Uz pārdomām par mūsu Tukuma vecpilsētu un tās namiem vedināja pirms pāris nedēļām notikusī filmēšana, kurā izskanēja atziņa, ka Tukums ir gana labs, lai filmētu dažādu gadu desmitu ainas. Protams, it kā skan glaimojoši, ja kāds no malas sāka, ka Tukuma vecais centrs ir tik pievilcīgs, turklāt – bez lieliem uzlabojumiem, ja neskaita vien to, ka kāds plastmasas logu rāmis jāpārlīmē ar brūnu līmlentu vai kāds sīkums jānotušē, bet citādi – filmē 19. gadsimtu, 20. vai 21. – viss sanākot ticami. Tātad – vismaz no viena, no kinoļaužu skatu punkta viss ir kārtībā, bet kā ir patiesībā?!

Piemēram, plastmasas logi, par kuriem speciālisti saka, ka to ierīkošana vecajās mājās noteikti ir sliktākais, kas ar šīm ēkām varētu būt noticis, tāpēc apsaimniekotājs, kas arī visā šajā ir aktīvi piedalījies, par šādu rīcību sev sist uz pleca noteikti nevar. No akcijas «Gaišu prieku katram» laika arvien vēl prātā ciemošanās daudzās Dārza, Talsu un Lielās ielas ģimenēs, kur ziemā dzīvokļos varēja justies kā aizvākotā burkā – silts, mitrs, logi aizrasojuši un – absolūts bezgaiss. No malas it kā viss kārtībā – vēji caur logiem negaudo, jo plastmasas logi ir priekšā, un arī tas nekas, ka paši logi vai telpu stūri bija melni sapelējuši, jo par ventilāciju nebija domāts… Diemžēl tā notiek, ja galvenais nav cilvēks un viņa labās sajūtas, bet tas, lai tikai logs būtu ielikts un kādā lēmumā ķeksītis ievilkts. Sliktākais visā šajā ir tas, ka tā notiek vēl arvien. Turklāt notiek, neskatoties uz to, ka sabiedrība daudz vairāk runā par videi draudzīgu dzīvošanu, izvēloties dabiskus materiālus mājokļos. Šai ziņā mūsu pilsētā viss palicis pa vecam, jo pa iebrauktām sliedēm laikam vieglāk braukt. Iespējams, tāpēc vēl arvien stopkrāns plastmasas logiem vecpilsētā nav norauts; patiesībā, ir noticis vēl trakāk – piemēram, Lielās ielas 11. namam, kam pirms kāda laika tika atjaunoti koka logi, tie nesen nomainīti ar plastmasas logu izstrādājumiem! Prāta vai neprāta vadītā rīcība, to lai pašvaldība vērtē, jo šis ir pašvaldības īpašums, bet piemērs citiem tas ir gaužām bēdīgs… 

Bet ne jau tikai par logiem ir stāsts. Vēl viena “bēdu grupa” ir nami, kas sadalīti privātos dzīvokļu īpašumos, kuru saimnieki lielākoties ir lielos pensijas gados vai maznodrošināti, tāpēc ieguldīt simtiem eiro jumta vai fasādes remontā, vai siltināšanā šiem cilvēkiem nav pa spēkam. Un tā nu šādas vecās mājas zināmā mērā ir nolemtas, jo arī apsaimniekošanas naudas uzkrājuma darbiem nav. Vai tiešām būs tā, kā saka iedzīvotāji, ka dzeltenajai vēstures norādei drīz nebūšot, pie kā turēties, tik ātri viss brūkot kopā?… No otras puses – ja to visu pa jaunai modei sakārtos, vai paliks pāri kas vēsturisks?…

Kamēr mums ir tikai jautājumi, Kuldīgas pašvaldība ir centusies meklēt atbildes, kā savu vecpilsētu atjaunot, izdodot informatīvo materiālu «Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos». Tajā stāstīts par apbūves detaļām, konstrukcijām un tehniski pareiziem risinājumiem vecpilsētas ēku saglabāšanai. Varbūt arī mums tāds materiāls derētu, lai varētu pilnvērtīgāk izmantot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu, par kuru namīpašnieki saka, ka tas ir sarežģīti pielietojams.

Salīdzinot ar Talsu un Kuldīgas dokumentiem, jāsaka, ka tie visi ir līdzīgi gan pēc satura, gan lappušu skaita, tāpēc, ja citur aktivitāte ir lielāka, iespējams, tiek veikts plašāks izskaidrojošais darbs? Lai nu kā – tas, kāda būs vecpilsēta, kuru liekam pirmajā vietā, stāstot un rādot Tukumu, noteikti ir mūsu visu rokās – gan to, kas pieņem lēmumus, gan arī to, kam tie jāpilda. Bet visiem kopā jādomā par to, lai Tukuma vecpilsēta nav tikai kino paviljons, bet arī laba vieta dzīvošanai.