8. maijā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus, vairāki simti cilvēku pulcējās pie Lestenes baznīcas, kur 13.00 bija paredzēts Ingus Pētersona koncerts. Diemžēl mākslinieks iepriekšējā vakarā esot paziņojis, ka slimības dēļ nevarēs ierasties. Tiem, kuri bija pulcējušies baznīcā zem jaunajiem kroņlukturiem, par Lestenes Dievnama vēsturi un atjaunotni pastāstīja draudzes priekšniece Inguna Kokina un mācītājs Jānis Saulīte, bet uz patriotisku dziesmu kopā dziedāšanu aicināja Rimants Jansons

Vēl visi nav atgriezušies

Kapu piemiņas istabā apmeklētājus un vēstures izzinātājus gaidīja Brāļu kapu pārvaldniece Gita Bulaha, bet ārpusē telti bija uzslējuši karavīru meklēšanas vienības «Leģenda» vīri, lai stāstītu par Volhovas purvos veiktajiem mūsu karavīru mirstīgo atlieku meklēšanas darbiem. Atgādināsim, ka 2016. gada 8. maijā Lestenes brāļu kapos tika pārapbedīti 236 no Volhovas purviem atvestie karavīri, bet pagājušā gada ekspedīcijas laikā tika atrastas vēl 171 Latvijas karavīra mirstīgās atliekas, kas arvien atrodas Krievijas teritorijā ekspertīžu veikšanai.

G. Bulaha pastāstīja, ka šopavasar Brāļu kapu kompleksā veikti lielāki un mazāki sakopšanas darbi. 3. maijā vīru kopa «Vilki» iestādījusi rododendru, ko viņiem dāvinājusi Afganistānā kritušā Voldemāra Anševica ģimene. Bulduru tehnikuma audzēkņi un arboristi sakopuši liepu aleju un vecos parka kokus.

Cietoksni neieņēma

Piemiņas brīdī Brāļu kapos Latviešu karavīru biedrības goda priekšsēdētājs, virsseržants Edgars Skreija atgādināja, ka: ”1945. gada 8. maijā, tieši šajā laikā – pulksten 14.00 – Kurzemes cietoksnī pārstāja dārdēt lielgabali. Šis dvēseļu cietoksnis, kurā par savu Tēvzemi dzīvības atdeva latviešu vīri un zēni, palika no atbrīvotājiem neieņemta teritorija. Šodien, atceroties to dienu notikumus, mēs – latviešu leģiona karavīri – esam šeit ieradušies, lai godinātu un atcerētos savus kauju biedrus, atcerētos tos tūkstošus un tūkstošus vīru, kas krita cīņā par dzimteni.”

Tēvzemes aizstāvjus pieminot

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicināja ar klusuma brīdi pieminēt Ādažu poligonā Otrā pasaules kara spridzekļa neitralizēšanas laikā bojā gājušo Albānijas kontingenta virsleitnanti Zarifi Hasanaju un citu karavīru piemiņu, kas gājuši bojā par Latviju jau pēc kara. Viņa teica: ”Pirms 100 gadiem dzima Latvijas armija, un šo gadu mēs svinam kā Latvijas varoņu gadu, pieminot ne tikai Brīvības cīņas, bet arī mūsu karavīrus, kas dažādos laikos cīnījušies par Latvijas brīvību, arī 2. pasaules karā. Izsaku visdziļāko pateicību tiem karavīriem, kas arvien ir mūsu vidū, pateicos tiem disidentiem, kas negāja kopā ar padomju varu. Mēs varam dzīvot brīvā Latvijā, pateicoties mūsu tautas varoņgaram. Izcīnot brīvību pirms 29 gadiem, mēs ieguvām iespēju pieminēt mūsu represētos, uz Sibīriju deportētos, asiņainā terora nomocītos un tos, kas smaka čekas pagrabos.”

Par tiem, kas negāja kopā ar padomju varu

Vairāku runātāju teiktajā izskanēja doma, ka karš Latvijai nebeidzās 1945. gada 8. maijā. Pēdējā zināmā nacionālo partizānu grupa – Mičuļu ģimene no Viļānu rajona – legalizējās 1957. gada
13. februārī. Dokumentāli fiksētais nacionālo partizānu kopējais skaits Latvijā ir 13 455 mežabrāļi, un daudzi no viņiem bija latviešu leģiona karavīri. Nacionālie partizāni savas darbības laikā veikuši 2659 uzbrukumus. Partizānu cīņu rezultātā līdz 1953. gada oktobra sākumam bija krituši 2208 un ievainoti 1035 padomju darbinieki un kaujinieki, kopā – 3243 cilvēki. Bet dzīve turpinās. Turpat aiz kapu lauka zemnieks strādāja zemi pavasara sējumam un gaisā reizi pa reizei uzvēdīja kārtīga mēslu smarža. Ne tie, kas apmeklēja pasākumu, ne tie, kas zem velēnām, neapvainojās, ka brīvās Latvijas zemi apstrādā brīvais Latvijas zemnieks.