Tāda interesanta sajūta: jaukos, ļoti mierīgos laikapstākļos rakstīt sleju, kad zini – cilvēki to lasīs pēc tam, kad varbūt būs piedzīvojuši solīto vētru… Varbūt kaut kur elektrības nebūs (Latvenergo, lai kā ceļ elektrības tarifus, lai ar kādu peļņu strādā, naudiņas pazemes kabeļiem aizvien pietrūkst…); varbūt kādai no «Naf-Nafa stila» lielveikalu būvēm atkal noraus pa jumtam, pa slikti nostiprinātai skārda plāksnei… Viss var būt!

Viss var būt, jo… netrūkst taču ne pa roku galam darītu, ne iesāktu un nepabeigtu (mūžam nepabeidzamu?) darbu. Visapkārt – tik daudz pofigisma, kas apliecina nemākulību, paviršību, necieņu pret darbu un sevi – kā tā veicēju. Atceros, kādi skati pavērās pavasarī, kad TV atrādīja lielos plūdus pie Daugavas un cituviet. Brīžam bija sajūta, ka visa Latvija ir viena vienīga drazu krātuve un mēslaine! Sagāzti puspuvušie žogi, krūmmales – pilnas ar vecām, salauztām taburetēm, sagrauztām cūku silēm, plastmasas spaiņiem un vannītēm, veciem dēļu galiem… Ar visu, kas gadiem nesakopts un krāts, nu bija jātiek galā upēm un strautiem! Cilvēki, lūk, paši nebija parūpējušies par kārtību ne savā pagalmā, ne kūtspakaļā.

Šodien, rakstot šīs rindas, var tikai minēt, kāda izskatīsies Latvija rīt no rīta. Vai fermās govis nemaus neslauktas, jo saimnieks kaut kādu iemeslu dēļ joprojām nebūs sagādājis strāvas ģeneratoru? Vai slimnīcas, degvielas uzpildes stacijas un citi svarīgi objekti būs bijuši ”kaujas gatavībā”? Vai varēsim nopirkt maizi, pienu un sveces arī tad, ja veikalos nedarbosies kases aparāti?

Minēt – tas ir tik aizraujoši! Vai tās liepu un bērzu lapas, ko patlaban cītīgi grābj un nes kaudzēs sētnieki un sabiedriskajos darbos nodarbinātie ”rūķi” oranžajās vestēs, šodien tiks aizvestas vai rīt no rīta izrādīsies atkal iztrenkātas pa pagalmiem  un krūmājiem? (Tad dažiem atkal būs darbs! Un – naudiņa, protams…) Un, ja arī mums patiešām nāks pāri viesuļvētra «Kristiāns», ja dzīvokļos atkal būs jāiztiek ar sveču gaismu un bez televizora – vai vētra arī šoreiz beigsies ar… neierasti daudzu bērniņu nākšanu pasaulē nākamvasar? Ja tā, tad – mums varbūt vajag vairāk šādu viesuļvētru!? Gan apkārtni satīra un dabu sakopj, gan dzimstību pastimulē…