Nereti sabiedrisko organizāciju aktīvistu vidū nākas saskarties ar viedokli, ka, lai, piemēram, saņemtu finansējumu kādam pasākumam vai projektam, nepieciešams pārvarēt pārāk lielu birokrātisko slogu, it sevišķi pēc pasākuma rakstot garumgarās atskaites. No vienas puses skatoties – viss it kā pareizi, ir jābūt atskaitei, ka piešķirtie līdzekļi izmantoti paredzētajam, konkrētajam mērķim. Dažas sabiedriskās organizācijas pat atļāvušās teikt, ka birokrātijas dēļ savu aktīvo darbību vai vismaz projektu rakstīšanu pārtraukušas. Vērojot no malas, sliecos domāt, ka, iespējams, zināma daļa taisnības tajā tomēr ir. Man liels pārsteigums bija kādā Jāņu ielīgošanas pasākumā vienā no mūsu novada pagastiem. Kad teātris bija veiksmīgi nospēlēts, dejas nodejotas un dziesmas izdziedātas, ugunskurs iekurts un pašdarbniekiem svētku cienasta pīrāgs apēsts, kultūras darbiniece kautrīgi lūdza parakstīties sarakstā, ka tas pīrāgs tiešām ir apēsts… Labi, ka biju paspējusi norīt pēdējo kumosu, citādi, kas zina… Es, protams, sapratu kultūras darbinieces neērto situāciju un no visas sirds jutu viņai līdz… Nu kuram gan šāda atskaite vajadzīga?! Ja pīrāgi Jāņu dienas ieskandināšanas pasākuma paredzēti, vai tad nepietiktu, ja attiecīgo dokumentu par līdzekļu izlietojumu sastādītu kultūras darbinieki vai pasākuma organizētāji un paši arī to parakstītu? Kurš prasa tik muļķīgu dokumentu, kurš šo dokumentu lasīs un cik ilgi plauktā nelietderīgi patērēto papīru ar daudziem parakstiem glabās? Un tas notiek laikā, kad runājam par birokrātijas mazināšanu un līdzekļu taupīšanu!
Cits stāsts. 1. jūlija «Latvijas Avīzē» varēja izlasīt par kādu citu interesantu gadījumu – kādā novadā skolēniem, piesakoties vasaras darbam pašvaldībā, lūdza iesniegt vienkāršotu dzīves gaitas aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli. Piekrītu, ka skolēniem skolā ir jāmāca uzrakstīt gan CV, gan motivācijas vēstule, bet šajā situācijā tas rada pārdomas. Iedomājaties, situāciju: pašvaldībā skolēnam piedāvā no bruģīša starpām ravēt zāli. Kāda varētu būt motivācija? Darbs nav pārāk tīkams, bet tas ir jādara un par to arī maksā… Ko lai raksta motivācijā? … Vai to, kā man patīk ravēt zāli bruģīša starpās un to vien tik esmu nolēmusi darīt visu atlikušo dzīvi?!… Vai varbūt godīgāk: darbs nav tīkams, bet bruģītim ir jābūt tīram no nezālēm, un es to izravēšu, lai varētu nopelnīt? Diemžēl attiecīgā novada pārstāve skolēnu darba pieteikumus ar motivāciju nopelnīt vai gūt pieredzi, kā žurnālistiem pati izteikusies, esot noraidījusi. Un te nu iznāk, ka audzinām jauno paaudzi skatīties nevis uz paveiktajiem darbiem, bet gan vairāk prast pietiekami skaisti izteikties motivācijas vēstulē. Piekrītu tam, ka atsevišķās iestādēs, profesijās, amatos motivācijas vēstulei ir liela, pat izšķiroša nozīme, lai izvērtētu vislabāko pretendentu uz attiecīgo darba vietu, bet daudzviet tai nav nekādas nozīmes vai arī to neviens neprasa – ja cilvēks ir labs sava amata meistars, par viņu jau zina ne vien šajā, bet arī citos novados… Turklāt, kā zināms, darba roku mūsu valstī trūkst, tāpēc darba vietu nereti pat iespējams izvēlēties. Bet, kas attiecas uz savas naudiņas nopelnīšanu kādam konkrētam mērķim, vai tad tā ir slikta motivācija?!
Šie divi aprakstītie birokrātijas piemēri ir it kā sīkums, bet ikdienā līdzīgu piemēru varētu atrast vēl daudz, daudz vairāk. Ja runājam par birokrātijas izskaušanu, man šķiet, ka vispirms jāsāk tieši ar šiem sīkumiem, ar šīm prasībām, kas faktiski nevienam nav vajadzīgas, kā vien tiem, kuriem ļoti nepieciešams atskaitīties par to, ka viņi ļoti intensīvi strādā.
Pilnīgi piekrītu un birokrātijas iezīmes nemazinās, bet tikai izlien arvien vairāk, jo katrs vadītājs grib būt vadītājs un izdomā no jauna kādu tabuliņu, atskaiti. Darbojas darbošanās pēc vai tur galā ir rezultāts, tas neuztrauc.
Ļoti liela daļa potenciāli saīsināmo un principā nevajadzīgo birokrātisko iestāžu liekēži birokrātiņi visiem spēkiem cenšas pierādīt savu svarīgumu, intensīvi ģenerējot visādas pilnīgas muļķības?
Visi tā vēlās cīnīties ar "birokrātiju ".... bet jāsāk jau ar Valsts kontroli! Ir jāslēdz šī institūcija, jo 99% no šim dumjiem papīriem un noteikumiem, rodas "pateicoties" Valsts kontroles "ieteikumiem".
Būtu interesanti izpētīt, cik daudz un kuri tad ir tie īstie domātāji, lai izdomātu šīs, tik daudz nevajadzīgās lietas papīru un tabulu apmērā.
Latvijas problēma ir, ka cīņa vienmēr ir pret nejēdzībām, bet ne nejēdzību radītājiem. Un kamēr tā būs, nekas arī nemainīsies. Ak, jā, esot taču politiska atbildība. Lai arī tā būtu un pat labāk - uzreiz visu partiju var noskalot podā, bet tā vjenoti smird jau otro gadu desmitu - dzemdē sev padumjās meitas un vēlēšanās sev piesaista kapu balsotājus. Visādus sīkus čekiņus glabā gadiem, bet vēlēšanu biļetenus iznīcina jau tūlīt pēc vēlēšanām. Kādēļ, ja vēlēšanas Latvijā viltotas netiek?
Arī vēlēšanu biļetenus galabā ilgu, notektu laiku, neko uzreiz neiznīcina. Andi, memāniet tautu, ja neesat informēts!