Šodienas ugunsdzēsējiem glābējiem, šķiet, darba ikdiena ir daudz citādāka, salīdzinot ar kolēģiem, kas šajā profesijā darbojās vēl pāris desmitgades iepriekš. Nu, piemēram, ir plašākas tehniskās iespējas, kas gan vienlaikus nozīmē arī to, ka šī tehnika papildus apgūstama un jāiemanās to pielietot. Ir arī vairāk un smagāku negadījumu uz ceļiem, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka arī transportlīdzekļu ir ievērojami vairāk un ātrumi – daudz lielāki nekā to spēja attīstīt, piemēram, padomju ražojumi. Vēl dienestam ir arī tādi pavisam jauni izaicinājumi – miera laikā papildus jāplāno, kā būtu, ja būtu un Latvijā mēs būtu spiesti piedzīvot to pašu, ko ukraiņi jau vairāk nekā trīs gadu garumā! Īsāk sakot, darba un pienākumu netrūkst.

Bet arī skaidrs, ka visās dzīves situācijās un nelaimēs ugunsdzēsēji glābēji, tāpat kā citi dienesti katram klāt tāpat nespēs izstāvēt. Un daudzās situācijās diemžēl vai, paldies dievam, pirmkārt, mēs paši esam tie galvenie situācijas noteicēji. Var jau, protams, atrunāties, ka “nav jau labi domāt sliktas domas”, tā teikt, ka tik “nelaimi nepiesauc”, taču patiesībā, kam piekrīt arī prāta dzīļu pētnieki, tas ir diezgan dabisks process –  izspēlēt, “kā būtu, ja būtu”. Ja tas notiek mērenības robežās, mēs sev tādējādi palīdzam sagatavoties, lai gadījumā, kad nu beidzot tā “nelaime nāk“, mēs nepārvērstos par apjukušām, baiļu pārņemtām nelaimes čupiņām. Un daudzos gadījumos, starp citu, palīdz sagatavoties arī pavisam praktiski. Nu, piemēram, sakārtojot, nokomplektējot daudz aprunāto 72 stundu somu, mēs būsim gatavi ne jau tikai iespējami neiespējamam karam – tā tāpat būs noderīga daudzās un dažādās citās krīzes situācijās.

Tāpat dažkārt jau nemaz nav nepieciešama kaut kāda īpaša sagatavošanās – pietiek ar vienkāršu apdomu, lai varētu itin veiksmīgi novērst pat nelaimes iespējamību. VUGD un citi dienesti ar mediju, tas ir, arī mūsu starpniecību par to atgādina regulāri un itin neatlaidīgi – par tīriem skursteņiem, dūmu detektoriem (ieteicams tādiem, kas darbojas) un par kūlas dedzināšanas bezjēdzīgumu, īpaši jau paša mājas tuvumā un tādā labi vējainā, sausā laikā… Un tad ir arī tādi specifiskāki, sezonāli ieteikumi, piemēram, uzsākot makšķerēšanas sezonu, vajadzētu novērtēt, vai, spiningu metot, neieķeramies elektrības vados, tāpat, vai, laivā kāpjot, patiešām uzvelkam glābšanas vesti, nevis spītīgi ar to nopolsterējam sēžamo vietu. Var jau, protams, paveikties un nekas jau slikts varbūt pat nenotiks (visbiežāk jau arī nenotiek!), bet tad nu ir tie gadījumi, kā pavisam nesen ar makšķerniekiem Daugavā, kad viens no daudziem tomēr krastā neizpeld, jo bija vestei par lepnu…

Ja pats sevi nesargāsi…, lai cik aprīkoti, apmācīti, zinoši un palīdzēt griboši arī nebūs ugunsdzēsēji glābēji, viņi vienkārši nepaspēs!