Aizvadītā sestdiena un svētdiena Jūrmalciemos bija kā radītai atpūtai – saulīte pa zemes virsu staigāja, tā vien gribējās baudīt baltās liedaga smiltis un atvēsināties siltajā jūras ūdenī. Tāpēc automašīnu un velosipēdistu straumes devās jūras virzienā.

Taču, kā jau ierasts saulainā laikā, vēlme atpūsties jūras krastā rada arī ne mazums stresa – gan vietējiem iedzīvotājiem, kam svešinieki vārtiņu priekšā salikuši automašīnas, gan atpūsties gribētājiem, kuri bija nepatīkami pārsteigti par stāvgrūdām pilnajiem stāvlaukumiem.

Lapmežciemā – laukumi pilni

Kā stāstīja Lapmežciema pašvaldības uzņēmuma «Krants» (uzņēmums apsaimnieko stāvlaukumus Gausajā jūdzē un netālu no Klapkalnciema) grāmatvede Ausma Krastiņa, visas automašīnu stāvvietas bijušas aizņemtas. Uz zemsedzes automašīnas novietot nedrīkstot, to liedzot Ķemeru nacionālā parka inspektori. Daudzas automašīnas bija novietotas zem zīmes Gausajā jūdzē, tāpēc tiem, kuri brauca pa Jūrmalas-Talsu šoseju, bija jābrauc ļoti piesardzīgi. Krastiņas kundzei jautājām, vai arī šogad, tāpat kā tas bijis citus gadus, Ragaciemā cilvēki ļāvuši automašīnas novietot savā teritorijā. Šādā jaukā, saulainā svētdienā, kādu pie mums nemaz nav tik daudz, tas mazinātu automašīnu stāvēšanu neatļautās vietās šosejas malā Gausajā jūdzē. Izrādās, šiem privāto laukumu turētājiem, lai varētu legāli uzņemt automašīnas, Valsts ieņēmumu dienestā jākārto atbilstošas atļaujas. Vasaras ienākumi no automašīnām neesot tik lieli, lai būtu vērts ar šo lietu aktīvi nodarboties un tērēt laiku formalitātēm. Vienīgais risinājums varētu būt vēl kāda jauna laukuma būvniecība, taču te Lapmežciema novadam, Ķemeru nacionālajam parkam un a/s «Latvijas valsts meži» vajadzētu rast kopēju valodu.

Stāvlaukumā – dažas vietas vēl brīvas

Apšuciemā visas ieliņas bijušas pilnas ar automašīnām, savukārt ciemniekiem līdz ar to bija lielas problēmas ar izbraukšanu no pagalmiem un sētām. Noskaidrojām, ka stāvēšanai ceļa malā vai teju vai otra sētā ir alternatīva – nedaudz tālāk uz Engures pusi atrodas stāvlaukums «Čiekuri», kur viena stunda izmaksā tikai 30 santīmus, bet diena – Ls 1,50. Kaut arī laukums bijis samērā pilns, kā skaidroja laukuma saimnieks Armīns Kalnbaļķītis, vēl kādas divdesmit automašīnas būtu varējuši uzņemt, lai gan tas, protams, problēmu neatrisinātu. Kā vienu no iemesliem, kāpēc bijušas dažas brīvas vietas, Kalnbaļķīša kungs min to, ka visi vēloties savu automašīnu novietot jūras pusē – iespējami tuvu pludmalei. Jāatzīst gan, ka gājiens no stāvvietas «Čiekuri» līdz pludmalei nebūt neaizņem vairāk par piecām minūtēm. Tomēr ieguvums ir pavisam cits – tiek saudzētas kāpas, kas ir mūsu īpašā vērtība un bagātība, – kā to vēsta reklāmas kampaņa Latvijas televīzijā.

Policisti līmē soda kvītis

Jāteic, arī atpūtniekiem jārēķinās arī ar jūrmalciemu iedzīvotāju drošību un ērtībām. Tāpēc gan Engures pagastā, gan Lapmežciema novadā darba nav trūcis arī pašvaldību policistiem. Engures pagasta policists Aivars Zīriņš šajās dienās Engures teritorijā uzlīmējis 25 soda uzlīmes par to, ka automašīna novietota neatļautā vietā zem zīmes, un 27 gadījumos par to, ka ar automašīnām ļaudis izbraukā kāpas. Jāteic gan, ka uzmanību kāpām vajadzētu pievērst arī autostāvvietu teritorijā. Piemēram, «Zīvartiņš» bijis pārpildīts un par automašīnas novietošanu ārpus asfaltētā laukuma kāpu mežā bijis jāmaksā Ls 2 par stundu vai arī atpūtas dienu.

Neomā bija Lapmežciema novada policists Normunds Birģelis. Viņš šajās dienās uz automašīnu loga uzlīmēs 40 uzlīmes par to, ka autovadītāji nav ievērojuši ceļa zīmes un novietojuši braucamrīkus kāpās, savukārt 20 autovadītājiem par pārkāpumiem soda kvītis izsniegtas notikumu vietās. Viņš arī stāstīja, ka problēmas atpūtniekiem un pašvaldības policistam sagādājot roņi, kas ielienot zvejnieku tīklos, sapinoties un ejot bojā. Zvejnieki roņus no tīkla izmetot jūrā, kur tos saknābjot kaijas, tad beigtais dzīvnieks tiek izskalots malā, sāk sadalīties un smakot. Pašvaldības policistam nākoties ar šo nelabumu tikt galā, lai nemaitātu atpūtu pludmales viesiem. Agrāk par roņiem interesējušies arī zinātniskie darbinieki, ņēmuši žokļu paraugus, lai veiktu pētījumus. Vasarā vidēji tiekot izskaloti 10 līdz 20 roņi.

Cerot, ka jauks laiks būs arī nākamajā nedēļas nogalē, iesakām būt iecietīgākiem un uzmanīgākiem vienam pret otru un, galvenais – sargāt un saglabāt mūsu bagātību – skaistās un unikālās kāpas.