Vairākkārt nācies sastapties ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka nav jēgas interesēties par politiku, pārdzīvot vienu vai otru politiski vai sociāli satraucošu notikumu, jo tikpat mainīt neko neesot iespējams. Taču, kā liecina pieredze, bieži vien tieši informācijas trūkums un nezināšana nav ļāvusi cilvēkiem izdarīt atbilstošu izvēli savu, savas ģimenes vai uzņēmuma problēmu risināšanā. Domāju, ka tieši informācijas, līdz ar to arī izpratnes trūkums ir tas, kas nereti arī dažādās vēlēšanās un aptaujās cilvēkiem liek izdarīt savdabīga protesta izvēli, kā, piemēram, nobalsot par «Suņu būdas» saimnieku Kaimiņu Latvijā, vai nobalsot par «Brexit» Anglijā, vai par Trampu ASV.

Pēc intervijas ar kādu politiķi palikušas visai rūgtas mieles, pie sarunas domās jāatgriežas atkal un atkal… Vēlējāmies politiķi iztaujāt par, mūsuprāt, visai sabiedrībai nozīmīgiem mediju politikas jautājumiem, ko drīzumā paredzēts izskatīt Saeimā. Un biju patiesi pārsteigta par to, ka tik augsta ranga politiķis intervijā atklāja, ka viņš, atskaitot sava pagasta informatīvo izdevumu un fragmentārās īsziņas internetā, nekādus izdevumus vispār nelasa (!?)…

Un te prātā nāk nu jau visai cienījamus gadus sasniegušais kādreizējais kolhoza «Dzimtene» priekšsēdētājs gadus, vēlāk divu lauksaimniecības SIA vadītājs, «Sējēja» konkursa balvas ieguvējs un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Jēkabs Spickus. Viņš vienmēr uzsvēris: lai spētu pieņemt pārdomātus darbam nepieciešamos lēmumus un sekotu līdzi jaunākajai informācijai, norisēm sabiedrībā, katru dienu vismaz stundu veltot jaunākas preses apskatam…

Varētu saprast, ka politiķi dažkārt nav vienisprātis ar žurnālistiem, ka žurnālisti viņiem traucē īstenot kaut kādus nodomus, kritizē. Bet tas citādais viedoklis taču būtu jāzina. Turklāt presē nereti ir speciālistu, lasītāju viedokļi un vērtējumi. Vai arī tie augsta ranga politiķim Saeimā ir vienaldzīgi? Vai nav nekādas izpratnes par to, cik nozīmīga loma demokrātiskā brīvu pilsoņu valstī ir neatkarīgai presei? Un pat ja tā, vai tad kaut mazliet nav jāizpēta tie jautājumi, par kuriem tūdaļ tūdaļ būs jāpieņem izšķirošs lēmums? Tad nu jājautā, cik izsvērts un objektīvs būs un var būt balsojums par lietām, ko deputāts nezina un kas viņu vispār neinteresē?

Nu kāds tad brīnums, ja plaisa starp sabiedrību un politiķiem aizvien palielinās un ja tautai aizvien pieaug vēlme piedalīties protesta balsojumos?…