Lapmežciema muzejā viesojās smārdenieks un Kara muzeja vēsturnieks Kristaps Pildiņš, kurš Lāčplēša dienas priekšvakarā stāstīja par Latvijas Brīvības cīņām, piebilstot, ka pat vēstures zinātāji tā laika faktu un notikumu jūklī mēdzot apmaldīties. Lai vai kā – pateicoties tolaik izdarītām izvēlēm un globālajām norisēm, kas tās rosināja, arī desmitgades Padomju Savienībā Latvijā nespēja noslāpēt ideju par savu valsti.

Tomēr iesākumā pat tādas domas nav bijis. Vēl pirms 1905. gada kā milzīgas panākums tiktu uzskatīta iespēja kļūt autonomiem Krievijas impērijas sastāvā. “Bet pirmais Pasaules karš nāk ar jaunām pārmaiņām, un tā sekas – cilvēku upuri, pārtikas trūkums un viss cits negatīvais – rosina Krieviju uz pārmaiņām. Rezultātā notiek lielinieku jeb boļševiku revolūcija, kas sagrauj impēriju. Un tad arī Krievijas provincēm – Baltijai, Somijai – rodas atkal jaunas iespējas mainīt ierasto kārtību.” Tā tieši pirms 100 gadiem jautājums par autonomiju jau kļūst par ieceri dibināt pašiem savu valsti, kaut šīs idejas atbalstītāju loks tobrīd nebūt nav plašs un vispārizplatīts.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 17. novembra, numurā ŠEIT!