Pieredzes apmaiņa. Vakar, 10. martā, Tukuma novada latviešu valodas un literatūras skolotāju seminārā Maija Laugale prezentēja rudenī gūto pieredzi konferencē «Dzejas nozīme izglītībā» Ļubļanā.

29. martā 12.00 Tukuma Pils tornī rakstnieks Guntis Tālers sarunāsies ar pētnieci Intu Dišleri un vēstures studentu Valtu Ābeli par tēmu «1905. gada bruņotā sacelšanās Tukumā».

Tukumā – Latvijas Lasītpatikas forums. 12. martā Tukumā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizēts Lasītpatikas forums, kurā piedalīsies bērnu un skolu bibliotekāri no visas valsts. Ar prezentācijām uzstāsies Maija Laugale un Guna Roze-Tamule. G.Roze-Tamule vadīs arī lasītprieka meistardarbnīcu, aicinās dalībniekus maršrutā «Baltā vilka ceļš mājup» un uzņems rakstnieku rezidencē «Zīlītes».

Lasītprieka nedēļa bērniem un jauniešiem. Vēl nebijušus notikumus sagatavojuši arī Tukuma literāti. Guntis Tālers 14. martā 16.00 kafejnīcā «Malta kappija» Pils ielā atklās literāru maršrutu «Tukums 1905. Ekspedīcija».

15. martā 15.00 Durbes pilī skanēs septiņas «Tukuma leģendas». Savas pilsētas nostāstus lasīs to autori.

Publikācija. Žurnālā «Ievas Stāsti» lasāms raksts «Svecenes monologs» par Gunas Rozes aizraušanos ar svecēm.

Radošs darbs. Ināra Bezmere strādā pie kultūrvēsturiska darba par Cērksti – nelielu apdzīvotu vietu Smārdes pagastā –, tās ļaudīm un notikumiem. Pētījums aptver laika periodu no pagājušā gadsimta vidus līdz mūsdienām. Tajā izmantoti vietējo cilvēku stāstījumi, vēstures fakti un publikācijas dažādos avotos.

Guna Roze marta otrajā pusē strādās Ventspils Rakstnieku mājā, lai pabeigtu romānu.

Pasaules Dzejas diena. 21. martā pasaule svin dzeju. Tukuma literāti turpina 2024. gadā aizsākto akciju «Dzeja pret vientulību», aicinot visus Latvijas iedzīvotājus šajā dienā ar dzeju un sirsnīgām sarunām apciemot vientuļos sirmgalvjus viņu mājās, pansionātos un ārstniecības iestādēs.

19. martā Dagnija Gudriķe ar dzejas lasījumiem viesosies pansijā «Kandava». Citi «Tukuma Literātu apvienības» ļaudis raksta kartītes ar gaišiem, stipriem vārdiem, ko nogādāsim vientuļiem cilvēkiem viņu mājās, sociālās aprūpes centros un slimnīcās.

afiša – “Tukuma leģendas”

Anna Jurševica

SAJŪTOT

Garām pelēkās dienas,
saule spēlē izlaušanos,
putnu viesuļi debesīs
izdejo ķīniešu rakstus.
Strazdi sāk

operu vairākās daļās.
Kaut kas atveras manī
netverami dziļi un gaiši,
kā apvārsnis tālu
un īsi pirms saules lēkta.

MIRĀŽA

Caur tālu miglas plīvu atmiņā nāk kāds pamests dārzs… Viņš bija jauns, viņa jauna un skaista, un nesamirka svārki cauri rudziem ejot. Kāds atrāva debesu slūžas un viņi klīda lietus dārzā. Jāņtārpiņu armija nenogurdama rādīja tiem gaismu. Siltais vasaras gaiss apskāva pielijušo zāli, un pamestais dārzs atkal pazuda miglas vālos…

Ilga Bindre

***

Pavasara vējš
noglauž tavu vaigu,
laimei logu atver
sievietes roku maigums.
Lazdas skaru putekšņi
uz plaukstas
vēsta pavasari.

Aigars Brics

***

Pavasari šo

dēmoni tirgo ar ieročiem

un ar dvēselēm tirgo.

Pasaule šķeļas pēc baušļa:

kas nav ar mani, tas

pret mani ir!

Kurā pusē Dievs,

kurā es?

Saimniekam vajag suņus,

Aiz žoga kust ēnas

Gribu būt ērglis.

***

Deg mana sirds,

deg tava.

Eņģeļi laimes

kripatiņas dala.

Pagaidām vēl

Īstas.

Daudz jau nevajag –

pa kripatiņām.

