…tādi mēs katrs esam! Par mokām šo dzīvi sauc moceklis. Par piedzīvojumu – meklētājs. Par pārbaudījumu – lēnprātīgais. Par skolu – tas, kurš nesūrodamies gatavs mācīties no savām un citu kļūdām, un – visa mūža garumā! Ap katru no mums ir visi četri dabas elementi: Ūdens, Gaiss, Zeme un Uguns. Manuprāt, tieši šajā vietā mūs nolicis Dievs, ticēdams, ka spēsim, ka mācīsimies un mācēsim ar tiem apieties, tos saudzēt, mīlēt, izmantot…
Kamēr mūsos valda iekšējā harmonija, kamēr saprotam, cik unikāls ar savu informācijas bagātību, savu spēju to uzkrāt sevī ir Ūdens, tas palīdz mums būt plūstošiem savā darbībā, tīriem – miesā un dvēselē. Kamēr ticam, ka viens no lielākajiem netikumiem ir pārlieka naudas un mantas krāšana, Uguns ir mūsu draugs. Tā neatņem dzīvību, neliek mums vienā mirklī zaudēt visu. Zeme, kamēr to nepametam novārtā, neniecinām, nepiesārņojam, neindējam ar ķīmijām, mūs baro ar tīru pārtiku un algā par godīgu darbu ļauj mums atpūsties, baudot krāšņas ainavas. Savukārt, Gaiss patiesībā šajā uzskaitījumā bija jāmin pirmais! Mēs to elpojam, un, tikai pateicoties skābeklim (un arī Ūdenim, protams) tajā, uz planētas Zeme vispār var pastāvēt dzīvība!
Kāpēc tik garš ievads? Tāpēc, lai būtu vieglāk saprast, ka mums vēl tālu līdz harmonijai! Lai varētu pieņemt, ka savu dzīvi (veselību, veiksmi, laimi, u.tt.) mēs paši gan veidojam, gan graujam. Pavasaris, ko tik ļoti gaidījām, atkal nāk… kopā ar gripas epidēmiju. Kārtējo reizi. Un tas nozīmē, ka slimības gultā tiek nolikts gan tas, kurš visu ziemu tikai un vienīgi strādājis, strādājis un strādājis, gan arī tas, kam mūždien "viss pie kājas", paša veselību ieskaitot…
Labākais, ko šajā situācijā varam darīt (vēl bez tā, ko iesaka dakteri un tirgo aptiekāri), ir pievērsties sev… kā Dabas sastāvdaļai! Dienu sākt ar smaidīgu labrītu saulei un cilvēkiem. Atrast laiku pastaigai, iekopt savu "zaļās aptiekas" dobīti uz palodzes… Un – pāri visam – mācīties gudri un saudzīgi izmantot Dieva vislielākās dāvanas: dzīvo Ūdeni, tīro Gaisu, radošo Uguni un savu šūpuli – Zemi!