Neraugoties uz samākušos debestiņu, Jūras svētki Engurē sākās ar sportiskām aktivitātēm stadionā.

Lai iesildītos – sāk ar sportošanu

Vienlaikus ar tradicionālo volejbola turnīru noritēja sacensības trīspunktu metienos basketbolā un šautriņu mešanā; vēlāk arī atraktīvākās izklaidēs – alus ātrdzeršanā, arbūzu notiesāšanā, zvejnieka zābaka mešanā un tamlīdzīgi. Jāatzīst – būt klāt visos pasākumos pat nebija iespējams. Pagasta rīkotās izklaides stadionā papildināja lērums maksas atrakciju – iespēja pakūleņot vismaz sešās piepūšamās pilīs, pabraukāt ar dažādu modeļu velomobīļiem, palēkāt uz trejiem batutiem; pamētāt bumbiņas, riņķīšus un atstāt naudiņu līdzīgās veiksmes spēlēs.

Muzikāli literāra godināšana

Tomēr tā bija tikai iesildīšanās svētku muzikālajai daļai – 12.00 Auniņparkā sākās svētku atklāšanas koncerts «Engures pagasts. Ieraudzīt, iepazīt, izjust». Šogad uz svētkiem sadarbībā ar Tukuma muzeju izdota grāmata par Engures pagasta vēsturi, tāpēc arī koncertuzvedums – kā uzrakstītā un topošā vēsturē ieskatoties – ar dažādu faktu piesaukšanu, labāko sveikšanu un pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem.

Ja ticēt grāmatai, tad Engures pagastu veidojot septiņi zvejniekciemi – Abragciems (vēsturiski Ābragciems), Bērzciems, Engure (vēsturiski – Engurciems), Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems un Klapkalnciems. Neesot pagastā ne dižu kalnu, ne tīrumu, toties tas līdzās jūrai; lielāko daļu teritorijas aizņemot meži, bet vislielākais lepnums, protams, par cilvēkiem. Grāmatas autores Agrita un Sintija Ozolas pateicās tiem pagasta iedzīvotājiem, kas dalījās savās atmiņās un dāvināja bildes grāmatas tapšanai – Līvijai Āboliņai, Dzidrai Freimanei, Indrai Gīlei, Elizabetei Kambalai, Oskaram Kambalam, Birutai Kleinai, Skaidrītei Kodoliņai, Emīlijai un Maigonim Lasmaņiem.

Paldies tiem, kas palīdzēja grāmatu rakstīt – Annai Liepiņai, Ilzei Novicānei, Sofijai Puķītei, Almai Raginskai, Vijai Rozenštamai, Žanim Rudaus – Rudovskim, Ilgu Švalbei un Maijai Veinbergai (paldies arī Intai Dišlerei, Andrim Kalnozolam, un Guntai Frišfeldei).

Svētkos sumināti tika arī vecākie pagasta jūras arāji (ja sveiktu visus, jaunos ieskaitot, uz skatuves vietas aptrūktos – tā pagasta padomes priekšnieks Andris Kalnozols) – Indulis Tomelis, Rolands Štāls, Alberts Broks – Bručs, Artūrs Ozoliņš, Alberts Španks, Jānis Andersons, Laimonis Zanders un goda kapteinis Viktors Kleins.

Pagastā daudz košu un sakoptu sētu

Jau 1971. gadā pagastā notikusi pirmā sacensība par sakoptāko sētu. Šogad nominācijas bijušas daudz un dažādas. Lūk, uzvarētāji: nominācijā «Sēta – puķu daudzveidības un pašrealizēto ideju krātuve» – Lagzdiņu ģimene no Apšuciema «Ģertiem»; nominācijā «Engures diždārzs» – Ancānu ģimene no Engures (Ceriņu gatve 2); nominācijā «Sakoptākā daudzdzīvokļu māja» – skolotāju māja; «sakoptākā atpūtas vieta Engures pagastā» – viesu nams «Tauriņi» Bērzciemā; «Krāšņākais daiļdārzs» – Kasaļu ģimene no Smilšu ielas, Engurē; «Romantiskākais dārzs ar oriģinālu dārza formu pielietojumu» – Zaseru ģimene no Plieņciema «Ancēm»; «Daiļa un rūpīgi kopta sēta» – Jurševicu ģimene no Bērzciema «Smaidām»; «Skaistākais daiļdārzs» – Zīriņu ģimene no Jūras ielas Engurē; «Ziedošākais daiļdārzs» – Freimaņu ģimene no Apšuciema «Jaunkaliņiem».

Savukārt fotokonkursā par Enguri noteikti trīs uzvarētāji: nominācijā «Engures cilvēks ikdienā un svētkos» uzvarējis Atis Bērziņš; nominācijā «Zvejnieka darba diena» – Sandis Valdmanis, bet par piedalīšanos fotokonkursā veicināšanas balva tika Natālijai Jurčenko.

***

Pa puķītei tika arī pašdarbības kolektīvu vadītājām – Ainai Johanštālei, Ivetai Šmeliņai, Dacei Leitānei, Dacei Lācei un koncerta veidotājai Indrai Gīlei.

Pēcāk Auniņparkā uz dejošanu rosināja šlāgergrupa «Roja», bet lustināja Nacionālā teātra dziedošo aktieru grupa «Drama»; vakarā arī krietnās mūzikas festivāla «Dziesma manai paaudzei» ekspedīcija Engurē (skatītāju rindas gan bija paretas) un arī zaļumballe. Drošības spēku pasākumā netrūka, taču saskaņā ar policijas ziņām vienīgos pārkāpumus fiksējuši ceļu policisti.

