LIFE COMPASS ir starptautisks mācību projekts, kas Latvijā pulcēja dalībniekus no sešām Eiropas valstīm- Latvijas, Polijas, Nīderlandes, Spānijas, Grieķijas un Francijas. Projekta centrā ir astoņas nozīmīgas dzīves jomas- emocijas, attiecības, veselība un ķermenis, darbs un karjera, finanses, sociālā dzīve, personība un dzīves vīzija.

Atvērtajās nodarbībās starptautiskie dalībnieki paši kļuva par nodarbību vadītājiem, apvienojot savu līdzšinējo pieredzi darbā ar cilvēkiem ar LIFE COMPASS laikā apgūtajām neformālās izglītības metodēm. Tukuma novada jaunatnes darbiniekiem tā bija iespēja ne tikai piedzīvot dažādas praktiskas metodes un gūt starpkultūru pieredzi, bet arī sniegt atgriezenisko saiti par izveidotajām nodarbībām un smelties idejas turpmākajam darbam ar jauniešiem.

Atvērtās nodarbības bija būtiska LIFE COMPASS daļa- iespēja projektā gūto pieredzi iznest ārpus projekta dalībnieku loka un dalīties tajā ar vietējo kopienu.

Esam pateicīgi Tukuma novada pašvaldībai par atbalstu LIFE COMPASS īstenošanā, palīdzot starptautiskajai mācīšanās pieredzei notikt arī Tukumā un sasniegt vietējos jaunatnes darbiniekus.

Lūk, pieredzes stāsti: 

Marija Mūra

Lapmežciema pamatskolas skolotāja un Dienas centra “Zaķīšu Pirtiņa” pārstāve

Šādas nodarbības man ir ļoti vērtīgas, jo iegūstu praktiskus rīkus, kurus pēc tam varu izmantot darbā ar bērniem un jauniešiem. Ikdienā bieži nonāku situācijās, kad jāsaprot, kā iesaistīt jauniešus, kuri cits citu nepazīst, kā palīdzēt viņiem iepazīties, kā saliedēt grupu un kādu aktivitāti vai spēli konkrētajā brīdī piedāvāt.

Protams, idejas var meklēt internetā vai grāmatās, taču pavisam cita vērtība ir pašai metodi piedzīvot. Tad redzi, kā tā reāli darbojas – kā notiek process, kā cilvēki reaģē un pie kādām atziņām nonāk. Šīs ir metodes, kuras es tiešām varēšu izmantot savā darbā.

Īpaši vērtīga bija iespēja arī pašai izkāpt no ierastā. Sākumā kā pieaugušam cilvēkam var rasties satraukums – ko es teikšu, ko darīšu? Bet tad saproti, ka reizēm vienkārši jāļaujas procesam, jāreaģē un nav viss iepriekš jāpārdomā. Tā bija fantastiska pieredze.

Ikdienā vairāk strādāju ar bērniem. Lapmežciema pagastā vecāko jauniešu nav ļoti daudz, jo skola ir līdz 9. klasei, savukārt bērnu ir daudz. Tāpēc prasme organizēt dažādas aktivitātes, iesaistīt un saliedēt dalībniekus manā darbā ir ļoti būtiska.

Egija Tīse

Tukuma 3. pamatskola

Šīs nodarbības bija ārkārtīgi vērtīgas divos aspektos – gan kā personīga pieredze un iespēja kaut ko jaunu atklāt par sevi, gan kā iespēja iegūt praktiskus instrumentus un uzdevumus, kurus vēlāk izmantot darbā ar jauniešiem.

Īpaši mani uzrunāja kustību nodarbība. Manuprāt, kustība šobrīd ir viens no elementiem, kura izglītības sistēmā dažādos līmeņos pietrūkst. Šeit saņēmām praktiskas metodes, kuras iespējams pārnest uz darbu skolā.

Es redzu iespēju izmantot gandrīz visas piedzīvotās metodes. Protams, tās nepieciešams pielāgot konkrētajai jauniešu grupai. Pusaudži sākumā mēdz būt rezervēti, taču, kad atrod īsto pieeju un ir izveidojusies savstarpēja uzticēšanās, viņi atveras.

Man šķiet ļoti vērtīgi, ka ar kustības palīdzību iespējams ne tikai runāt par sevi, bet arī sevi izpētīt un eksperimentēt – piemēram, sajust savas robežas un pamanīt, kā reaģējam situācijās, kad kāds mēģina mūs ietekmēt. Tā jaunietis var labāk saprast, kā viņš darbojas un kas viņam konkrētajā situācijā ir vai nav pieņemams. Tās ir ļoti nozīmīgas prasmes jauniešiem.

