Kur paliek mūsu nauda?MAF

Novada domes Sporta, kultūras un izglītības komitejā

Jau šonedēļ, 28. septembrī, – novada domes sēde, kur 65 darba kārtības jautājumu vidū arī tādi, kas ar ietekmi uz budžetu. Vairāki no tiem iepriekš pārrunāti, par tiem diskutēts pastāvīgo komiteju sēdēs, kā, piemēram, par sociālajiem pabalstiem un noteikumiem, kā tie maksājumi. Līdzīgi arī Izglītības, sporta un kultūras komitejā, kur savukārt sprieda par apbalvojumiem sportistiem.

Balvot vai nebalvot?

Kopumā sēde, kas norisinājās 14. septembrī un ko pēdējo riezi, esot šajā amatā, vadīja tobrīd vēl Tukuma novada domes deputāte Ligita Gintere, nebija gara – nieka pusstundā izskatīja piecus darba kārtības jautājumus. Taču par jau pieminētājām balvām sportistiem deputātiem vienprātības tomēr nebija. Piemēram, deputāte un priekšsēdētāja vietniece Inga Priede skaidroja, ka, viņasprāt, šādas naudas balvas, kas tiek pasniegtas par dažādiem sasniegumiem sportā, varētu apvienot ar ikgadējo pasākumu «Sporta gada balva». Īpaši tādēļ, ka pastāvot risks, jo balvas dublēsies. Tāpat pašvaldība sportistus atbalstot arī citādāk, piemēram, nodrošinot transportu uz sacensībām.

Deputāts Modris Liepiņš tomēr iebilda, ka tas tā nebūt neesot ar visiem, un, lielākoties sportisti paši nokļūstot uz un no sacensībām. “Tie tomēr ir mūsu cilvēki!” viņš piebilda. Tāpat tika skaidrots, ka ikgadējā apbalvošanā  ne visi sporta veidi, sportisti tiek ņemti vērā, it īpaši, ja runa par bērniem un senioriem.

Bet kāpēc izmaiņas? Pašvaldības sporta speciālists Juris Kožeurovs skaidroja, ka, pirmkārt, ir mainījies likums, uz kura balstīti saistošie noteikumi, otrkārt, veikti citi atsevišķi uzlabojumi. Nu, piemēram, noteikts, ka senioru grupā uz naudas balvu var pretendēt tad, ja sacensībās piedalās vismaz pieci citi sportisti, tā teikt, ja ir pieklājīga konkurence. Tāpat izdalīts profesionālais, amatieru sports un tā tālāk. Turpinot diskusiju, deputāts Oskars Kambala vēl vēlējās precizēt, kāds tad būs šī lēmuma teorētiskais iespaids uz novada domes budžetu? J. Kožeurovs uzsvēra, ka tāpat kā iepriekš, arī šobrīd balvām paredzēti kopumā 20 000 eiro, kas tad attiecīgi arī tiek sadalīti. Cik daudz sportistiem? Tas atkal esot atkarīgs no tā, kādi bijuši sasniegumi un kuri sportisti balvai piesakās vai arī tiek pieteikti. Vairāk par paredzēto tērēt šajā gadījumā netiekot plānots. Un, kā noslēgumā vēl piebilda L. Gintere, šajā gadījumā, visticamāk, lielāka nozīme ir tam, ka sportistiem tiek pateikts paldies, ne tika daudz balvas apjomos.

Jāpiebilst, ka diskusijas daļēji turpinājās arī Finanšu komitejas sēdē, tomēr saistošie noteikumi ar atsevišķiem precizējumiem tika virzīti tālāk jeb nodoti tālākai sabiedriskajai apspriešanai. Pieņemti tie tiks, visticamāk, oktobra novada dome sēdē. Bet līdz tam, katrs no mums – novada iedzīvotājiem – var saistošajos noteikumos rosināt izmaiņas vai lūgt tos papildināt, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā.

Būs sacensības veterāniem

Vēl kāds sporta jautājums – iecerēts, ka nākamajā vasarā tieši Tukumā varētu notikt 61. Latvijas sporta veterānu spēles, kurās būs sacensības gan vieglatlētikā, gan komandu spēlēs, tostarp futbolā. Datumi vēl tiks precizēti, vadoties pēc citu sacensību kalendāriem, taču tas, kas interesē organizatorus, – lai būtu nodrošināti laukumi jeb šajā gadījumā – stadions un laukumi citām sacensībām. Kā skaidroja J. Kožeurovs, Tukumam ir iespēja to nodrošināt, un tas nozīmē, ka pie mums vasarā ieradīsies ap tūkstoš sportistu, kas divas dienas savstarpēji sacentīsies. Pirms tam vēl arī paredzēts svētku gājiens un sacensību atklāšanas pasākumi. Šo jautājumu deputāti atbalstīja bez iebildumiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka papildu finansējums netiek lūgts. Tik vien, ka O. Kambala vēlējās precizēt, kas sportā īsti ir “veterāni“? Kā tika skaidrots, viss atkarīgs no konkrētā sporta veida, taču, piemēram, vieglatlētikā veterāni jau ir gadus 35 veci sportisti…

Nepietiekami rezultāti

Izskatot jautājumus no izglītības jomas lauciņa, pirmkārt, tika skatīti saistošie noteikumi, kas saistīti ar interešu un neformālās izglītības programmu licencēšanu. Kā skaidroja, Tukuma novada Izglītības pārvaldes juriste Kristīne Logina, šajā ziņā ir mainījušies Ministru kabineta noteikumi un turpmāk šādām programmām no pašvaldības būs vajadzīgs tikai saskaņojums.

Vēl šajā sadaļā deputāti lēma, kam tiks piešķirtas pašvaldības stipendijas, kurām varēja pieteikties augustā. Kopumā atbalstīt bija iespējams septiņus studentus, un tik daudz pieteikumu arī saņemts, tomēr noteikumiem atbilda tikai divi pretendenti, skaidroja Tukuma novada Izglītības pārvaldes juriste Gundega Guna Laganovska. Deputāti, protams, interesējās, kas tad šajā gadījumā citiem jauniešiem ir pietrūcis, un, kā izrādījās, lielākoties tie ir eksāmenu rezultāti, piemēram, matemātikā, bioloģijā un tamlīdzīgi, kas nav tik augsti, kā paredz noteikumi par stipendiju.

Torni uzņem piļu pulciņā

Visbeidzot Tukuma muzejs lūdz apstiprinājumu tam, ka tas turpina arī savu darbu kā profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde. Un muzeja vadītāja Agrita Ozola klātesošos informēja vēl par kādu jaunumu, proti, Par Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas biedru kļuvusi vēl viena Tukuma muzeja struktūrvienība – Tukuma Pils tornis. Līdz šīs organizācijas biedrs ir arī Durbes pils, kas iekļāvusies vēl 50 citu šādu objektu pulciņā plašā teritorijā no Zviedrijas līdz Polijai. Organizācijas būtiskākai mērķis – zināšanu un pieredzes apmaiņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023