Bērni izauguši, skolas pabeiguši, paši strādā un rūpējas par savām ģimenēm. It kā tīri personīgi nu nemaz vairs nevajadzētu uztraukties par to, ka valdībā tiek debatēts par to, kā un no cik gadu vecuma uzsākamas skolas gaitas. Un tomēr, uztraukumu rada Izglītības un Zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums, ka skolā vajadzētu sākt iet no sešu gadu vecuma. Parunājot ar jau pensijā esošajiem skolotājiem, viņi droši vien atcerēsies un teiks, ka šāds priekšlikums izvirzīts un nav ieviests jau vismaz trešo reizi…

Kā iemeslu, kāpēc sešgadnieks jāsūta skolā, tagad tiek minēts tas, ka nevar jaunieti līdz 19 gadu vecumam turēt skolā, jo Latvijā, lūk, ir maz cilvēku darbaspējīgā vecumā. Bet, manuprāt, šis iemesls neiztur kritiku un liecina par paviršu attieksmi pret jauno paaudzi. Nu kuram darba devējam ir nepieciešams vidusskolas beidzējs bez profesionālam iemaņām? Ir jau labi, ja jaunais cilvēks savlaicīgi zina, par ko grib kļūt, kur mācīsies un mērķtiecīgi uz to iet. Bet tomēr nereti profesijas izvēle, tālākās izglītošanās iespējas ir saistītas ar ģimenes finansiāliem apstākļiem, ar izglītošanas iespēju piedāvājumu dzīvesvietas tuvumā un vēl daudziem citiem faktoriem.

Ministrs solīja izstrādāt jaunu izglītības standartu, atbilstoši kuram sešgadniekam nebūs jāsēž skolas solā, bet gan viņam notiks mācības netradicionālā veidā u.t.t. Jāteic gan, ka katrā bērnudārzā sešgadīgo apmācība jau notiek, jo bērni šajā vecumā ir zinātkāri un kopā ar audzinātājam izvēlas tās rotaļas, kurās var ko iemācīties. Bet visam tam skolā taču ir vajadzīga papildu materiālā bāze: sešgadniekam ir jānodrošina iespēja gulēt pusdienas laiku. Ja bērns uz skolu jāaizved tikai uz četrām stundām, tad vienam no vecākiem iespēja strādāt algotu darbu ir liegta. Un te nu gan būs darba spēka zudums un krīze jau tā plānajā ģimenes maciņā…

Nu jau tā kā varam uzelpot – vismaz tuvākā laikā valdība šo priekšlikumu neskatīs. Pret šo ideju iebildis arī Valsts prezidents. Šķiet, Izglītības un zinātnes ministrijai un visai tās gandrīz 200 ierēdņu lielajai armijai lietderīgāk būtu izanalizēt, kāpēc tik ļoti slikti rezultāti bija matemātikas eksāmenā. Nu nevar taču tā būt, ka lielākā daļa mūsu bērnu ir slinki muļķi un lielākā daļa matemātikas skolotāju tik slikti, ka nemāk atbilstoši iemācīt! Varētu jau būt kāds izņēmums, bet ne jau lielākā daļa! Manuprāt, kļūdas meklējamas un steidzami novēršamas tieši ministrijas kabinetos. Bet skolotājiem gan visās skolās novēlam – lai netrūkst izturības un lai saulaina Skolotāju diena!