Jau sākot no 2016. gada, Tukuma novada domē tiek apspriesti un pamazām arī dažādās iestādēs īstenoti valsts simtgadei veltīti projekti, no kuriem daudziem gala termiņš ir 2021. gads.

Oktobra vidū domē bija tikšanās, kurā tika pārrunāts, kādi darbi līdz 2017. gadam šajā programmā ir paveikti un kas vēl jāizdara līdz 2021. gadam. Tikšanos vadīja Kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Liepiņa-Zusāne un tajā piedalījās Tukuma kultūras nama, Tūrisma informācijas centra, Tukuma muzeja, pagastu pārvalžu un citi domes nodaļu un institūciju pārstāvji.

Z. A. Meierovica piemiņas iemūžināšana

Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis Tukumā un Jaunās ielas skvēra labiekārtošanai plānotās izmaksas ir ap 200 000 eiro, tostarp 2016. gadā izlietoti 11 620 eiro, bet 2017. gadā no pašvaldības plānoti 80 000 eiro, bet no valsts – 20 000 eiro. Darbus plānots pabeigt 2018. gadā. Kā stāstīja arhitekte Aivita Milta, šobrīd akmeņi no Zviedrijas ir atvesti un kalšanas darbs ir uzsākts, vienlaikus tiek izstrādāts skvēra tehniskais projekts. Otrs projekts ir Z. A. Meierovica piemiņas vietas labiekārtošana Sēmes pagastā, kur jau ieguldīti nepilni 5000 eiro un darbs jau ir izdarīts.

Imants Ziedonis un Tukuma smukums

Līdz 2021. gadam iecerēts vērienīgs projekts Mālkalnā, kur jau top Ziedoņa ķiršu dārzs un iecerēta teritorijas labiekārtošana un infrastruktūras sakārtošana. Šogad budžetā šim mērķim paredzēti 6000 eiro, kur daļa finansējuma paredzēta Vislatvijas koncepcijas izstrādei kopā ar fondu «Viegli», bet otra daļa – projekta izstrādei Tukumā. Projekta ietvaros šajā vietā taptu jauna atpūtas vieta ar dažādiem rotaļu un atpūtas elementiem, kas iedzīvinātu I. Ziedoņa darbus un vēstījumu. Ideju, kā šī vieta varētu izskatīties, izstrādā mākslinieks Jānis Mitrēvics un viņa komanda. Kopumā nākotnē šim projektam iecerēti 500 000 eiro, taču, kad un kā projekts tiks īstenots, atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām.

Tukuma muzeja projekti

Gatavojoties valsts simtgadei, vairākus projektus iecerējis Tukuma muzejs. To vidū ir kopā ar novada domi ieplānotais projekts «Informatīvo plāksnīšu atjaunošana pie Tukuma vēsturiskajām ēkām», kuru plānots īstenot līdz 2021. gadam, un tā aptuvenās izmaksas ir 7000 eiro. Vienlaikus plānots izveidot Tukuma vēsturisko ēku elektronisko datu bāzi, kam šobrīd izlietoti jau 2500 eiro. Vairāki projekti plānoti Pastariņa muzejā – tur tiks veidota ekspozīcija «Modernā lauksaimniecība», un, kā skaidroja Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozola, muzejam ir piedāvāts liels lauksaimniecības mašīnu kolekcijas dāvinājumu, taču, lai to restaurētu un uzstādītu, nepieciešami 3000 eiro. Projektu plānots īstenot 2018. gadā. Nākamajā gadā plānots pabeigt 19. gadsimta lauku sētas maketa izveidi – vēl jāizgatavo trīs ēkas – saimnieku klēts, rija un zirgu stallis. Visa maketa kopējā summa ir 14 000 eiro. Šogad šajā muzejā pabeigta virtuālās ekspozīcijas «Latvijas vēstures līkloču modelis» izveidošana, kam piesaistīts 12 091,36 eiro Lauku atbalsta dienesta finansējums, un plānots pabeigt memoriālo ekspozīciju par E. Birznieka-Upīša devumu Latvijas kultūrā – daļa ekspozīcijas ir izveidota, bet vēl nepieciešamas mēbeles – kopējās ekspozīcijas izmaksas ir 20 000 eiro.

Tukuma audēju darbnīcā top Tukuma novada un pārnovadu tautas tērpu kolekcija, kuras izveidē jau ieguldīti 2000 eiro no budžeta un 450 eiro no Kultūrkapitāla fonda. Projekta ietvaros līdz valsts svētkiem plānots izgatavot 44 priekšmetus, kuru pabeigšanai un izstādes sagatavošanai vēl nepieciešami 5000 eiro.

Sagaidot valsts simtgadi, vairākus projektus īsteno Džūkstes Pasaku muzejs – vēl 3500 eiro nepieciešami Džūkstes pasaku dārzam pie Pasaku muzeja, lai varētu turpināt taku ierīkošanu, savukārt muzejā līdz 2021. gadam tiks izveidota ekspozīcija «A. Lerhis-Puškaitis un pasakas», kam 2016. gadā atvēlēti 5000 eiro. Vēl iecerēts projekts «Simtgades skolas soma Tukuma muzejā», kura ietvaros nepieciešams finansējums 5000 eiro apmērā izglītības programmai, ar kuras palīdzību varēs apgūt jauno mācību saturu Džūkstes, Durbes un Pastariņa muzejā.

