Aktuāli Kur paliek mūsu nauda? MAF

Vairāki piedāvājumi būvniecībai

Kā sēdē informēja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, SIA «Hagberg», kas ir sadarbības partneris teritorijas apsaimniekošanas jautājumos, bija vērsies ar priekšlikumu uz pašvaldībai piederošās zemes būvēt daudzdzīvokļu īres namus, piesaistot «Altum» finansējumu, un vēlas zināt, vai pašvaldība būtu ieinteresēti šādā sadarbībā. “Mēs parādījām tās teritorijas, ko piedāvājām arī Eiropas Investīciju bankai, kas arī vēlas īstenot īres namu būvniecības projektu privātā un publiskās partnerības projektos. 30 pašvaldības tur ir pieteikušās, un mēs esam starp tām sešām vai septiņām, kas ir pirmajā kārtā, un esam pieteikuši 150 dzīvokļus. Arī šis projekts ir plānots Tukumā, Smilšu ielā 54, līdz ar to visdrīzāk tiks rīkota nekustamā īpašuma izsole,” skaidroja domes izpilddirektors.

Plānā – 60 dzīvokļu māja

Ivars Lukaševičs, SIA «Hagberg» īpašnieks un vadītājs, stāstīja, ka grupas uzņēmums SIA «Ozolkalnu biroji» nodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstīšanu: “Esam attīstījuši savu infrastruktūru – ofisa un 12-dzīvokļu ēku darbiniekiem, kā arī 24 dzīvokļu māju, un šogad nodosim ekspluatācijā vēl 52 – kompaktus, mūsdienīgus dzīvokļus ar zemām komunālo maksājumu izmaksām. Un tad «Altum» mūs uzrunāja, skaidrojot, ka piešķirts papildus finansējums 30 miljonu eiro apmērā no Eiropas Atveseļošanas fonda īres dzīvokļu izbūvei, tāpēc esam vērsušies Liepājas un Tukuma pašvaldībā, kam šis piedāvājums varētu būt interesants. Tukumā mums piedāvāja trīs zemes gabalus – Celtnieku ielā 7, Smilšu ielā 48 un Smilšu ielā 54. Izvērtējot visus iespējamos variantus, izvēlējāmies Smilšu ielu 54. Ar «Altum» esam vienojušies, ka savu pieteikumu sagatavosim līdz aprīļa beigām, un, ja to apstiprinās, augustā varētu sākt projektēšanas darbus, bet nākamā gada vasarā – būvniecību. Plānots uzbūvēt 60 dzīvokļus ar vidējo kvadratūru 54 m², bet būs gan vienistabas, gan divistabu un trīsistabu dzīvokļi. Bet tas būs jāvērtē kopā ar pašvaldību – vai vairāk ir ģimenes ar bērniem, vai jaunie speciālisti, kam aktuāli ir vienistabas vai mazi un kompakti divistabu dzīvokļi. Īres maksu regulē Ministru kabineta noteikumi, un tā katru gadu tiks indeksēta, bet šobrīd tā ir 6, 47 eiro/m². Izvērtējot tirgus situāciju, šī cena ir atbilstoša. Kopējās projekta investīcijas ir nepilni seši miljoni eiro, pašu finansējumu plānojam 10% apmērā. Kapitāla atlaide, kas tiek piešķirta no Atveseļošanas fonda, ir 30%, pārējais – aizdevums uz 30 gadiem. Šī programma paredz, ka dzīvokļi ne tikai tiks uzbūvēti, bet arī apsaimniekoti 30 gadu garumā. Tāpēc ceram, ka mūsu līdzšinējā pieredze darbā ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem mums noderēs, jo apsaimniekojam arī savus īres dzīvokļus un divus īres namus Rīgā. To, kam tiks piešķirti dzīvokļi, lems pašvaldība.”

2028. Liepiņš piebilda, ka Eiropas investīciju bankas projektā vēl divus gadus tiks veikta izpēte, pēc tam būs jāatrod privātais partneris un būvniecība plānota vien 2028. vai 2029. gadā, turklāt būs jārēķinās arī ar finansiālām saistībām, ja neizdotos visus dzīvokļus izīrēt, taču «Hagberg» piedāvājumā pašvaldībai nav nekādu saistību.

Dzīvokļi vajadzīgi arī Kandavā

Deputāte Dace Lebeda interesējās, kāpēc šāda māja netiek celta Kandavā, kur arī nepieciešami dzīvokļi? Ivars Lukaševičs skaidroja, ka, iesaistoties šajā projektā, ir jābūt garantijai, ka dzīvokļus kāds arī īrēs, taču par Kandavu šobrīd nav tādas informācijas, taču, iespējams, nākotnē par to arī varētu domāt. Sēdē gan domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede skaidroja, ka Kandavā interese par mājokļu būvniecību ir – kāds uzņēmējs gatavojas būvēt 12 vai 20 dzīvokļu ēku.

Domes sēdē gala vārdu vēl nesaka

Domes sēdes lēmuma projekts paredzēja slēgt pilnvarojuma līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību «Ozolkalnu biroji» par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu Tukuma novada administratīvajā teritorijā uz 50 gadiem, nosakot, ka pakalpojuma

sniegšanas vieta ir Smilšu iela 54, Tukumā. Tomēr sēdē par šo jautājumu radās diskusijas – deputāts Juris Šulcs norādīja, – pretēji rakstītajam lēmuma projektā, ka pievienots arī līgums, tas nav atrodams, līdz ar to nav iespējams iepazīties ar nosacījumiem, uz kādiem ir vēlme slēgt līgumu ar uzņēmumu uz 50 gadiem: “Secībai vajadzēja būt otrādai – vispirms atsavinām zemi un tad slēdzam pilnvarojuma līgumu. Citādi var gadīties, kā reiz jau notika, ka pašvaldība bija spiesta divus gadus ar uzņēmēju tiesāties…” J. Šulcam piekrita arī Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, kas stāstīja, ka skaidrojumu Attīstības nodaļa lūgusi «Altum»: “Finanšu institūcijā mūs informēja, ka pilnvarojuma līgums un domes lēmums nepieciešams, lai process virzītos tālāk, taču šai brīdī zemes gabalam nav jāpieder konkrētam uzņēmumam.”

Tomēr deputāti neslēpa bažas, ka ar šādu lēmumu uz ļoti daudziem gadiem tiek apgrūtināta pašvaldība, turklāt nav zināms, kas notiek, ja uzņēmējs savas saistības nepilda vai arī, kas notiek ar pilnvarojuma līgumu, ja izsolē uzvar kāds cits, kas arī apņemas attiecīgajā zemesgabalā veikt zemas īres maksas mājokļu būvniecību saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 459. Visbeidzot deputāti vienojās, ka jautājums jāatliek, jāizvērtē līgums un, ja nepieciešams, tas jāskata ārkārtas sēdē.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024