Vai laiks dedzināt raganas?

Februārī uzsākām rakstu sēriju par to, kā un kāpēc luterāņu mācītājam Raitim Evamoisam izdevās atcelt latvisko tradīciju pasākumu Engures pirmsskolas izglītības iestādē «Spārīte». Uzklausījām dažādus viedokļus un Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa atzina, ka kļūdījies, respektējot mācītāja aicinājumu un iesakot bērnudārza vadītājai atcelt pasākumu. Rakstu sēriju noslēdzām ar folklorista un tostarp kristieša Valda Muktupāvela aicinājumu būt atvērtākiem Dieva izpratnē un iecietīgākiem savstarpējā saskarsmē; tomēr tēmu ar pretenciozo uzstādījumu – kurš tad īsti ir tumsoņa – šodienas kristietis vai latviskās folkloras cienītājs, tik vienkārši noslēgt neizdevās.
Kāds lasītājs e-pastā vaicā: “Mani kā kristieti interesē, kā šo situāciju ir atrisinājusi draudze un kāda attieksme pret Dieva vārda izkropļošanu un šīm cilvēku vajāšanām ir draudzes ganu uzraugošajiem – Kandavas iecirkņa prāvestam Mārcim Zeifertam un Liepājas diecēzes bīskapam Pāvilam Brūverim?”
Atsaucoties lasītāju vaicājumam, tad arī uzklausījām Kandavas iecirkņa prāvestu Mārci Zeifertu un Liepājas diacēzes bīskapu Pāvilu Brūveri.
M. Zeiferts:
– Svarīgākais, ka ir sākusies diskusija par folkloras un kristīgās ticības attiecībām un cilvēkiem radušies jautājumi, ko nevaram neņemt vērā. Tas ir brīnišķīgs ieguvums – mums ir iespēja runāt. Cilvēki, kas atrodas no baznīcas tālu, vaicā: ”Kas es īsti esmu? Kas esmu kā latvietis; kā sevī apzinos latviskās vērtības…?” Tāpat arī ticīgs cilvēks, ņemot vērā savu pieredzi, mēģina saprast – kas es īsti esmu? Un, protams, kādā brīdī mēs saprotam, ka esam ne tikai latvieši vai tikai kristieši – mēs vienlaikus esam gan latvieši, gan kristieši. Gribētu atsaukties uz novadnieku, savu priekšteci Teodoru Zeifertu (literatūras vēsturnieku un kritiķi), kurš runāja par latvietības zemi (tātad, kultūru un tradīcijām) un kristietības debesīm. Tā ir pasaules aina, kā latvietis sevi redzēja 19. gadsimtā – nacionālās pašapziņas atmodas laikā. Tas ir ļoti svarīgs redzējums, runājot par to, kas īsti esam.
Vairāk lasiet otrdienas, 23. aprīļa, laikrakstā.










