Briselē notikusi lauksaimnieku protesta akcija, kuru rīkoja Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA – COGECA. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 Eiropas Savienības valstu lauksaimnieki ar aptuveni 1000 traktoriem. Apmēram 100 protestētāji pārstāvēja Baltijas valstis.

Protams, ka galvenais šīs akcijas samilzis iemesls – jautājums par saražoto produktu noieta tirgu, kas krasi samazinājies Krievijas embargo dēļ. Taču protestētāji min arī vēl citas lietas, kas lauksaimniekus tuvina bankrotam. Piemēram, viena no problēmām ir mazumtirgotāju spiediens un attiecīgi netaisnīgs ienākumu sadalījums pārtikas ražošanas-tirdzniecības ķēdēs. Uz to vairākkārt ir norādījis arī EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece, COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja norādīja, ka dramatiska situācija šobrīd ir piena lopkopībā, cūkgaļas ražošanā un dārzeņkopībā. Viņa skaidro, ka tikai astoņus procenti no cenas, kuru maksājam par maizi, un 20% no tās summas, ko maksājam par gaļu, nonāk pie zemniekiem. M. Dzelzkalēja vērtē, ka Latvijas zemniekiem nepieciešams ātrs un tiešs atbalsts, lai pārtiku mūsu zemnieku vietā neražotu citu valstu zemnieki. Savukārt mēs, lauksaimniecības produkcijas patērētāji, vismaz īslaicīgi varētu priecāties, ka veikalos konkurences dēļ pārpilnība un lēti produkti. Bet, kā redzams, piena produkti veikalu plauktos nebūt nav kļuvuši lētāki. Un joprojām komercnoslēpums ir tā piena litra cena, kas iznāk no ražotāja, kas no pārstrādātāja un cik tad galu galā pieplusē tirgotājs. Acīmredzot, kāds no minētās trijotnes ir zaudētājs, bet kāds ir arī ieguvējs. Šajā situācijā par iztikšanu katrs cīnās, kā varēdams. A/s «Jaunpils Pienotava», kas pieder zemnieku kooperatīvam, krīzes laikā ir atvērusi vairākus savas firmas veikalus, ar kuru starpniecību patērētājiem ir bijusi iespēja iegādāties tādus sierus, kurus diez vai daudzi varētu atļauties ikdienā pirkt mums tik ierastajā lielveikalā. Protams, ar vietējā tirgū pārdoto zaudējumus, ko rada eksporta samazinājumus, jaunpilnieki nenovērsīs, bet tendences pārtikas ķēdē tas parāda…

Jācer, ka Eiropas un arī pašmāju varas gaiteņos lauksaimniecības produktu ražotāju satraukums tiks pamanīts. Viena lieta ir pašreizējā tirgus situācija un dažāda veida atbalsta iespējas lauksaimniekiem, bet aizvien vairāk aktualizējas jautājums par taisnīgumu pārtikas ķēdē. Jācer, ka šai jomā pirmās bezdelīgas ir atlidojušas.