Pirmās emocijas, kurās gribu padalīties ar lasītājiem, ir… divas brīnišķīgi, neaizmirstami pavadītas brīvdienas, apceļojot Vidzemi un Latgali! Iespējams, ka redakcijas slejai būtu gluži cita tēma, ja Balvos, Viļakā, Gulbenē, Stāmerienā un citur nebūtu sastapts tik daudz jauku, sirsnīgu, darbīgu un labestīgu cilvēku. Un viņi – visi kā viens! – bija enerģijas pilni darboties sava novada labā, meklēt iespējas attīstībai.

Un visi viņi nebeidza atkārtot: vispirms jāizbeidz pērties ap negācijām! Galvenais ir – pašam būt godīgam, strādīgam, labestīgam!
Tieši tāpēc otrajā plānā neviļus atvirzījās Saeimas izdarības, kas pēkšņi savu brīvdienu veltījušas "darbam", savu enerģiju, runas dāvanas un pārliecināšanas spējas izmantojot ne tiem nolūkiem, kam Dievs tās paredzējis un tauta pilnvarojusi…
Ja apsveram ar savu gaišo prātu, tad – bija taču skaidrs, ka valdošā koalīcija no nevēlamiem cilvēkiem atbrīvojas tik un tā, – agrāk vai vēlāk. Neatkarīgi no tā, cik cilvēku sapulcēsies Jēkaba ielā, cik ziedu klēpjus saņems Loskutovs… Un tomēr – kaut kur, pašos sirds dziļumos, kādā tumšākā dvēseles stūrītī mūsu runasvīros tomēr mīt bailes: ja nu cilvēki atkal iziet ielās? Ja nu tomēr kaut kas neizdodas tā, kā iecerēts? Tāpēc – plenārsēde svētdienā, referendumi – vasarā. Sak', gan jau cilvēki atpūšas atvaļinājumos, pie dabas. Bauda jaukās, skaistās vasaras dienas…
Tauta? Kāda tauta?! Tā, kas varu rokās ielikusi, savu misiju ir izpildījusi jau vēlēšanu dienā? Tāpēc tagad lai "pastāv pie ratiem"! Lai slauka savus pagalmus, tīra zobus, mācās svešvalodas. (Kas gan spēj atcerēties kaut vai tikai tos "vērtīgos" padomus, ko esam saņēmuši ik jaunā gadu mijā!) Nez, kādās pirtīs, ar kādām slotām un cik ilgi jāper mūsu "dižputni", lai tie baltāki taptu? Bez tam – vai būs līdzēts? Vai tikai šis troksnis, šis "portfeļa atņemšanas" skaļais rituāls beigās neizrādīsies vien kārtējais dūmu aizsegs vēl lielākām un nekaunīgākām izdarībām, kas "kalpiem" kārtējo reizi jāslēpj no savas tautas? Tāda pieredze mums diemžēl, jau ir!