Kāpēc katrā sevi kaut cik cienošā TV kanālā ir vismaz viens ēdienu gatavošanas šovs?…Kāpēc veikalu plaukti vai lūst no pāvārgrāmatām? Kāpēc tā?…

Varbūt tā – šovos un glancētos žurnālos skatoties – cilvēkam-vienkāršajam psiholoģiski vieglāk pārtikt no plikiem makaroniem ar kečupu, no roltona zupiņām, vislētākās maizes un pārcenotā krējuma izstrādājuma? Jo to, ko šajos šovos ceļ galdā, daudzi nav pat veikalu plauktos redzējuši, jo viņu maciņiem pieņemamāks ir gluži citu lielveikalu tirdzniecības tīkls… Un tas viss notiek tik smalkos interjeros! Ja nu gluži ne pašu, tad draugu mājās…

Kāpēc mūsu sabiedrībā vēl aizvien dominē graujošais, ārdošais, nevis ceļošais? Nu jau sen vairs nevaram vainot krievus un vēl nevaram vainot rumāņus, ķīniešus, turkus vai kādu citu nāciju. Viss, kas sagrauts, ir pašu rociņām ”sastrādāts”! Kāpēc, iekārtojot jaunu atpūtas vietu, skvēru, bērnu rotaļu stūrīti vai ko tamlīdzīgu, ar bažām nopūšamies: tas nav uz ilgu laiku?.. Cilvēkam, viņa dzīvībai šajā „trakajā, trakajā pasaulē” nereti nav nekādas vērtības, personībai nav iespēju  (vai nav zināšanu, kā tas darāms…) izpausties, apliecināt sevi. Tad nav brīnums, ka tie, kam jūtīgākas dvēseles, bēg no šīs dzīves – alkoholā, narkotikās. Kāpēc? Atbilžu atkal nav. Cilvēkus, viņu domas un uzskatus pētošie mēdz sociumu preparēt tikai vienā virzienā: cik biežs ir sekss; kas vizuāli patīk vai nepatīk pretēja dzimuma būtnēs; kuras ir erotiskākās jūsu partnera ķermeņa daļas?  Un tad nav jābrīnās, ka tas viss tiek uzkrītoši demonstrēts publiski, jo šos bērnus taču audzināja porno un erotika, nevis darbos mūždien noskrējušies vai pudelē noslīkušie vecāki. (No sabiedrības audzināšanas – aizrādījuma – arī labāk atturēties, jo pretī var saņemt smīniņu vai ķiķināšanu: sak’, tantītei pašai seksa vairs nav, tāpēc skauž…)

Kāpēc glancētie un arī ne tik ļoti glancētie žurnāli cits pēc cita tiražē vienu un to pašu ”sabiedrībā populāro” cilvēku pašapmierinātos melīgos dzīvesstāstus (tuvojoties vēlēšanām, tādu būs vēl vairāk!)? Kāpēc tikai retais no viņiem ir tik skarbi godīgs un drosmīgs, lai pateiktu, ka mēs pārlieku aizraujamies ar dzīves materiālo pusi, ka mūsu dvēseles smok šajā pašu gandētajā pasaulē?