Vispirms deputāti lēma par galvojumu 179 998 eiro pašvaldības SIA «Krants», lai tas varētu Lapmežciema katlu mājā uzlikt granulu apkures katlu gāzes apkures katla vietā. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka projekts par siltumapgādes nesēja maiņu bija iesniegts arī līdzfinansējuma saņemšanai Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), taču ir saņemta vēstule ar informāciju, ka tas nav apstiprināts: “Tomēr neatkarīgi no tā mēs šo apkures katlu mainīsim, jo Lapmežciemā ir centrālā apkure gan daudzdzīvokļu mājām, gan pašvaldības iestādēm un līdz ar to varēsim nodrošināt alternatīvu esošajai gāzes apkurei. Turklāt iepirkums jau ir bijis, un uzvarētājs arī ir zināms – SIA «SB» piedāvāja divus katlus ierīkot par 148 759 eiro (bez PVN). Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš detalizētāk skaidroja, ka iepriekšējā apkures sezonā Lapmežciems patērējis turpat 3000 megavatstundu siltuma, un, lai arī gāzes cenas bija pieaugušas, iedzīvotāji to īpaši nav izjutuši valsts atbalsta dēļ: “Lai arī gāzes cena bija ap 100 eiro par megavatstundu, valsts bija noteikusi limitu 68 eiro/MWh, par ko maksāja iedzīvotāji, bet pārējais siltuma daudzums tā ražotājam tika kompensēts. Šobrīd pēc jaunajiem noteikumiem valsts kompensēs tikai 50% no pieauguma virs 68 megavatiem, līdz ar to, paliekot pie gāzes, vidējais tarifs būtu ap 300 eiro/MWh, jo gāzes cena šobrīd ir pāri par 200 eiro. Savukārt, pārejot uz granulu apkuri, tarifs būtu ap 150 vai 160 eiro/MWh. Starpība naudas izteiksmē ir gandrīz 400 000 eiro gadā, bet ieguldījums, lai pārietu uz granulu apkuri – ir ap 150 000 eiro (bez PVN). Runājot par to, kādi bija un būs maksājumi iedzīvotājiem, iepriekšējā apkures zonā, kad bijuši spēkā atvieglojumi, iedzīvotāji par apkuri maksāja ap 1,5 eiro/m². Pārejot uz granulām, šī maksa būs ap 2,25 eiro/m², bet, ja neko nedarītu un turpinātu apkurē izmantot gāzi – 3,75 eiro/m² ar atbalsta mehāniskiem, bet 5 eiro/m² bez atbalsta mehānismiem. Rēķinot apkures izmaksas uz 60-65 m² lielu dzīvokli, iepriekšējā apkures sezonā iedzīvotāji par siltumu maksāja ap 100 eiro, bet, pārejot uz granulām ar atbalstu, maksājums varētu būt ap 150 eiro, savukāert, paliekot pie gāzes – ar atbalstu – 250 eiro.”

Skaidrojot, kāpēc noraidīts projekts, I. Liepiņš stāstīja, ka CFLA ir pateikusi “nē” šim projektam un līdz ar to arī 50 000 eiro atbalstam, balstoties uz to, ka nav sagatavots augstas gatavības tehniskais projekts un ka būvvaldē nav apstiprināts tā minimālais sastāvs, taču tā kā projektā paredzēta tikai iekārtu nomaiņa, būvprojekts minimālajā stadijā neesot nepieciešams, līdz ar to pašvaldība plāno šo lēmumu apstrīdēt: “Tomēr neatkarīgi no tā, vai saņemsim atbalstu vai nē, pāreja uz atjaunojamajiem resursiem radīs drošību, turklāt cenu starpība tarifā arī ir diezgan būtiska,” atzina izpilddirektors, piebilstot, ka labā ziņa ir tā , ka uzņēmuma «SB» noliktavā ir šie apkures katli, līdz ar to līdz oktobra beigām vai novembrim tos varēs ierīkot. Iespējams, tikai pašā apkures sezonas sākumā nāksies kurināt ar gāzi, bet pēc tam jau būs granulu apkure. Vēl protams būs nepieciešamas 260 tonnas granulu.” Deputāte Gunda Cīrule interesējās, vai «Krants» spēs šo kredītu atdot un vai pareizāk nebūtu bijis pašvaldībai aizņemties. I. Liepiņš skaidroja, ka maksājums būs nedaudz virs 1000 eiro mēnesī, kas «Krantam» kā mazai kapitālsabiedrībai varētu nebūt viegli, bet tarifā šis maksājums būs ielikts un uzņēmums to ar naudas plūsmu to segs. Savukārt deputāts Guntars Indriksons interesējās, kāda būs apkures katlu kopējā jauda. I. Liepiņš skaidroja, ka tiks ierīkoti divi apkures katli ar kopējo jaudu 0,7 megavati, kas spēs nodrošināt apkuri līdz mīnus 15 grādiem un tikai aukstākajā laikā nāksies piekurināt ar gāzi.

Deputāti nolēma lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi akceptēt atļauju Tukuma novada domei galvot 179 998 eiro aizņēmumu, lai šo projektu varētu īstenot. Aizdevumu plānots ņemt Valsts Kasē un atmaksāt 15 gadu laikā – līdz 2037. gada 30. decembrim. Jāpiebilst, ka

SIA «Krants» 100% kapitāldaļu pieder Tukuma novada pašvaldībai.

Vairāk lasāms otrdienas, 16. augusta laikrakstā ŠEIT==========>>>>>>>>>>>