijas piekrastē ir teju piecpadsmit reizes augstāks par ES noteikto mērķi, vienlaikus vairākas pludmales tam tuvojas. Jāatzīmē, ka, pēc iegūtajiem datiem, neviena no pludmalēm neatbilst noteiktajam ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim.

Tīrākā pludmale šogad ir Talsu novada Kaltenes pludmale (36 atkritumu vienības uz 100 metriem), tai seko Engure (38 vienības) un Mazirbe (43 vienības). Līdzīgā situācijā ir Abragciems (45 vienības), un tālāk ierindojas Ziemupes pludmale, Lilastes pludmale, Pūrciems, Rītabuļļi, Lauču amens, Salacgrīva, Jūrmalciems, Mērsrags un Šķēde – šajās pludmalēs atkritumu vienības nepārsniedz skaitu 100 uz 100 metriem.

Šī gada kampaņas monitoringu rezultāti apliecina, ka situācija Latvijas piekrastē atkritumu noslodzes kontekstā būtiski neuzlabojas. Lai gan atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem papildu izpētes nolūkos un noslēdzot darbu ar esošo monitoringa metodiku, apsekojumi tika īstenoti pēc sezonas pīķa, rezultāti nedod pamatu optimismam, Latvijai arvien attālinoties no ES noteiktajiem mērķiem. Arvien uzskatāmāka kļūst plastmasas atkritumu problēma, ieskaitot nu jau kritisko situāciju ar vienreizlietojamās plastmasas un iepakojuma daudzumu dabā, kā arī arvien pieaugošo smēķēšanas atkritumu piesārņojumu. Rezultāti arī apliecina, ka arvien lielāka uzmanība pievēršama ne tikai piekrastes apsaimniekošanas pasākumu uzlabošanai, bet arī preventīvajiem pasākumiem gan vietējā, gan nacionālā līmenī,” stāsta Vides izglītības fonda un kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme.

Kampaņu un ekspedīciju “Mana jūra” organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. 2022. gada “Mana Jūra” monitoringu programma tika īstenota ar mērķi nodrošināt ieskatu Latvijas piekrastes atkritumu noslodzes situācijā pēcsezonas un sezonas noslēguma situācijā, lai vienādos apstākļos konstatētu piekrastes situāciju pēc sezonas pīķa beigām, kad veikti plaši pludmales sakopšanas un apsaimniekošanas pasākumi.