Komiteju sēdēs

Pagājušajā nedēļā tika sasauktas pastāvīgo komiteju sēdes. Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē, kā jau vēstīts, diskutēja par bērnu un jauniešu centra «Sapņi» nākotni, tāpat runāja par sociālo atbalstu un tā apmēriem novadā.

Vai visam sanāks?

Lielākoties dažādās izmaiņas saistošajos noteikumos, kas regulē to, cik un kādā mērā kādam tiek palīdzēts, saistāmas ir valstiska mēroga likuma izmaiņām. Tā, piemēram, līdz šim, aprēķinot un piešķirot pabalstu, vērā tika ņemti konkrētā cilvēka ieņēmumi un tas, vai tie sasniedz tā dēvēto minimālo slieksni, kas atkarībā no dažādiem faktoriem piedzīvoja regulāras izmaiņas, vērtējot eiro izteiksmē. Turpmāk aprēķini notiks procentos, un atskaites punkts būs tā sauktā minimālā ienākumu mediāna, kuru pārskatīs ir gadu vienā datumā, un, tai mainoties, automātiski līdzi mainīsies arī visi sociālie pabalsti – nebūs katrām izmaiņām jāpieņem atsevišķi lēmumi, kā tas bijis līdz šim. Noteikumi Tukuma novadā jau bija izstrādāti, kā arī uz divām nedēļām nodoti vērtēšanai, un šobrīd tiek virzīti uz apstiprināšanu. Tie paredz, – ja iedzīvotāja ieņēmumi ir 50% no minētās mediānas, tai ir trūcīgas personas statuss, 60% – maznodrošinātas personas un tā tālāk. Kā skaidroja Tukuma sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa, būtībā procenti pietuvināti līdzšinējiem līmeņiem, neaudz šur tur noapaļojot.

Savukārt vēl tikai vērtēšanai tiks nodoti noteikumi, kas Tukumā paredz pacelt uzturnaudu bērniem, kas nokļuvuši audžuģimenēs – no 280 uz 350 eiro, kā arī aktuālajiem Ministru kabineta noteikumiem pielīdzināt sociālās garantijas bāreņiem. I. Liepiņa piebilda, ka jautājums iepriekš skatīts Labklājības veicināšanas komisijā, kas rosinājusi celt arī citus pabalstus un lielākā apmērā, bet nu šobrīd palikuši pie šāda piedāvājuma, ko deputāti arī virzīja tālākai izskatīšanai. Budžetā tam būs jāieplāno papildu aptuveni 60 000 eiro, un deputāte Agnese Ritene interesējās, kad plānots sākt skatīt nākamā gada budžetu. Tas tādēļ, ka jau šobrīd skaidrs, ka no kaut kā, visticamāk, nākšoties atteikties. Novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka finanšu nodaļa budžetu sāks vētīt jau šajā nedēļā. Provizoriski zināms, ka budžets varētu pieaugt par aptuveni diviem miljoniem eiro attiecībā pret šo gadu, taču tajā pašā laikā ir arī minimālās algas kārtējais palielinājums, pieaug citas izmaksas, tādēļ, liekot kopā visus izdevumus, tiešām būšot jāskatās, ko var un ko nevar atļauties.

Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve apstiprināja, ka tas dienestā tiekot darīts jau šobrīd, un ar plānotajām izmaiņām, kas atsevišķos punktos nebūs tik labvēlīgi iedzīvotājiem, deputāti tiks iepazīstināti jau kādā no nākamajām komiteju sēdēm. Savukārt I. Liepiņa piebilda, ka līdz šim, kad ticis lemts par kādu pabalstu palielināšanu, tas lielākoties ir bijis saistīts ar izmaiņām likumos, kad būtībā – pašvaldībai nav izvēles.

