Tarifs visiem zemāks – kā Tukumā

– Jaunais tarifs 51,37 eiro/MWh (bez PVN) ir krietni zemāks par tiem, kādi pagastos bija iepriekš: Tumē – 62,18 eiro/MWh, Degolē – 62,24 eiro/MWh, Slampē – 62,15 eiro/MWh, Džūkste – 76,96 eiro/MWh, turklāt – bez PVN. Kā jūs varēsiet tikt galā?

– Vispirms ir jāsaka, ka šī saimniecība tagad ir kopīga, un pilsētā šogad nebija jāiegulda tik daudz līdzekļu, jo iepriekšējos gados esam daudz strādājuši, lai sakārtotu katlu mājas, apkures iekārtas un siltumtrases, tāpēc arī varam finansējumu ieguldīt laukos. Turklāt mums arī pašvaldība piešķīra finansējumu (126 000 eiro apkures katlam, par papildu finansējumu tiks lemts arī domes sēdē 30. septembrī. – Red.), jo tā bija deleģējusi šo pienākumu pārņemt katlu mājas.

– Bet visu pagastu tarifos bija iekļauti, kā iepriekš tika skaidrots, objektīvi izdevumi, tai skaitā amortizācija, kāda būs arī jaunajiem katliem, darbinieku atalgojums, transporta izmaksas, materiāli, zudumi…

– Mēs, apsaimniekojot visu šo siltumapgādes sistēmu kopumā, varam samazināt savus izdevumus. Piemēram, Džūkstē bija četri kurinātāji, bet tagad darbu paveiks katla automātika, kuru pieskatīs viens cilvēks. Tur arī apjoms ir mazāks, līdz ar to šāds risinājums ir loģisks. Savukārt Slampē būs četri kurinātāji. Protams, katlu māja strādās automātiskā režīmā, taču jābūt kādam, kas pieskata šķeldas padevi. Iespējams, pēc gada varēsim samazināt darbinieku skaitu, bet ne tagad. Taču jāņem vērā, ka Slampes katlu māja, kurā ir pietiekami liels saražotā siltuma apjoms – tuvu 4000 megavatstundām, spēj sevi atpelnīt, spēj šos četrus kurinātājus finansēt.

– Vai tas nozīmē, ka iepriekš noteiktie 45 eiro par megavatu, par kādu «Komunālserviss TILDe» iepirka siltumu no SIA «Tukums REN», bija par augstu un ka reālā cena, par kādu siltums tika saražots, bija daudz zemāka?

– Es šo tarifu nevaru komentēt – tas ir cits uzņēmums, citi aprēķini. Varu tikai pateikt – jo lielāks apjoms, jo vieglāk noturēt zemu cenu. Ja katra katlu māja strādā pati par sevi, tad tas nav vienkārši, jo, piemēram, Džūkstē un Vienībā ir mazs saražotā siltuma apjoms, nedaudz vairāk ir Tumē – virs 2000 megavatiem. Ar šādu apjomu ir grūti tikt galā ar izdevumiem, tāpēc šādā situācijā labākais risinājums ir apvienot šos siltuma ražotājus.

– Jā, bet līdz ar šo lielāko apjomu jums būs arī lielāks skaits katlu māju un līdz ar to lielāki izdevumi?

– Bez šaubām, bet uz to lielo apjomu varam noturēt cenu – varam šos līdzekļus ieguldīt dalīti. Kā jau minēju, neieguldām Tukumā, bet ieguldām Slampē vai citur. Turklāt mēs varam samazināt izdevumus siltumenerģijas pārvadē un sadalē, jo tie būs vieni un tie paši cilvēki, kas apkalpos katlus un trases, turklāt – šīs trases ir jaunas un neprasa ieguldījumus. Tas arī rada ekonomiju.

– Vai pagastu iedzīvotāji, maksājot līdz šim par dārgo apkuri, ir bijuši lielākie zaudētāji?

– Es to nevaru komentēt, paši politiķi tādus lēmumu bija pieņēmuši, un viņiem arī jāvaicā. Protams, šie ir ieguldījumi, bet bija arī pēdējais laiks to darīt.

– Kopējie ieguldījumi varētu būt ap 300 000 eiro?

– Varētu tā būt – par visu kopā, bet, protams, ieguldījumi jāplāno arī turpmāk, jo, teikšu atklāti, – viss bija nodzīvots līdz kliņķim, piemēram, elektroapgāde.

Tarifu apstiprinās regulators  

– Tika teikts, ka tarifu apstiprinās regulators.

– Jā, septembrī tarifs bija jāiesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram – termiņš bija 15. septembris, taču lielā darba apjoma dēļ mēs palūdzām pagarinājumu.

– Vai nebūs tā, ka, izvērtējot reālos ieņēmumus un izdevumus, regulators noteiks augstāku tarifu un līdz ar to arī Tukumā tas būs augstāks?

– Kāpēc jūs domājat, ka regulators mūsu aprēķinus apšaubīs? Visam taču ir ekonomiskais pamatojums, uz kuru pamatojoties, mēs arī šādu tarifu domē iesniedzām.

– Finanšu komitejas sēdē izskanēja, ka ekonomiskā pamatojuma nav, vien jūsu vēstule, kurā jūs garantējāt, ka tarifs nepieaugs.

– Protams, šim tarifam ir ekonomiskais pamatojums, jo citādi mēs nevarētu plānot ieguldījumus un plānot mūsu darbu turpmāk.

– Tad jāvaicā: vai jūs labprātīgi visas šīs katlu mājas pārņēmāt, vai arī dome lika, kā mēdz teikt, brīvprātīgi spiestā kārtā?

– Mūsu uzņēmums ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un, ja pašvaldības deputāti lemj, ka mums tas ir jādara, tad to arī darām. Protams, mēs arī apzināmies, ka ir par pagastiem jādomā. Varbūt tas skan kā no politiķa mutes, bet es tā arī domāju, ka nevar atstāt šīs lauku katlu mājas likteņa varā.

– Bet ir viens slikts piemērs – SIA «Atkritumu apsaimniekošana sabiedrība «Piejūra»». Kad tā sāka savākt sadzīves atkritumus, tarifa daļa reālajai atkritumu savākšanai tika noteikta pārāk maza un, iespējams, tieši tas noveda līdz katastrofai. Pēc tam, kad radās problēmas, šo daļu vairākkārt palielināja. Neredzat risku savā uzņēmumā?

– Šobrīd es neredzu problēmas, un arī, ja tarifs nākotnē par dažiem eiro pieaugtu, – neredzu problēmas.

Vairāk lasiet piektdienas, 25. septembra, laikrakstā ŠEIT=>