Paredzēta starptautiska konference Baltijas valstu pārstāvjiem, lai sagatavotu jaunu pedagoģisko programmu «Ceļojums laikā», kam nepieciešami 4000 eiro.

Nominācijas «Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss» iekļaušana UNESCO «Pasaules atmiņa» starptautiskā sarakstā; šogad tam plānoti 2000 eiro, 2018. gadā – vēl 2000 eiro.

Lielākais simtgades projekts – kultūras nams

Tukuma pilsētas kultūras nama pārbūve un energoefektivitātes pasākumi, kā arī vecās daļas restaurācijas projektu plānots īstenot līdz 2021. gadam, un šim mērķim plānoti 5 miljoni eiro. Kultūras nama direktore Dace Lebeda skaidroja, ka darbinieki bijuši Jelgavas, Cēsu un Talsu kultūras centrā un iepazinušies gan ar šo ēku plusiem, gan mīnusiem: “Plānojot darbus pie mums, jāņem vērā arī citu pieredze, tehniskie risinājumi, telpu izvietojums utt., lai paredzētu visas problēmas; ļoti svarīgi ņemt vērā kultūras nama tehnisko cilvēku viedokli. Visi mūsu ieteikumi un priekšlikumi ir apkopoti, lai tos varētu paredzēt metu konkursā – ja nav iespējams celt jaunu kultūras centru, tad būtu jādomā, kā Viesīgās biedrības namu pārbūvēt, uzceļot interesantu piebūvi, jo jaunā daļa, kā zināms, nav ērta.” Arhitekte Aivita Milta atzina, ka pēc iepriekšējās pieredzes secināms, ka metu konkursā galvenajai balvai jāparedz lielāks finansējums (sākotnēji plānoti 6000 eiro), lai iegūtu izcilāku un kvalitatīvāku risinājumu. Turklāt darbi jāorganizē tā, lai līdz nākamā gada 18. novembrim mets būtu gatavs un lai cilvēki redzētu, kāds izskatīsies topošais kultūras nams.

Simtgades projekti pagastos

Valsts simtgadei veltīti projekti plānoti arī novada pagastos. Tumes pagastā iecerēta vasaras estrādes ierīkošana pie Tumes strauta. Kā skaidroja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa – ideju plānots īstenot līdz 2021. gadam, kam kopumā nepieciešami 60 000 eiro. Projektam 2017. gadā bija paredzēti 6000 eiro no pašvaldības budžeta, taču tie novirzīti gājēju celiņa ierīkošanai Tumes centrā, savukārt estrādes projektam plānots izlietot Eiropas fondu līdzekļus, kas jau ir iezīmēti.”

Pūrenieki ir iecerējuši atjaunot uzrakstu «Pūre» pie Ventspils šosejas abos virzienos (2700 eiro), bet Degoles pagastā turpinās Putnu parka labiekārtošanu, kam piesaistīti 12 096,79 eiro apmērā. Tālāka iecere ir Putnu parkā uzbūvēt estrādi, kam šobrīd finansējums vēl nav ieplānots.

Irlavas un Lestenes pagastā par godu Latvijas simtgadei atjaunoti parki, kam kopumā plānoti ap 15 000 eiro. Parkus pagastu centros plānots izveidot arī Džūkstē un Slampē par kopējo summu 3000 eiro, un šis darbs jau ir uzsākts, savukārt iecere Sēmes «Priežkalniņā» izveidot parku atlikta uz tālāku laiku. Pie simtgades projektiem pieskaitīta arī Džūkstes baznīcas atjaunošana, kam ir izlietoti ziedojumu un valsts budžeta līdzekļi.

Dažādi projekti pilsētā

Akcijai «Staro novada dievnami» un «Staro novada Gaismas nami» bija plānoti 4000 eiro, taču tie novirzīti luterāņu baznīcas pulksteņa atjaunošanai.

Kopā ar biedrību «Vēsturiskā atmiņa» tiek veidota īpaša vieta Latvijas valsts karogam – šim mērķim sākotnēji paredzēti 1000 eiro, lai izgatavotu apliecinājuma karti, taču, cik izmaksās pati konstrukcija, vēl nav precizēts.

Vēl Tukuma pilsētas vidē plānoti objekti saistībā ar izcilajiem novadniekiem: Leonīdu Āriņu, Ansi Artumu, Māru Zālīti, Gunāru Bērziņu – nepilni 2000 eiro samaksāti par koncepcijas izstrādi, šogad pasūtītas apliecinājuma kartes fasāžu sakārtošanai Kurzemes iela 3 un Tukuma internātpamatskolas ēkai. Šo ēku sienas plānots rotāt ar izcilu novadnieku mākslas darbu reprodukcijām. Vienai šādai sienai plānotās izmaksas ir ap 10 000 eiro, bet ir jāplāno finansējums arī pamatnes sakārtošanai.

Projektā «Koncerti novada dievnamos» jau ieguldīti 3270 un vēl tam paredzēti nepilni 4000 eiro, turklāt iesniegti pieprasījumi nākamajam gadam. Baltā galdauta svētkos ar simtgades daudzināšanu 2016. gadā ieguldīti 397,42 eiro, tikpat bija paredzēts šogad, taču par nākamo gadu vēl diskusijas būs, jo vienlaikus ar 4. maija pasākumiem nākamajā gadā paredzētas arī dzejnieka Imanta Ziedoņa jubilejas svinības 3. maijā.

Patlaban ap 80 000 eiro paredzēti nākamā gada Rožu svētkiem, kam dots nosaukums «Mana roze Latvijai».