Lai iesildītos – sāk ar sportošanu

Vienlaikus ar tradicionālo volejbola turnīru noritēja sacensības trīspunktu metienos basketbolā un šautriņu mešanā; vēlāk arī atraktīvākās izklaidēs – alus ātrdzeršanā, arbūzu notiesāšanā, zvejnieka zābaka mešanā un tamlīdzīgi. Jāatzīst – būt klāt visos pasākumos pat nebija iespējams. Pagasta rīkotās izklaides stadionā papildināja lērums maksas atrakciju – iespēja pakūleņot vismaz sešās piepūšamās pilīs, pabraukāt ar dažādu modeļu velomobīļiem, palēkāt uz trejiem batutiem; pamētāt bumbiņas, riņķīšus un atstāt naudiņu līdzīgās veiksmes spēlēs.

Muzikāli literāra godināšana

Tomēr tā bija tikai iesildīšanās svētku muzikālajai daļai – 12.00 Auniņparkā sākās svētku atklāšanas koncerts «Engures pagasts. Ieraudzīt, iepazīt, izjust». Šogad uz svētkiem sadarbībā ar Tukuma muzeju izdota grāmata par Engures pagasta vēsturi, tāpēc arī koncertuzvedums – kā uzrakstītā un topošā vēsturē ieskatoties – ar dažādu faktu piesaukšanu, labāko sveikšanu un pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem.

Ja ticēt grāmatai, tad Engures pagastu veidojot septiņi zvejniekciemi – Abragciems (vēsturiski Ābragciems), Bērzciems, Engure (vēsturiski – Engurciems), Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems un Klapkalnciems. Neesot pagastā ne dižu kalnu, ne tīrumu, toties tas līdzās jūrai; lielāko daļu teritorijas aizņemot meži, bet vislielākais lepnums, protams, par cilvēkiem. Grāmatas autores Agrita un Sintija Ozolas pateicās tiem pagasta iedzīvotājiem, kas dalījās savās atmiņās un dāvināja bildes grāmatas tapšanai – Līvijai Āboliņai, Dzidrai Freimanei, Indrai Gīlei, Elizabetei Kambalai, Oskaram Kambalam, Birutai Kleinai, Skaidrītei Kodoliņai, Emīlijai un Maigonim Lasmaņiem.

Paldies tiem, kas palīdzēja grāmatu rakstīt – Annai Liepiņai, Ilzei Novicānei, Sofijai Puķītei, Almai Raginskai, Vijai Rozenštamai, Žanim Rudaus – Rudovskim, Ilgu Švalbei un Maijai Veinbergai (paldies arī Intai Dišlerei, Andrim Kalnozolam, un Guntai Frišfeldei).

Svētkos sumināti tika arī vecākie pagasta jūras arāji (ja sveiktu visus, jaunos ieskaitot, uz skatuves vietas aptrūktos – tā pagasta padomes priekšnieks Andris Kalnozols) – Indulis Tomelis, Rolands Štāls, Alberts Broks – Bručs, Artūrs Ozoliņš, Alberts Španks, Jānis Andersons, Laimonis Zanders un goda kapteinis Viktors Kleins.

Pagastā daudz košu un sakoptu sētu

Jau 1971. gadā pagastā notikusi pirmā sacensība par sakoptāko sētu. Šogad nominācijas bijušas daudz un dažādas. Lūk, uzvarētāji: nominācijā «Sēta – puķu daudzveidības un pašrealizēto ideju krātuve» – Lagzdiņu ģimene no Apšuciema «Ģertiem»; nominācijā «Engures diždārzs» – Ancānu ģimene no Engures (Ceriņu gatve 2); nominācijā «Sakoptākā daudzdzīvokļu māja» – skolotāju māja; «sakoptākā atpūtas vieta Engures pagastā» – viesu nams «Tauriņi» Bērzciemā; «Krāšņākais daiļdārzs» – Kasaļu ģimene no Smilšu ielas, Engurē; «Romantiskākais dārzs ar oriģinālu dārza formu pielietojumu» – Zaseru ģimene no Plieņciema «Ancēm»; «Daiļa un rūpīgi kopta sēta» – Jurševicu ģimene no Bērzciema «Smaidām»; «Skaistākais daiļdārzs» – Zīriņu ģimene no Jūras ielas Engurē; «Ziedošākais daiļdārzs» – Freimaņu ģimene no Apšuciema «Jaunkaliņiem».

Savukārt fotokonkursā par Enguri noteikti trīs uzvarētāji: nominācijā «Engures cilvēks ikdienā un svētkos» uzvarējis Atis Bērziņš; nominācijā «Zvejnieka darba diena» – Sandis Valdmanis, bet par piedalīšanos fotokonkursā veicināšanas balva tika Natālijai Jurčenko.

***

Pa puķītei tika arī pašdarbības kolektīvu vadītājām – Ainai Johanštālei, Ivetai Šmeliņai, Dacei Leitānei, Dacei Lācei un koncerta veidotājai Indrai Gīlei.

Pēcāk Auniņparkā uz dejošanu rosināja šlāgergrupa «Roja», bet lustināja Nacionālā teātra dziedošo aktieru grupa «Drama»; vakarā arī krietnās mūzikas festivāla «Dziesma manai paaudzei» ekspedīcija Engurē (skatītāju rindas gan bija paretas) un arī zaļumballe. Drošības spēku pasākumā netrūka, taču saskaņā ar policijas ziņām vienīgos pārkāpumus fiksējuši ceļu policisti.