Gvido Drage

MARTA ZAĶIS

mīlestības nav

saka Marta Zaķis

un viss nostājas vietās

naudas nav

un viss nostājas vietās

Dieva nav un

viss paliek savās vietās

nekā nav

pasaules arī vēl nav

kur tagad visam ir vieta?

bet tiklīdz

kaut kas tomēr ir

parādās vieta un laiks

ienāk nauda un kārības

bailes un laime

un visi tie mainās vietām

Dievs arī vēl lūr no kādas šķirbas

tad kādam vellam vēl

mīlestība?

jautā Marta Zaķis –

laukā iestājies Marta Trakums!

MŪSMĀJA

mežā

stāv veca tukša māja

itin kā gaidot ko

reizēm

kāds tomēr ienāk

caurstaigā krēslainās istabas

līdzīgi caurvējam

un nepaņēmis neko

aiziet

biežāk es

dažreiz Tu

taču garajā gadā

mēs vairs nezinām

kuras ir Tavas pārdienas

kuras nepāra manējās

Aivis Briesma

UZ PAVASARI

Vēl mums to sastapt,

izsmaržot abiem,

tad teikšu: ej!

Un redzēšu: garām

koku vējpilniem zariem

tava ēna dej.

Vai tas mākonis,

vai tā stunda,

vai kāds raud?

Kūstošas sniegpārslas

lāse un klusums

tevi pārsteigt draud.

Bet tu aizdejo

visam garām.

Ko tur neļaut vai ļaut…

***

Siltums ap tevi un muļķa vējš

pēdas dzēš.

Simt skaņām pirms saules lēkta

atsaucas mežs.

Savām acīm tik gaišām,

visu atmetot nost,

es tev pienāku tuvāk

kā divas rokas.

Dainis Smits

***

Pa plānu ledu

pie tevis iet,

tālumā vērot,

kā puķes zied.

Neielūzt,

tikai neielūzt!

Neredzēt vēlreiz,

kā pasaule grūst.

Dagnija Gudriķe

***

Sniegs pamazām nomelnē,

sarūk un kūst.

Jauns asns parādās

pie zemes krūts.

Ik solis pavasarim

tuvāk klāt

un diena garāka nāk,

Kāpj saule augstāk

debesu jumā.

“Ir klāt laiks”,

sirds satraukti runā.

Mayū

***

Kad daba izlaiž ziemu,

baltu, tik baltu,

un viss pazūd

saltā puteņa skavās,

es zinu –

drīz būs saule un

atkal būs labāk.

Kad daba izlaiž ziemu,

un dīgst pulksteņi naski

caur neesošu sniegu,

es baidos –

vai tik Jāņos

lietus nesaies pārslās?

Irīna Pumpure

***

Trīs reizes dienā

nomainās gadalaiki.

Kūst, līst, putina.

***

Sēžot uz jumta,

trīs metrus garus

linus cielava sola.

***

Bērzu galotnēs

snauž noreibis vējš –

viegli violets.

***

Mēs, dzīves otrā vai trešā rokasspiediena ļaudis

lāpstu rokās gaidot kārtējo pavasari,

pēkšņi apstulbuši nesaprotam – ko darīt?

Uzrakt vēl vienu dobi līdz Jetes dienai

vai doties rakt aiz trešā debesu loka?

Baiba Talce

***
Neceri! Pērkons nenāks,
neplīsīs tev virs delnas,
zibens dvēseles debesīs
neievilks švīkas melnas.
Neskumsti! Visas gudrības
par neko pamazām top
tavas apziņas plauktos,
pirms tos sakārto.
Senās jo senās lagūnās
līnijas plūstoši maigās
pamazām izlaužas gaismā
iezīmēt smaidu mums vaigos.
Ticības vanagi planē,
kamēr vēl liedagā rudens,
runā mierīgiem vilnīšiem
sausumam līdzās ūdens.
Silta vēja nākums
aizslauka mākoņu pēdas,
izbāl vakarzvaigze,

savācot mūsu bēdas.

Elita Viškere

… kluss

Smilgu mati saules vējā vijas,

smilšu nospiedumi noslēpumus aijā,

pūpoli klus,’

jūra debesīs zīlē.

… dzirdi

Dzirdi: otrā krastā pīles čabinās.

Gulbim ap sirdi slikti – palicis viens.

Patiesi ir pamats ūdens ņirbā izkratīt sirdi.

Nedzird, nesadzird šī horizonta līmenī.

To kā iekavas ietver abu krastu smilgas.

Visu slāpē vēja locītie. Mierinošs

ir tikai pretvējā skrejošais

zivs spuras mēmais vēdījums

pret skumjas dvēseles vertikāli.

Debesīs laiks klusu nopūšas.

Gulbis pieglaužas vientuļai smilgai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Tukums – UNESCO” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024