Par tiesībām būt informētiem

Domāju, kā daudzi, sekojot līdzi televīzijas raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» seriālam, kas veltīts pensionāriem, izbaudīju ļoti dažādas emocijas. Pāri citām – žēlumu, aizvainojumu, dusmas… Un arī lepnumu. Par tiem krietnajiem, darbīgajiem un arī pašapzinīgajiem cilvēkiem, kas, pat apzinoties, ka ir apkrāpti un šajā saulē visu mūžu lolotos sapņus nepiepildīs, tomēr vada savas ļoti pieticīgās vecumdienas, kaut salīkušām mugurām, bet ar augstu paceltu galvu. Domāju, ka, redzot žurnālistu sagatavotos infografikus, ne tikai jauniešiem, ikvienam kļūst skaidrs, kāpēc valstī teju visās jomās valda nevienlīdzība. Tāpēc ka tai saknes ir daudzos augstākās varas – Saeimas, kā arī vietējo varu jeb pašvaldību lēmumos. Lēmumos, kas, lai kā arī tos nepamatotu sagatavotāji, mērķtiecīgi pieņemti, galvenokārt par pašu interesēm un vajadzībām domājot. Gan lemjot par amatiem un atalgojumu, gan par ”zaļās enerģijas” dubulto apmaksu no katra elektrības lietotāja kabatas un citiem brīnumiem, gan arī par īpašo pensiju aprēķina kārtību. Izrādās, ka tikai 1 500 cilvēkiem no visiem 459 000 šodienas pensionāru izdevies ”nopelnīt” vidējām vajadzībām atbilstošu pensiju. Un, ticami, – vairumam no šiem tas izdevās tāpēc, ka, lielākoties viņi 90. gadu beigās zināja par īpaši radīto likuma caurumu un iemaksāja savā nākotnes pensiju fondā papildu naudu, cerot un vairums arī sagaidot desmitiem reižu lielāku pensiju, nekā to būtu reāli saņēmuši. Viens, ka viņiem toreizējos krīzes gados bija gan lieka alga vai iespēja tikt pie ”brīvas naudas”. Bet otrs, ko ļoti svarīgi saprast arī ikvienam no mums šodien, – viņi bija savlaicīgi informēti! Un tas ir neapstrīdams fakts, lai gan toreiz, gan tagad līdzvērtīgi izmantotu valsts vai pašvaldības, arī dažādu ES fondu dotās iespējas, piedāvājumu, izšķiroša nozīme ir informācijai. Un tieši tāpēc ne tikai žurnālistiem būtu jācīnās par visu mūsu tiesībām zināt, kas notiek valstī, novados, pagastos. Jo, ticiet, šīs tiesības šobrīd ir apdraudētas vairāk nekā jebkad agrāk. Un ne tikai tāpēc, ka dažādi propagandas un partiju izdevumi atņem maizi mums, žurnālistiem, bet arī tāpēc, ka pašvaldības acīmredzot nav ieinteresētas, ka to iedzīvotāji ir zinoši un informēti. Vai gan citādi, piemēram, ziņu par ielu slēgšanu autosacīkšu laikā pēdējā mirklī iemestu vien tviterī, vai paziņojumu par lielgabarīta atkritumu izvešanu vai iedzīvotāju sapulci domes komunikātori ”izvietotu” vien feisbukā?!…










