Kur paliek mūsu naudu MAF

Finanšu komitejas sēdē

19. oktobrī notika novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika diskutēts gan par finansējumu siltināšanas darbu tehniskā projekta izstrādei, gan iestādes finansiālo situāciju, kas nav iepriecinoša. Jāpiebilst, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā deputāti pieņems domes sēdē 26. oktobrī.

Par tehnisko projektu

Finanšu komitejas sēdē deputāti lēma par 36 242,72 eiro ieguldīšanu SIA «Tukuma slimnīca» pamatkapitālā, lai varētu īstenot energoefektivitātes pasākumus, precīzāk, – izstrādāt tehnisko projektu. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka šobrīd ir noslēgts līgums par visas ēkas energoefektitātes pasākumiem un rekonstrukciju: “Plānots gada laikā tehnisko projektu pabeigt un pēc tam īstenot būvniecību. Summa, kas šobrīd tiek piešķirta, ir avanss, kā jau minēts, par tehniskā projekta izstrādi.” Jāatgādina, ka projektā plānota ārsienu siltināšana un fasādes atjaunošana, jumta, pagraba pārsegumu, bēniņu un pagraba griestu, cokola un pamatu siltināšana, stikloto konstrukciju un durvju maiņa, ventilācijas sistēmas uzstādīšana, apkures  sistēmas atjaunošana, izbūvējot divu cauruļu sistēmu un uzstādot jaunus sildķermeņus, telpu klimata monitorus un automatizētas termogalvas, kā arī saules paneļu un saules kolektoru uzstādīšana.

Vismaz vienu labu ziņu!

Tā teica deputāts Juris Šulcs, kurš atzina, ka, izlasot lēmumu projektu, ieraudzījis ļoti drūmu bildi par slimnīcas finansiālo stāvokli: “Tā liek vaicāt, diez vai maz vajadzētu dot naudu projektam. Bet kāpēc nekur nav minēts, ka šāda situācijā ir visā valstī, ka daudzas slimnīcas ir strādājušas ar zaudējumiem, jo valsts tām ir parādā?!”

1. Liepiņš atzina, ka slimnīcas rādītāji ir slikti un tie ir vieni no sliktākajiem citu novadu slimnīcu vidū, tāpēc pie rādītāju uzlabošanas būtu jāstrādā, taču arī valsts atbildība tajā ir. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka valsts sola daļu zaudējumu kompensēt, taču, protams, visi zaudējumi netiks apmaksāti.

Jāpiebilst, – lēmuma projektā bija minēts, ka SIA «Tukuma slimnīca» šī gada 2. ceturkšņa finanšu rādītāji ir ar mīnusa zīmi – iestāde šo ceturksni ir noslēgusi ar zaudējumiem 358 455 eiro apmērā. Minēts arī, ka 2. ceturkšņa likviditātes rādītājs ir 0,45%, bet absolūtās likviditātes rādītājs ir 0,24%, savukārt rentabilitātes rādītājs ir -7,48 %. Jāuzsver, ka zemie likviditātes rādītāji (zem 1%) norāda uz risku, ka SIA «Tukuma slimnīca» varētu būt radušās problēmas segt īstermiņa saistības. Par problēmām segt īstermiņa saistības norāda arī negatīvais brīvo apgrozāmo līdzekļu apjoms (-680 691 eiro). Vēl lēmuma projektā minēts, ka pašvaldība 16. oktobrī saņēmusi Veselības ministrijas 13. oktobrī tapušo vēstuli, kurā norādīts ne tikai uz SIA «Tukuma slimnīca» slikto finanšu situāciju, bet arī uz to, ka no valsts budžeta līdzekļiem tai 2023. gadā bija plānots piešķirt finanšu līdzekļus 387 144 eiro apmērā.

Tai skaitā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 457, jau piešķirts papildu finansējums 276 836 eiro, no kura 241 615 eiro bija novirzāmi ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 16 006 eiro – plānveida īslaicīgai ķirurģijai, 19 215 eiro – ēdināšanas izmaksu pieaugumam no šī gada jūlija līdz decembrim (palielinājums no 3 uz 5 eiro). Tāpat, pamatojoties uz 2023. gada 12. septembra Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu «Par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā», slimnīcai vēl plānots novirzīt papildu finansējumu 110 278 eiro apmērā, no kā 37 050 eiro atvēlami intensīvās terapijas gultu tarifa pārrēķinam no oktobra līdz decembrim, 65 603 eiro – piemaksām par veselības aprūpes pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu, 7 625 eiro – ēdināšanas izmaksu pieaugumam (palielinājums no 5 uz 7 eiro).

