54% Latvijas iedzīvotāju plāno budžetu mēneša ietvaros, 27% – gadam, 12% dzīvo no dienas dienā, bet 7% to plāno 5 līdz 7 gadiem. Pie šādas atziņas nonākuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Universitātes pētnieki, analizējot tā saukto finanšu pratību jeb iedzīvotāju spēju apieties ar naudu. Secinājums – Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz iedzīvotāju ienākumus, tāpēc nav uzkrājumu.

Tātad – kas par vainu? Reāli, protams, viens no iemesliem noteikti salīdzinoši zemais atalgojums (arī pensijas) un augstās preču un produktu cenas. Ne velti saka, ka Lietuvas pierobežas zemo cenu veikalos latviešu, tostarp arī tukumnieku, esot ka biezs. Daudziem brauciens uz turieni reizi divās nedēļās vai mēnesī jau kļuvis par tradīciju, turklāt – atmaksājoties gan ceļš, gan ieguldītais laiks. Tomēr tā būs tikai viena neliela cilvēku daļa, kas tā mēģina iztikt lētāk. Bet ir citi, kam šādi braucieni pat sapņos nerādās, jo viņiem gluži vienkārši ir ļoti maz naudas, ar kuru nepietiek iztikai, kur nu vēl priekš kaut kādiem uzkrājumiem vai pirkumiem ”uz priekšu”. To, ka Latvijā šādu cilvēku nav mazums,  apstiprina arī Centrālā statistikas pārvalde, kas šī gada janvārī bija norādījusi, ka 2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju – iznāk nedaudz vairāk par ceturtdaļu Latvijas, kam ienākumi togad bija mazāki par 330 eiro mēnesī. Zīmīgi, ka to cilvēku grupā, kas vecāki par 65 gadiem, nabadzībai pakļauti 39,9 % iedzīvotāju, bet vientuļo vidū – pat 72,8%. Lai arī šie ir tikai skaitļi, katrs var iedomāties kādu, kas šo cilvēku lokā iekļaujas – kas dzīvo kaimiņos, kas ir paziņu un vai tuvinieks, kas ir blakus un kam jautājums, no kā dzīvot, noteikti ir aktuāls lielāko mēneša daļu. Kādi tur uzkrājumi!? Ir labi, ja ir tuvinieku atbalsts, sociālie pabalsti, iztikšana no mazdārziņa vai ogām un sēnēm, vai arī ļoti strikta disciplīna naudas lietās. Tieši to, ka pietrūkts tēriņu disciplīnas, pārmet arī pētnieki, tāpat kā to, ka gana daudziem, īpaši jaunākiem cilvēkiem itin bieži roka sniedzas zvanīt ātro kredītu piedāvātajiem. Un atšķirībā no pensionāriem un daudzbērnu vai vientuļo vecāku ģimenēm, lielai daļai šo kredītu ņēmēju vissvarīgākais tomēr būtu apzināties, ka daudzās gribēšanas ir jāsaskaņo ar pārdomātu varēšanu. Kazi, tad, čakli strādājot, jauns un spēkpilns cilvēks, ar laiku tik gan pie iekārotās lietas, gan pie iekrājumiem, gan, iespējams, pie atziņas, ka daudzi no ”sapņiem” bijuši vien tukši mirkļa iegribu vizuļi.