Pārrēķinu plāno atlikt

Vairāki jautājumi sociālo lietu komitejā, kā ierasts, bija saistīti ar mājokļiem –kurus piešķir, kur jāpārslēdz līgums vai jāparedz iemītnieku pārcelšanās un tamlīdzīgi. Bet noslēdzošais un informatīvais jautājums atkal bija par sociālo palīdzību, šoreiz – par atbalstu aprūpei mājās. Tas tiek aprēķināts atkarībā no tā, vai tā cilvēka ieņēmumi, kurš šo pakalpojumu saņem, nepārsniedz 75% no valstī noteiktās minimālās algas. Ja tā tomēr ir, paredzams līdzmaksājums. Kā skaidroja I. Liepiņa, līdz ar kārtējo pensiju indeksāciju, kas kopumā nebija liela – vidēji ap 6%, teorētiski būtu jāveic pārrēķins. Tomēr sociālais dienests secinājis, ka šobrīd ieguldītais darbs īsti neatmaksājas – ieguvums būtu vien 150 līdz 200 eiro robežās. Vēl jo vairāk tas tādēļ, ka drīzumā, 2024. gada 1. janvārī, kā minēts, būs izmaiņas minimālās algas apmērā, kas savukārt šo atbalstu liks pārskatīt vēlreiz, tādēļ sociālais dienests lūdza deputātiem atļauju šos aprēķinus par atlikušajiem šī gada mēnešiem atlikt. Deputāti to akceptēja, tikai Juris Šulcs vēl rosināja kopumā pārskatīt saistošos noteikumus, lai arī citos gadījumos pārrēķinus varētu veikt, piemēram, vienreiz gadā, vai arī tad, ja paredzamās izmaiņas būtu vismaz 10% apmērā. Tas tika ņemts vērā, un šādas izmaiņas deputātiem būs iespēja akceptēt kādā no nākamajām komiteju vai domes sēdēm.

Jāpiebilst, ka uz jauno gadu paredzams organizēt cenu aptauju par pakalpojumu – aprūpi mājās. I. Balgalve skaidroja, ka visticamāk arī te izmaksas kāpšot. Deputāte un komitejas vadītāja Dace Lebeda gan aicināja sekot līdzi tam, lai  pakalpojumu sniedzējs arī pats būtu sociāli atbildīgs. Proti, esot signāli, ka ne vienmēr tas tā tiešām arī esot un tas, kas sociālo palīdzību sniedz, varot beigās būt arī tās saņēmējs… Sociālā dienesta vadītāja uzsvēra, ka par gadījumiem, ja tādi ir, vajagot informēt, jo iepriekš šādu ziņu neesot bijis. Savukārt A. Ritene, noslēdzot diskusiju, vēl piebilda, ka, viņasprāt, izsekot tam līdzi pašvaldībai tomēr esot gandrīz neiespējami.

Plāno fotokonkursu kalendāram

Kultūras, sporta un veselības komiteja šajā sēdē ieguva jaunu vadītāju – Daci Adiņu. Proti, Ligitas Ginteres vietā, kas jau uzsākusi darbu 14. Saeimā, nu darbosies deputāte Dace Adiņa. Pirmais izskatāmais jautājums šoreiz bija Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas sagatavotais, proti, iecerēts izsludināt foto konkursu, kas palīdzēs atlasīt attēlus aiznākamā, 2025. gada, sienas kalendāram. Konkursam, kā skaidroja nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, būs četras kārtas, lai varētu atlasīt katram gadalaikam atbilstošas bildes, un pirmais uzsaukums paredzēts jau šī gada 27. oktobrī. Balvas – no nodaļas budžeta. Kalendāru plānots dāvināt pašvaldības sadarbības partneriem. Nākamajā – 2024. gadā – šāds novada kalendārs gan nav paredzēts, atbildot uz deputātes Ingas Priedes jautājumu, precizēja G. Rugāja.

Lai nepamestu mācības

Tālākai izskatīšanai tika virzīts jautājums par kārtību, kā novadā tiek licencētas interešu izglītības programmas. Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar plānu, ko un kā darīs priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas labā. Kā skaidroja  Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Marita Bērziņa, šāds plāns, pirmkārt, nepieciešams, jo to paredz projekts, kurā jau iesaistījušies, otrkārt, tikai ar esošu plānu pašvaldība arī tālāk var pretendēt uz Eiropas savienība finansējumu, kas līdz šim bija zināma kā tā sauktā «Pumpurs» programma. Centušies plānu sagatavot pēc iespējas vispusīgāk, iesaistot, piemēram, arī vecākus, tāpat daudzi plāna punkti, apstiprināja M. Bērziņa, jau šobrīd veiksmīgi novadā darbojas. Tāpat viņa skaidroja, ka iepriekš projektā bija iesaistījušās 18 mācību iestādes. Kādēļ ne visas? Visticamāk, pedagogu noslodzes dēļ, jo ne visi un vienmēr varēja sniegt papildu un personīgas konsultācijas bērniem, ko projekts paredzēja, tāpat arī izveidot konkrētu plānu katram bērnam, kur izvērtēti riski un konkrētas rīcības. Nākamā projekta virsuzdevums – mazināt skolēnu atstumtības risku skolās.

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023