13. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.

Par to, kā vērtēt vēlēšanu rezultātus, šī brīža valdības veidošanas politiskās diskusijas un mediju darbu vēlēšanu laikā un šobrīd, vaicājām vēstures un politikas skolotājai Intai Supei, kas savus audzēkņus Tukuma Raiņa ģimnāzijā – esošos un nākamos vēlētājus – mudināja īpaši iedziļināties partiju programmās un kritiski vērtēt priekšvēlēšanu solījumus.

– Tātad, kā vērtējat vēlēšanu rezultātus?

– Zinot rezultātus un vēlētāju noskaņojumu, jāsaka, ka viena daļa iedzīvotāju uz vēlēšanām neaizgāja, jo neticēja, ka vispār kaut ko var mainīt un ka viņu balsij vēlēšanās būs kāda nozīme. Vēl kaut kāda daļa Latvijas iedzīvotāju, kas ir balsstiesīgi, vispār neinteresējas par to, kas notiek, jo viņiem tas šķiet vienaldzīgi. Savukārt tie, kas aizgāja uz vēlēšanām, izteica savu vēlmi pēc pārmaiņām, un to parāda arī vēlēšanu rezultāti. Manuprāt, lielākā cilvēku daļa grib pārmaiņas, grib, lai politiķi strādā godprātīgi, bet tajā pašā laikā jaunie politiskie spēki, kas priekšvēlēšanu laikā sniedza šādus solījumus un bija apņēmības pilni ieviest jauna veida godīgu politiku, tika pārāk idealizēti. Un vēl, manuprāt, solījumus un to iespējamo izpildi liela daļa nesasaistīja ar konkrētiem cilvēkiem – vairāk ieklausījās solījumos, nevis izpētīja politiskās personības, kas kandidēja un kas tagad ir ievēlēti – vai viņi reāli var un, pats galvenais, – vai grib šos solījumus izpildīt. Lielai daļai sabiedrības šajās vēlēšanās bija grūti izšķirties, par ko balsot, jo bija daudz tā saukto latvisko partiju piedāvājumu – partijas iepriekš bija sašķēlušas, un tas šo izvēli padarīja sarežģītāku.

– Šobrīd politiķi jau diskutē par amatiem un darbiem. Jūsuprāt, kas gaidāms?

– Tieši tagad var ļoti labi redzēt latvisko partiju sašķeltību, kas nozīmē, ka būs lielas problēmas ar valdības veidošanu – būs ļoti grūti vienoties par koalīciju, turklāt ne tik daudz programmu atšķirību dēļ, bet tāpēc, ka partiju līderi ir spilgtas personības, kas nemāk piekāpties un kas nevēlas meklēt politisko kompromisu. Jau tagad redzam šo politiķu personīgās ambīcijas, kas izvirzās priekšplānā. Vismaz man tā šķiet.

– Kā vērtējat mediju darbu vēlēšanu laikā un šobrīd? Vai tajos bija iespēja gūt pietiekami daudz informācijas – vai mediji bija gana kritiski, izvērtējot politiķus un viņu solījumus?

– Es domāju, ka kopumā, jā. Mediji darbojās aktīvi un tiešām kritiski vērtēja šo procesu – gan priekšvēlēšanu laikā, gan tagad. Es domāju, ka mediju piedāvājums ir kvalitatīvs. Runājot par laiku pirms vēlēšanām, ļoti aktīvi iedzīvotāji iesaistījās “partiju šķirotavā”, bet tajā tika izanalizētas programmas, taču tās netika saistītas ar konkrētām personībām, kas šos solījumus gatavojās realizēt. Bet tieši tas ir svarīgākais, jo citreiz ir tā, ka programma ir kaut kas viens, savukārt pavisam kas cits ir cilvēki, kas to ir izstrādājuši – vai viņi spēj un vai grib to izdarīt. Tieši tāpēc šajās programmās un solījumos bija daudz populisma.

– Tad kā lai tiek skaidrībā, kā lai izdara nekļūdīgu izvēli? Būs jau arī citas vēlēšanas…

– Ir ļoti grūti izdarīt izvēli. Manā izvēlē punktu pielika politologs Jānis Ikstens Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu diskusijā, kurš teica, ka nevajag kalkulēt un nevajag shēmot, bet vajag balsot par to politisko spēku, par kuru pašam liekas, ka jābalso – neatkarīgi no tā, vai šis spēks tiks, vai netiks parlamentā. Ir svarīgi, lai politiķi, par kuriem tiek atdota balss, redzētu, ka par viņiem balso – tas tad arī būs signāls pārējiem politiķiem, kam vajadzētu par to izdarīt secinājumus.