Jā, kas tālāk? Atzīšos, vērojot jaunās varas vai, pareizāk sakot, tās redzamākās daļas darbošanos Tukuma novada domē, šo jautājumu domās un arī skaļi nākas uzdot vai katru dienu. No kungiem un jo īpaši dāmas, kas skaļi un, publiskā telpā arī nepiedienīgi uzvedoties, pauduši, ka nu viss būs citādāk, neko vairāk par zākāšanos, citādi domājošo nomelnošanu, draudiem un nez kur sagrābstītu un ar kā palīdzību savārstītu ”dokumentu” plivināšanu, dzirdēt nav nācies. Un ja vēl to visu papildina pašu uzturēta troļļotāju fabrika personiskajos un, kas jo nožēlojamāk, arī domes oficiālajos sociālajos kontos ”gunta ābola” un reizēm arī citu aktīvistu izskatā, tad bažas par ceļu, kādā, iespējams, šādā vadībā varētu iet pašvaldība, tiešām ir vai ar roku sataustāmas…

Nu domē viens jauns nolikums, arī otrs, iespējams, būs vēl un vēl viens… Un kas no tā? Kas man, iedzīvotājam, nodokļu maksātājam, no tā mainījies vai mainīsies? Un, ja arī mainīsies, kas un vai būs labāk? Šādu ziņu nav. Vienīgais vēstījums, ko tā kā publiskā telpā esam varējuši nolasīt: līdz šim domē viss, nu absolūti viss bijis slikti, nekas nav bijis pareizi, jā, līdz ar to arī visi, kas līdz šim bijuši amatos, nu laikam jau īsti piemēroti nav…

Iespējams, ka tā, bet neviens taču no mums nav vakarējais un saprot, ka ne jau papīru bīdīšana un savējo iecelšana ”garšīgos” amatos virzīs pašvaldības attīstību. Pieredze liecina ko gluži pretēju – ekscentriska un varu demonstrējoša, necienīga (citus cilvēkus necienoša) vadības uzvedība noplicina ikvienu iestādi un uzņēmumu. Radošums, spēja pieņemt patstāvīgus un atbildīgus lēmumus, spēja ātri un atbilstoši reaģēt sarežģītās situācijās, protams, arī godīgums, krietnums – tās ir īpašības, kas mūsdienīgās iestādēs, uzņēmumos darbiniekos tiek vērtētas visaugstāk. Kā domājat, vai apstākļos, ko jaunā vara ar savu rīcību un uzvedības modeli ir ieviesusi šobrīd domē, tādam darbiniekam vispār ir vieta? Noteikti nē, jo iepriekš nosauktās īpašības pavisam noteikti paredz, ka cilvēkam piemīt arī pašapziņa. Bet diezin vai, ka kāda cilvēka pašapziņai nāk par labu publiska apsaukāšana par ”nezinīšiem uz mēness”, ”muļķu tēlotājiem” un tamlīdzīgi. Droši vien, ka to neveicina arī citu kolēģu acīmredzama pazemošana, piemēram, viņus atlaižot no darba bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma un sakarīgiem iemesliem. Starp citu, ja par kliegšanu, krāšņiem epitetiem izraibinātu valodu un faktiski jau visai neslēptiem draudiem no sērijas ”nu gan viss būs citādāk!”, ”mēs tagad izvērtēsim” un ”būs atsevišķu amatu un darbinieku maiņa”, tad gadījumos, kad to augstākstāvošais (deputāts, uzņēmuma, iestādes vadītājs utt.) atļaujas pret saviem padotajiem (zemāk stāvošajiem izpildinstitūciju vadītājiem, darbiniekiem), tā uzskatāma par klasisku un ar definīciju apstiprinātu vardarbību…

Lauzīs līgumus ar ”aizdomīgiem” uzņēmumiem, neļaus darboties citiem, kas ”nepatīk iedzīvotājiem”. Gribēs atbalstīs, negribēs – būs trīs pirkstu kombinācija! Un, ja iespēja (kaut mazākā!) radīsies, noteikti atbalstīs sevi un savējos, sev pietuvinātos. Nu, sakiet, ka šajā visā jauns? Kas atšķirīgs no tā, ko pārmetam ”visām citām varām”? Un ko no tā visa būs saprast uzņēmējiem? Nezinu, kā citi, es skaļajos paziņojumos, diktātos, ”no aizkrāsnes” izvilktajos ”briesmīgas nelikumīgas atklājošajos”, bet nevienam nerādāmajos dokumentos saklausu vien jau kaut kur dzirdētu dziesmiņu: ”Esam vara, mums ir cena, mēs nu varam lielīties!”… Nē, nesaku, ka tā te uzreiz un apzināti kāds izlicis sevi un savu darbošanos vairāksolīšanā, lai savāktu līdzekļus, teiksim, nākamajām un visai tuvajām vēlēšanām. Nesaku, ka tas tā noteikti ir. Bet – ko tur liegties – tieši tā arī izskatās…