Brīdī, kad visnotaļ esam, tā sakot, uz Dziesmu svētku un folkloras viļņa, prātā nāk tautas atziņa un gudrība: ”Nedari otram to, kas tev pašam nepatīk.” Tāda it kā pavisam vienkārša no tautas nākusi atziņa, bet, kā izrādās, visai grūti izpildāma. Gandrīz ik uz soļa sastopamies ar šīs paaudžu paaudzēs uzkrātās dzīves gudrības klaju ignorēšanu: aprunāšanu, aizmugurisku sūdzēšanu, divkosību, skaušanu, nerēķināšanos ar līdzcilvēkiem veikalā, stāvlaukumā, uz ielas, sabiedrībā. Un tā tas ir, jau sākot ar lielo politiku, kad latviešu politiskās partijas nespēja vienoties par kādu kopīgu politisku mērķi, jo, lūk, katram gribas būt varenam savā vietā. Un pēriens – Rīgas domes vēlēšanu rezultāti  – ir tam vislabākais apliecinājums.

Taču, runājot par ikdienišķākām lietām – kaut vai, piemēram, par ceļa remontu Milzkalnes un Smārdes apkārtnē, šāda ceļa virsmas apstrāde nav nekāds jaunums. Kādu laiku būs jāpacieš neērtības – nedrīkstēs ātri braukt, taču ceļš tiks saremontēts uz daudziem gadiem. Tomēr būs jārēķinās, ka automašīnu logu stikli šajā posmā ilgāku laiku būs apdraudēti, turklāt arī vēl pēc ceļa remontdarbu pabeigšanas. Kaut arī te ir noteikts ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes, tomēr ir autovadītāji, kuri tās ignorē un nebēdā par to, ka pretimbraucošajai mašīnai vai tai, kuru apdzen, logā ielidos no ceļa, ātrumā braucot, paceltie akmeņi.

Domāju, ka neviens autovadītājs nevēlētos liekus izdevumus vidēji Ls 100 vērtībā vai pat vairāk tikai tāpēc vien, ka kāds pārkāpis satiksmes noteikumus. Tāpēc atcerēsimies veco tautas gudrību: ”Nedari otram to, ko pats sev negribi.” Ja to neievērsim, jābūt gataviem, ka no kārtējā pēriena neizbēgsim. Arī to taču māca sena tautas gudrība.