Novembris mums šogad ir smagu pārbaudījumu mēnesis. Tikko pagājušas sēru dienas pēc lielās traģēdijas Zolitūdē. Tikko mēģinājām atgūties, turpināt dzīvot, kad interneta portāli ziņo par Katastrofu Medicīnas centra vadītāja vietnieka Mārtiņa Šica atstādināšanu no amata. Izrādās, ka iemesls… ”raganu medībām” atbilstošs – proti, M. Šics atļāvies sniegt ziņas par traģēdijā bojā gājušajiem, nosaukt viņu vārdus, kas tiešām tobrīd bija situācijas diktēta, izlēmīga rīcība – tik daudzi taču uztraucās un zvanīja uz visu dienestu tālruņiem, lai noskaidrotu – ir vai nav tuvinieki drošībā!? Jau sāku domāt, ka sleju veltīšu M. Šica aizstāvībai, jo uzskatu, ka viņš rīkojas situācijai atbilstoši, taču manu viedokli jau ”pārtvēra” Ministru prezidents  V. Dombrovsks, arī piekrītot, ka M. Šica pārkāpums ir tikai formāls…

Taču pēcpusdiena atnesa jaunas, satraucošas ziņas. Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu V. Dombrovskis paziņojis par savu demisiju. Neticami, ka pēc veiksmīgās ekonomiskās krīzes pārvarēšanas, starptautiskās atzinības, pēc daudziem izsvērtiem lēmumiem budžetu pieņemšanas laikā, pēc sarežģītu, saprātīgu, gudru un godprātīgu lēmumu pieņemšanas dažādos valstiskos jautājumos premjers ir vienīgais, kuram jāuzņemas politiskā atbildība par Zolitūdes traģēdiju!? Un kur tad ir Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbildība!? Ir pagājusi gandrīz nedēļa, bet nav vēl neviena oficiāli aizdomās turamā.

Tā vien šķiet, ka traģēdija tiek izmantota visai netīrās politiskās spēlītēs un cīņā par amatiem, krēsliem, projektiem un… naudu. Acīmredzot lielu vai, pareizāk, ļoti lielu naudu. Radušās bažas, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš nemaz tik politiski neitrāls nav, bet ļoti labi atceras savas partejiskās saknes… Un zaļzemnieki ar piedāvājumiem nekavējas… Laiks rādīs, kā būs, taču stabilitātes sajūta, kas V. Dombrovska valdības laikā bija radusies (varēja patikt vai nepatikt valdības lēmumi, bet nevienu mirkli nebija aizdomas par ietekmes tirgošanu vai pašlabuma meklēšanu) nu ir izkūpējusi novembra tumšajā miglā…