Ticams, ka ne viens vien Tukuma iedzīvotājs jau ir pamanījis, – mikrorajonos pazuduši zaļie un dzeltenie konteineri, tautā saukti par zvaniem. Tikmēr viena daļa par to vēl nenojauš... Kāda laikraksta lasītāja stāstīja, ka aptaujājusi kaimiņus un neviens nav zinājis, kāpēc konteineri noņemti, domājuši – uz remonta vai mazgāšanas laiku, piemēram. Bet tas, ka pavisam noņemti, – tas gan esot milzīgs pārsteigums? Nu ko? Atnākusi mājās, iemetusi maisiņu ar šķirotajiem atkritumiem parastajā konteinerā, un, kā saka, – beigta balle... Jaunā ēra ceļā uz aprites ekonomiku, vismaz mūsu pilsētā – beigusies. 

Skaidrojums, kas tiek sniegts pašvaldībā, no vienas puses saprotams – iedzīvotāji šķirojot nekārtīgi, nereti zvanos esot salikti arī sadzīves atkritumi, kas sabojājot visu zvana saturu, otrkārt, vietās pie šiem konteineru laukumiem veidojoties stihiskas atkritumu izgāztuves, un to ar katru mēnesi paliekot arvien vairāk... Ar vienuvārdu sakot, – vecā dziesma, – daži nemāk uzvesties, daži neatšķir ”īstās” plastmasas no ”neīstajām”, – klapējam bodīti ciet! Tā teikt, – kolektīvais sods un atbildība atkal ir uzvarējis.  

Bet – kas tālāk? Iedzīvotāji vairāk nekā 20 gadus radināti šķirot un tieši šajos konteineros atkritumus izmest, un apzinīgie to arī visus šos gadus ir darījuši. Ko darīt tagad? Kā skaidroja pašvaldībā, privātmāju iedzīvotājiem tiek dota unikāla iespēja – bez maksas pasūtīt atsevišķus konteinerus stiklam un iepakojumam, un viena daļa to jau izmantojot... Esot arī tādi, kam sētā nu ir četri konteineri – sadzīves atkritumiem, stiklam, plastmasai/papīram un arī bioloģiskajiem atkritumiem...

Jā, iespējams, kāds par šo ekskluzīvo piedāvājumu tiešām varētu nopriecāties, bet... Informācijas par to nav nekādas, un to atzīst arī tie, kas gadiem rūpīgi atkritumus šķirojuši, jo tieši viņi jūtas visvairāk apmuļķoti – ne pastkastītēs, ne e-pastos, ne kā citādi viņi nav saņēmusi ziņu par to, ka, lūk, piemēram, Veļķos noņemtā konteineru laukuma vietā ir šāds piedāvājums... Tikko, starp citu, saņemti jaunie atkritumu rēķini, bet arī tajos nekas tāds nav rakstīts – kur pieteikties, kad izvedīs utt. Vai tiešām katram tagad jāiet uz «Piejūru» pēc jauna konteinera? Kā domē skaidroja, izrādās, pietiekot ar vienu tālruņa zvanu, bet... Pēc AAS «Piejūra» mājas lapā pieejamās informācijas, tā gluži nav – ir jāaizpilda pieteikums, un arī pēc šī ne visiem tik viegli pieejamā darbiņa veikšanas paliek vairāki būtiski jautājumi. Piemēram, kā tie, ko vaicāja kāda kundze no mikrorajona: ”Tad jau man pagalms būs pilns ar konteineriem?! Bet ja zemes gabals vien 600 m²? Tagad mājās būs jau trīs konteineri, kurus visdrīzāk trijos atsevišķos laikos arī izvedīs?” Un šiem var pielikt klāt vēl vienu un, kā šķiet, ļoti būtisku: vai tiešām jaunā sistēma ar daudziem jo daudziem izvešanas punktiem izmaksās lētāk nekā uzturēt pārdesmit šķiroto konteineru laukumu? Tikpat daudz jautājumu iedzīvotājiem ir arī par daudzdzīvokļu mājām, jo tur arī tur vietām šie konteineri jau pazuduši – tad tagad vienistabas dzīvokli istabas stūrīti taisīt iepakojumu kaudzi? Pareizāk – četras? Vai arī šim visam apakšā ir sava gudra ziņa – sak, iedzīvotāji nezinās, negribēs ķēpāties un beigu galā aizmirsīs, ko 20 gadus mācījušies? Metīs visu vienā kaudzē un maksās vēl dārgāk par atkritumiem?! Vai tiešām tas kādam ir un var būt izdevīgi?!

Esam ne reizi vien rakstījuši, ka kopīgā valsts apņemšanās un pienākums sadzīves atkritumu jomā ir skaidrs: iespējami maz – tikai 10% – atkritumu apglabāt poligonā, savukārt viss pārējais vai nu jādedzina, vai jāpārstrādā, vai kā bioloģija jāizmanto kompostā utt. Domes sēdē, stāstot par pašvaldības uzņēmumu paveikto, izpilddirektors minēja, ka veiksmīgi ir izdevies samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, taču... Vai tas būs iespējams arī turpmāk? Un kā tas būtu iespējams, ja reiz privātmāju konteineros līdz ar sadzīves atkritumiem nu būs arī tie, kas iepriekš tika nošķiroti? 

Jā, tiešām gribētos zināt un, iespējams, arī redzēt kādus datos balstītus aprēķinus, kas ar skaitļiem pierādītu, ka, sperot platus soļus atpakaļ, tiešām var tikt uz priekšu ātrāk