Dumš vai kā?
Jāatzīst, mani tā īsti nepārsteidz dumības, ar kurām, nonākuši valdībā, publiski iestartē tie daži jaunie cilvēki, kas teju no bērna kājas cita algota darba kā dauzīšanos pa partiju un Saeimu nav redzējuši. Nezinu, vai pie vainas intelekts, kas pie dažiem tautas priekšstāvjiem tā arī neesot atradis ceļu, kā to raksturojis publicists Māris Zanders. Manuprāt, tā skraidīšana pēc nažiem, neizpildāmu prasību diktēšana, ienaidnieku meklēšana un apsaukāšanās gan drīzāk izskatās pēc nonobriedušu personību kaites – reālas dzīves pieredzes trūkums un augstprātība, kas nekādi neļauj cieņpilni tikt pāri pārbaudījumam ar varu…
Ar jauno valdības vadītāju Andri Kulbergu gan ir citādi. Lai arī neloloju nekādas ilūzijas par to, ka pats un viņa vadītā valdība piecus mēnešus pirms vēlēšanām tiešām arī ko jēdzīgu paveiks, tomēr no tiesas cerēju, ka no uzņēmējdarbības vides nākušais un pavisam nesen par politiķi tapušais premjers būs… nu, nezinu, ja ne gudrāks, tad varbūt… prātīgāks?... Vismaz tik, lai šad tad kaut mirkli apdomātos, pirms spļautu ārā visu, kas nu kurā brīdī prātā iešāvies un mēles galiņa uzkāries. To tak vajadzētu apzināties, ka valdības vadītājs nevar atļauties visu to pašu, ko viens opozīcijā sēdošas frakcijas deputāts. Nu labi, spriežot pēc Kulberga aktivitātēm sociālajos tīklos, viņš arī ir viens no tiem, ko iedvesmojis dižmuldieris Tramps. Bet atkal – vai spēka gados esošam vīram ir prātīgi atdarināt saviem spoža prāta gadiem krietni pāri pārkāpušu sirmgalvi? Vai bijušais uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko paša reputācijai un biznesam, kas šajā gadījumā ir visas valsts saimniecība, nepārdomātas kustības jeb, kā Kulberga gadījumā, mutes palaišana bez reāla pamatojuma var nodarīt nopietnu un reizēm pat neatgriezenisku kaitējumu?
Jau droši vien nopratāt, ka iemesls šīm pārdomām (bet ne tikai) ir premjera izteikumi un arī jau rīcība, kas nomelno nevalstiskās organizācijas un to ieguldījumu mūsu valsts pastāvēšanā. Vēl ļaunāk, ka savas pārliecības un rīcības pamatojumam Kulbergs izmanto melus un laikam jau arī totālu izpratnes trūkumu par to, kā darbojas mūsdienīga sabiedrība…
Sākās viss ar spriedelējumiem par derīgām un nederīgām NVO, turpinājās ar meliem, piemēram, par to, ka dažas NVO par pasēdēšanu un papļāpāšanu Memoranda sēdēs saņem 18 000 eiro. Runa ir par pirms 21 gada tapušo sadarbības līgumu, ko Valsts kanceleja pirms 21 gada noslēgusi ar Latvijas Pilsonisko aliansi. Iemesls – lai sekmētu sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, realitātē – arī lai sabiedriskās organizācijas uzņemtos lietas, ar ko valsts īsti joprojām netiek galā. Un nav tur ”kaut kādas dažas NVO”, memorandu parakstījušas jau 578 organizācijas, bet Alianses 140 biedru vidū ir tādas organizācijas kā atbalsta biedrība bāreņiem «Saules bērni», vardarbībā cietušo atbalsta centri «Dardedze» un «Marta», Eiropas Latviešu apvienība, biedrības, ka uztur dzīvnieku patversmes un daudzas citas… Tāpat premjers samelojies par to, ka tāda faktiski jau lobija organizācija kā Latvijas darba devēju konfederācija no valsts par savu biedru interešu pārstāvniecību jeb, Kulberga vārdiem runājot, “pasēdēšanu pie galda” naudu. Kā izpētījis faktu pārbaudes medijs ReBaltica, līdz nākamā gada beigām ir spēkā četrus gadus ilgs projekts, kura mērķis ir par kopumā 730 000 eiro nodrošināt LDDK “veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā“. No kopējās summas 621 000 eiro jeb 85 % nodrošina Eiropas Sociālais fonds, savukārt pārējos 110 000 – Latvijas valsts budžets…
Savukārt, to, cik nožēlojuma ir premjera nezināšanu par NVO nozīmi tieši mūsu tautai un valstij, manuprāt, vislabāk savā pārdomu slejā raksturojis satori.lv autors un arī Pilsoniskās alianses pārstāvis Georgs Rubenis: ” Kā izskatītos Latvija bez pilsoniskās sabiedrības? Īsā atbilde ir vienkārša – nekādi. Latvijas vienkārši nebūtu. Tā ne tikai nebūtu nodibināta, bet nebūtu arī atjaunota. Šai atbildei ir datumi, skaitļi, adreses un precīzi vārdi, uzvārdi.” Un te varam minēt gan pirmās Atmodas kustību, ko radīja jau faktiski pārdesmit Tērbatas universitātes studenti, tā sauktie Jaunlatvieši, gan arī Atmodu, kas ļāva atbrīvoties no okupācijas, jo, kas gan cits, ja ne sabiedriska organizācija, bija Tautas Fronte?!
Kā izskatītos Latvija bez pilsoniskās sabiedrības? – jautā Rubenis. Un viņa atbildei pievienojos arī es: ”Tā būtu Vitebskas guberņa vai Latvijas PSR (…) Katru reizi, kad mūsu sabiedrībai ir vajadzējis izdarīt kaut ko tādu, ko valsts vara nevarēja vai negribēja, – (..) tā [sabiedrība] ir dibinājusi organizāciju. Ne tāpēc, ka tai būtu pienesums valsts ekonomikā. Bet tāpēc, ka citādi tas nenotiek. Šī spēja – strādāt kopā organizācijās, pārstāvēt tos, kas paši sevi pārstāvēt nevar, nākt kopā ideju vārdā, runāt ar valsts varu par lēmumiem, tiesību aktiem, stratēģijām un, jā, arī par attīstības virzieniem – nav budžeta pozīcija. Šī spēja ir tas, kāpēc un kā mūsu valsts radās.”
Un jā, mazākais nožēlojami, ja premjers to nesaprot.