Zaudējumi jau no seniem laikā

Vakar uzrunāta, SIA «Tukuma slimnīca» valdes locekle Dzintra Rabkeviča atzina, ka tolaik, kad slimnīca pārņemta, tai jau bijuši zaudējumi, un tie katru gadu summējas: “Šī gada sākumā jau redzējām, ka aptuveni 400 000 eiro naudas plūsmā varētu pietrūkt, jo ir kaut kāda kritiskā robeža, cik lieli šie parādi var būt. Tāpēc arī grāmatvediski likviditātes koeficients nav labs – tas ir zem pieļaujamās normas. Tas nozīmē – ja mums būtu bankrots, mēs ar saviem apgrozāmajiem līdzekļiem nevarētu atdot parādus. Protams, tā ir grāmatvedība, bet ir jāapzinās, ka gadiem neviens slimnīcā nav neko kapitāli ieguldījis! Pēc krīzes bija brīdis, kad pašvaldība solīja ieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā, jo arī ministrija jau atzīst, ka tarifs neatbilst realitātei. Tolaik valsts nesamaksātā nauda par slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem bija 1 200 000 eiro, un mēs pacientus ārstējām uz sava rēķina, bet tagad mūs iegāza kovids – labu domājot, uzņēmām šos pacientus un ieguldījām līdzekļus telpu pielāgošanā un uzlabošanā, vārdu sakot, – darījām visu, ko lika. Taču, rēķinot šī gada budžetu, visus šos kovida pacientus izņēma no kopējā pacientu skaita, līdz ar to šī gada līgumam summa bija mazāka nekā pagājušajā gadā, bet tajā pašā laikā bija jānodrošina minimālās algas un ārstniecības personāla algu pieaugums! Jāpiebilst, ka ir jau izrēķināts – uz katru pacientu zaudējumi ir aptuveni 900 eiro, jo, kā jau minēju, tarifs, ko valsts samaksā, neatbilst realitātei. Tā rodas zaudējumi, kurus nevaram nosegt. Tāpat ir pacienti, kas slimnīcā atrodas mēnešiem, bet – bez medicīniskās aprūpes viņi nevar. Rakstām pašvaldībām, ministrijām, bet neviens neliekas ne zinis!”

Pārskata štatus

Vaicāta, ko šajā situācijā iestāde var darīt, Dz. Rabkeviča skaidroja, ka šobrīd tiek veikts iekšējais audits un pārskatīti iestādes štati, ieplānotie pirkumi, izdevumi: “Esam jau visu ļoti samazinājuši, taču nevaram atstāt nodaļas bez personāla, jo tur neviens nesēž, kāju pār kāju pārlicis.” Vaicāta, vai ir izvērtēts, piemēram, administrācijā nodarbināto skaits, iestādes vadītāja skaidroja, ka administrācijas darbinieku algas nav lielas un arī cilvēku nav daudz: “Mēs tiešām vērtējam visu, arī saimniecisko daļu, virtuvi, kur, iespējams, varētu kādu štata vietu samazināt, bet – cietīs jau “mazie” – mazāko algu saņēmēji.”

Vaicāta, vai slimnīca varēs izmaksāt algas par oktobri, Dz. Rabkeviča skaidroja, ka algu izmaksai naudas pietiks, bet, iespējams, sāks krāties parāds par siltumu: “Mēs cerīgi raugāmies uz valsts solījumu piešķirt papildu finansējumu, taču tas nebūs tik liels, kā nepieciešams: “Domāju, ka būtu vajadzīgs ieguldījums pamatkapitālā, un šis finansējums projekta apmaksai arī tāds ir, ko arī novērtējam. Turklāt tas ir tieši saistīts ar mūsu izdevumiem, piemēram, par apkuri, jo šīs mājas nav siltinātas, līdz ar to arī uz apkuri nekādi nevaram ekonomēt.”

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023