Ikdienā strādāju pamatskolā, tostarp ar 5., 6. un 7. klašu skolēniem.

Ļoti vērtīga bija arī iespēja satikt LIFE COMPASS dalībniekus no sešām dažādām valstīm. Man patīk iepazīt citas kultūras un mentalitātes, vienlaikus redzot, ka mūs vieno kopīga interese – darbs ar jauniešiem. Arī iespēja praktiski lietot angļu valodu ir ieguvums. Tukumā ikdienā nav nemaz tik daudz iespēju satikt un sadarboties ar cilvēkiem no dažādām Eiropas valstīm.

Gundega Uzuliņa

Kandavas Reģionālā pamatskola

Sākumā, ienākot nodarbībā, man bija sajūta: “Kur es esmu atnākusi?” Taču, tiklīdz sākām darboties, mūzika, kustība un improvizācija pamazām pārņēma, un es ļāvos procesam.

Vairākas no piedzīvotajām metodēm es jau redzu izmantojamas savā skolā – gan klases stundās, gan citās aktivitātēs pēc stundām. Manuprāt, kustība jauniešiem ir ļoti svarīga.

Īpaši mani uzrunāja uzdevums, kurā vispirms bija jāklausās viena veida mūzika un jāiztēlojas tai atbilstoša kustība. Pēc tam tika atskaņota pavisam cita mūzika, bet bija jāturpina kustēties, saglabājot iepriekšējās mūzikas sajūtu un ritmu. Izrādījās, ka tas nemaz nav vienkārši – nepieciešama ļoti liela koncentrēšanās. Šo metodi noteikti gribētu izmēģināt gan ar skolēniem, gan, iespējams, ar kolēģiem.

Šogad strādāšu ar 7. klasi – ļoti aktīviem, enerģiskiem un foršiem pusaudžiem.

Man ir bijusi pieredze Erasmus+ projektos caur skolu, taču šeit mani pārsteidza starptautiskās grupas atvērtība. Jaunieši no citām valstīm bija ļoti atraktīvi un brīvi, un tas palīdzēja arī man pašai justies brīvāk. Sākumā šķita – visi ir jauni, ko es šeit darīšu? Taču šī sajūta ļoti ātri pazuda, iesaistoties kopīgajās aktivitātēs.

Vineta Rassa

Tukuma 3. pamatskola

No 1. septembra strādāšu skolā, tāpēc šajās nodarbībās piedzīvotais ar mani ļoti rezonē. Mijiedarbība, socializēšanās, komunikācija ar vārdiem un bez tiem – tas viss ir ļoti aktuāli. Manuprāt, šīs metodes ir vērstas arī uz personības atvēršanu un sevis iepazīšanu – spēju atvērties citiem un veidot patiesu mijiedarbību.

Tas ir īpaši būtiski laikā, kad bērni un jaunieši ļoti labi prot komunicēt, katrs atrodoties aiz sava ekrāna, taču dzīvajā mijiedarbībā tas nereti kļūst daudz grūtāk.

Šajās nodarbībās bija ļoti vienkārši, radoši un rotaļīgi veidi, kā nepiespiesti nonākt līdz patiesībā ļoti dziļām un svarīgām tēmām – domāt par savu personību, virzību dzīvē, spēju draudzēties, komunicēt un veidot attiecības ar citiem. Tās ir prasmes, bez kurām ir grūti pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu un piedzīvot dzīvi ar prieku.

Šī bija mana pirmā šāda veida starptautiska Erasmus+ pieredze, un jau no pirmā mirkļa jutos ļoti pieņemta. Apkārt bija atvērti un patiesi ieinteresēti cilvēki. Mani pārsteidza tas, cik viegli bija iesaistīties un cik ātri arī pati varēju atvērties.

Vienlaikus ļoti labi varēja sajust, cik dažādi mēs esam. Vienam cilvēkam ir vieglāk sevi izteikt vārdos, citam – ar ķermeni un kustību, vēl kādam ar citu radošas izpausmes veidu. Tur parādās gan personības, gan kultūru atšķirības. Arī fizisks kontakts vienam var būt dabisks, citam – sarežģītāks. Tas atgādina, cik svarīgi ir respektēt otra cilvēka robežas un pieņemt, ka mums katram var būt atšķirīgs veids, kā iesaistīties un izpaust sevi.