Šis nekādā ziņā nav pārmetums kādai vai kādam, bet vēlējums visiem, jo labi zinām, ka pēc kovida ar atmiņu, uzvārdu atcerēšanos un pat ar seju atpazīšanu iet kā pa celmiem. Bet šoreiz ne par to – drīzāk par paveiktajiem vai, vairāk, par nepaveiktajiem darbiem – par nezināšanu, nesaprašanu, neiedziļināšanos…

Četrus gadus nostrādājot deputāta amatā, manuprāt, vajadzētu apgūt gan novada pagastus un ciemus, gan uzņēmumus, kā arī to, ar ko lepoties un kas var radīt galvassāpes. Taču dažās sanāksmēs pašvaldībā dzirdētais vēl šogad vedina domāt, ka deputāti nav gluži centīgi sekojuši līdzi tam, kas novadā notiek, un, pats galvenais, kas uztrauc novada iedzīvotājus. Piemēram, tā pati karjeru lieta.

Tieši deputātu neieinteresētība par šīm problēmām, vismaz sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, bijusi diezgan liela, jo pārstāvniecība jeb klātesamība  – maza vai nekāda. Vienaldzīga.

Var jau nodomāt: vēlēšanas tālu, cilvēki aizmirsīs, kurš viņus uzklausīja un kurš nē… Bet… zeme ir apaļa – četri gadi ir īss laiks, tas pienāk un paiet, un, ja kāds ne par ko neinteresējas, to grūti noslēpt.

Un, kā tagad izrādās, pašvaldības saudzīgajai attieksmei pret karjeru izstrādātājiem nav bijis nekāda pamata, jo Valsts vides dienests daudzos no tiem, kas vienuviet atrodas Slampes pagastā, konstatēja pārkāpumus. Turklāt arī tādus, kas attiecas tieši uz pašvaldības atbildību, piemēram, uz karjeru neierobežotu rīcību pašvaldībai piederošo ceļu nodalījuma joslā. Protams, deputāts var teikt, ka nav bijis par to informēts, bet – vai ir gribējis tāds būt? Manuprāt, katrs sevi cienošs tautas priekšstāvis, ieņemot vietu pie domes galda un plānojot savu ieguldījumu novada kopīgā labumā un attīstībā, palūkojas atpakaļ, ko tautas vēlētie pirms viņa jau ir lēmuši, kur viņiem ķērušās kājās vai kur tiešām veicies. Un nav jākrīt izmisumā, ka šī nu būs tā informācija, ko ne ar uguni neatrast – nav tiesa! Mūsu laikrakstā, kas gan bibliotēkā, gan arī internetā atrodams, var izlasīt gan par iepriekšējo deputātu darbiem, gan nedarbiem, gan arī par to, kuros brīžos vēlētājs teicis savu stigro “jā” vai “nē”. Un arī senāki domes lēmumi pašvaldības mājas lapā ir pieejami. Tas – ja tiešām ir vēlme pārliecināties, kuri tad ir tie lēmumi, kas ietekmi atstās vēl uz tālu nākotni. Tā teikt – nekas nav aizmirsts, tai skaitā arī kļūdas…

Ak, šīs kļūdas! Tās uzpeld pat 2025. gadā – desmit, divdesmit un vairāk gadus pēc tam, kad tās pieļautas. Piemēram, Ķesterciema zemju dalīšanas lieta, kas tagad ciema iedzīvotājus sarīdījusi vienu pret otru tik lielā mērā, ka viens draud ar tiesu, cits – ar pašvaldības policiju. Kā izrādās, ar to vien, ka reiz ļāva zemi sadalīt, kā tagad redzams, nepietiek. Ja nav ceļa, kā piekļūt īpašumam, atliek tikai gaisa transports, bet – toreizējos lēmumos šādas piebildes nebija. Līdz ar to vārds ”ceļš” Ķesterciemā un arī citur ir gan glābiņš, gan lamu vārds. Taču – kas izbrīna? Ka ir vēl deputāti, kas par šo problēmu vien tikai tagad uzzinājuši, lai gan teritorijas plānojuma izstrādāšana notiek jau trīs gadus un tieši šajā procesā arī šīs āža kājas lēkšus lēca ārā, turklāt – ne vienu reizi vien… Žēl, bet Engures novada domes senākie lēmumi vismaz publiski un internetā vairs nav atrodami… Bet nebūtu slikti redzētu, kas īsti ir un kas nav lemts…

Bet nekas jau nebeidzas – pašvaldības tā iekārtotas, ka tas, ko vieni ievāra, nākamajiem jāsasmeļ; tas, ko vieni nepagūst, nākamajiem jāpabeidz ,un par to, ko vieni sasnieguši, lauri reizēm pat nepelnīti tiek nākamajiem …