Par tiem, kas nespēj domāt kopsakarībās, mēdz sacīt, ka viņi aiz kokiem neredzot mežu… Visu sestdienu, masu medijos klausoties jūsmīgos savākto atkritumu maisu uzskaitījumus, brīžam tīri vai kliegt gribējās: "Kad mēs beidzot varēsim priecāties par to, ka ir sagatavoto maisu pārpalikums?!" Un vēl: ja esam nolēmuši kļūt par tīrāko valsti Eiropā, kur daba saglabāt iespējami perfektākā pirmreizīgumā, tad – kur ir attiecīgā valsts programma?! Kur darbi, ko mēs jau tagad varētu darīt ar tālejošākiem mērķiem? Pagaidām, šķiet, tikai retuviet šajā dienā stādīja mežus, iekārtoja rotaļlaukumus, kopīgiem spēkiem vāca nost savu laiku pārdzīvojušos "vēstures lieciniekus" – brūkošo ēku rēgus, ar kuriem pilna visa Latvija gan pilsētās, gan laukos.
"Koku", aiz kuriem slēpjas "meži", mums pilna valsts, visi sabiedrības slāņi! Piemēram, kādā visnotaļ nopietnā aptaujā 64% Latvijas iedzīvotāju no visas sirds apgalvojuši – ja viņiem pārdevēja veikalā naudas atlikumā netīšām izdotu vienu latu par daudz, viņi to noteikti atdotu atpakaļ. Patiesība, kad to pārbaudīja eksperimentā, izrādījās cita: no viņiem nepiederošā lata kārdinājuma atteikties spēja vien 10% pircēju. Tik niecīgs kārdinājumiņš, un tomēr… nu, nevar cilvēks tam pretī noturēties! Tādi viņam gēni gadījušies, vai no "augsta līmeņa labiem paraugiem" samācījies?…
Mēģinot kaut cik ticami izskaidrot savas rūpes par tautu, mūsu kalpi aizrunājās līdz tam, ka "…valsts amatpersonām 10 gadu laikā gadās gan rutīna, gan arī… nelietderīgi tēriņi un valsts mantas izšķērdēšana". Protams, ka tas nebija domāts par Ģenerālprokuroru, – to taču tauta saprot. Vienkārši – zemniekpartijas pārstāvim pietrūka prātiņa paklusēt. Lai izvairītos no tamlīdzīgām aplamībām, kāds uzņēmējs iesaka…palielināt deputātiem algas – pat līdz Ls 7000 mēnesī, jo par zemāku algu jau uz Saeimu neviens nenākšot. Lai aplamību Latvijas politikā tik tiešām vairs nebūtu, viņš ierosina katram deputātam "piestiprināt" pat divus profesionālus ekspertus!.. Mums vēl ir laiks padomāt, cik liels “mežs", kādi neatmudžināmi “džungļi" slēpsies aiz tik daudziem “kokiem"…