Trešdienas vakara mijkrēslī sanāca paieties pa Lielo ielu aiz kāda pāra jau cienījamos gados. Lēnām brizdami pa nenotīrīto sniegu, abi runāja, ka tik traki kā šogad Tukumā ar ielām un ietvēm nekad neesot bijis... Ka nu nekas nav sakopts... Un ka tik grūti tiem, kas jau veci un kam jātiek uz veikalu vai pie ārsta... Tas nebija ar ļaunu vai pārmetumu teikts, vienkāršs secinājums... Gāju aiz šiem ļaudīm, klausījos, un atcerējos Gadumijā slimnīcas uzņemšanas nodaļā dzirdēto, ka traumu daudz... 

Diemžēl jāsecina, ka līdzīgus stāstus dzirdam vai katru gadu. Un, tāpat kā katru gadu, viss atkarīgs tikai no ielu/ietvju apsaimniekotāju, namu īpašnieku un sētnieku godaprāta. Tas, kurš nebija slinks un pie darba ķērās uzreiz pēc snigšanas, kas lielākā apjomā notiks vēl svētku brīvdienās, varbūt var uzelpot, jo viņa apkoptā ietve ir salīdzinoši tīra, bet tur, kur čaklums gājis ar līkumu, jau uzaudzis ledus. Kamēr laiks pieturas šāds – auksts, viss ir kārtībā, var arī mazliet pakāpelēt, bet tiklīdz strauji atkusīs vai, vēl sliktāk, uzlīs, ledainās ietves pārvērtīsies par slidotavu. Arī tā ir noticis katru gadu. 

Protams, ir ziema, un, kā visur skandē, ir jārēķinās, ka nebūs tik vienkārši kā vasarā – ne iet, ne braukt, tomēr kaut kādi nosacījumi kaut vai pašvaldības finansētajam darbu izpildītājam tiek izvirzīti, tikai jautājums, vai kāds to kontrolē?! Pastaigājot pa pilsētu, redzams, ka, piemēram, autobusu pieturas neviens tik kārtīgi kā kādreiz neiztīra, jo ielu malās palicis kārtīgs sniega valnis. Arī brauktuvju malās jau sakrājies sniegs, un, piemēram, tik šaurajā Lielajā ielā gandrīz nav palikusi vieta, kur automašīnām stāvēt. Tikmēr daži pārgalvīgie tās “nometuši” gandrīz vai citiem braucējiem pa kājām. Diemžēl Tukuma bēda vismaz šajā ielā zināma – māju un cilvēku daudz, bet stāvvietas – uz abu roku pirkstiem saskaitāmas...   

Kā jau te minējām, viss atkarīgs no tā, kādas prasības tiek tīrītājiem izvirzītas. Apskatoties vēl spēkā esošā konkursa noteikumus, redzams, ka šībrīža tīrītājam ar ietvju tīrīšanu jātiek galā līdz 7.00 no rīta un nekādu atkāpju... Bet cilvēkam jau vieglāk nepaliek, ja, piemēram, dokumentos kaut kas tāds ir ierakstīts. Var kaut ar pirkstu braukt visiem nosacījumiem līdzi un kaut ar sarkanu ievilkt ķeksīti tur, kur paredzētais nav paveikts – un kas no tā?! Nu nav un viss... 

Un tā katru gadu mēs par to, rakstām, uzskaitot tās nebūšanas, ko ielu tīrītāji, namu īpašnieki, sētnieki nav izdarījuši, bet nekas nemainās. Jo – galu galā, kā reiz teica kāds komunālā dienesta vadītājs – ikviens sniegs un ledus reiz nokusīs... Liela taisnība! Tikai grūti ar šādiem vārdiem mierināt kājāmgājējus...